Latvijas jaunais stratēģiskais mērķis - kļūšana par Baltijas reģiona Šveici.
Latvija nākotnē veiksmīgi izmantos savu ģeogrāfisko stāvokli gan kā tranzīta valsts starp Austrumiem un Rietumiem, gan kā valsts starp Rietumu un Austrumu kultūrām, gan kā valsts, kur ir labvēlīga vide lauksaimniecībai un mierīgai atpūtai. Iebraukt un uzturēties valstī nav nekādu problēmu – formulējums jāpamaina, lai nesanāk, ka Latvija ir iebraucamā sēta. Pilsonību saņemt nav vienkārši, bet pilsonim ir daudz priekšrocību, salīdzinot ar nepilsoni.
Par prioritātēm. Gan atsevišķam cilvēkam, gan sabiedrībai kopumā ir svarīgas trīs galvenās lietas: ticība, labklājība un drošība.
Viens piemērs, kā ierēdņi nodarbina sevi un citus. Likuma “Par valsts pensijām” precizēšana ir Saeimas agrāk pieļauto kļūdu labošana. Dažreiz cilvēki, nesaprotot atbildības jomu sadali starp likumdošanas un izpildvaru, kritizē visus pie varas esošos. Šajā jautājumā Saeimas kritika ir pamatota.
Pirmkārt, nezinot vai aizmirstot vārda “KARAVĪRS” būtību, sāk nepamatoti dalīt dienestu PSRS Bruņotajos spēkos (BS) virsniekiem un virsdienesta karavīriem, un tas rada problēmas sievietēm, kas dienējušas PSRS BS virsdienestā. Birokrāti – juristi paziņo, ka PSRS laikos sievietēm nebija obligātais militārais dienests (OMD), tādēļ sievietēm nevar būt darbs virsdienestā un vecuma pensijas darba stāžā šis laiks netiek ieskaitīts. Vīriešiem ieskaita. Ja būtu rakstīts vienkārši karavīriem, dienests PSRS BS tiktu ieskaitīts vecuma pensijas darba stāžā un jautājums būtu atrisināts.
Otrkārt, pareizi tika ierakstīts, ka karavīriem ieskaita vecuma pensiju darba stāžā, ja viņi nesaņem par vienu un to pašu darba jeb dienesta laiku divas pensijas. Bet kļūdaini ierakstīja - kas ir atteikušies no citas valsts izdienas pensijas, jo ir, vismaz daži atvaļināti karavīri, kas nodienēja, bet izdienas pensiju nesaņēma. Viņiem nebija un nav, no kā atteikties. Viņiem dienests BS netiek ieskaitīts darba stāžā. Likuma grozījumi tika nodoti Saeimas atbilstošajai komisijai. Ceru, ka kļūdas tiks labotas.
Mani ir informējuši vairāki karavīri – pensionāri, ka 2014. gada likums par dienesta gadu ieskaitīšanu vecuma pensijas darba stāžā nedarbojas. Es tam neticēju, jo domāju, ka kaut kāda informācija ir sagrozīta. Bet vienmēr vajag pašam pārbaudīt.
IEVADS. Bieži cilvēki pamatoti nesaprot, kas par ko atbild? Tā ir taisnība, jo, esot koalīcijas padomei, ko vada premjerministrs un kur piedalās tajā gan izpildvaras, gan likumdošanas varas pārstāvji, koalīcijas padome nosaka, gan kā darboties katrā situācijā, gan kā balsot par svarīgiem jautājumiem. Tad ir grūti saskatīt šo divu varu neatkarību un Latvijas iedzīvotājiem noteikt, kas par ko atbild.
Uzstājoties Saeimas 31. maija, plenārsēdē par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, es teicu: “Vakar (30.05.) manas grāmatas prezentācijā izskanēja: “Dzīve ir skola, kur vieni mācās no kļūdām, bet citi piegādā mācību materiālus”.
Šī likuma precizēšana ir Saeimas agrāk pieļauto kļūdu labošana. Dažreiz cilvēki, nesaprotot atbildības jomu sadali starp likumdošanas un izpildvaru, kritizē visus pie varas esošos. Šajā jautājumā Saeimas kritika ir pamatota.
Pirmkārt, nezinot vai aizmirstot vārda “KARAVĪRS” būtību, sāk nepamatoti dalīt dienestu PSRS Bruņotajos spēkos (BS) virsniekiem un virsdienesta karavīriem, un tas rada problēmas sievietēm, kas dienēja PSRS BS virsdienestā. Birokrāti – juristi paziņo, ka PSRS laikos sievietēm nebija obligātais militārais dienests (OMD), tādēļ sievietēm nevar būt darbs virsdienestā un vecuma pensijas darba stāžā šis laiks netiek ieskaitīts. Vīriešiem ieskaita. Ja būtu rakstīts vienkārši karavīriem dienests PSRS BS tiek ieskaitīts vecuma pensijas darba stāžā, jautājums būtu atrisināts.
Otrkārt, pareizi tika ierakstīts, ka karavīriem ieskaita vecuma pensiju darba stāžā, ja viņi nesaņem par vienu un to pašu darba jeb dienesta laiku divas pensijas. Bet kļūdaini ierakstīja - kas ir atteikušies no citas valsts izdienas pensijas, jo ir, vismaz daži atvaļināti karavīri, kas nodienēja, bet izdienas pensiju nesaņēma. Viņiem nebija un nav, no kā atteikties. Viņiem dienests BS netiek ieskaitīts darba stāžā.” Likuma grozījumi tika nodoti Saeimas atbilstošajai komisijai. Ceru, ka kļūdas tiks labotas.
2018. gada 22. aprīlī notika virsleitnanta Kārļa Kļavas piemiņas kauss 2018 sacensību atklāšana, Kārlis Krēsliņš atklāšanas cermonijā teica nelielu uzrunu.
Virsleitnants Kārļa Kļavas piemiņas kausa 2018 nolikumu skat seit: Klavas_kauss_liet_2018 (3).pdf
Kārlis Kļava dzimis 1907. gada 9. martā, miris 1941. gadā bija latviešu sporta šāvējs.
Piedalījies 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Berlīnē, kur šaušanā ar mazkalibra automātisko pistoli 25 m distancē izcīnīja 23. vietu. 1937. gada Pasaules čempionātā izcīnīja zeltu šaušanā ar automātisko pistoli, tāpat kļuva par neoficiālo Pasaules čempionu šaušanā ar parabellumu. Viņš ir pirmais Latvijas sportists, kas kādā no sporta veidiem kļuvis par Pasaules čempionu. Vairākas reizes izcīnījis uzvaru Latvijas čempionātā. 1937. gadā ticis atzīts par Latvijas gada labāko sportistu laikraksta "Sporta Pasaule" vērtējumā.
Godātie kolēģi
Mans priekšlikums mūsu AIKN komisijā uzklausīt AM un LRVA vadības ziņojumu par situāciju ar LRVA un tās vietu Latvijas aizsardzības sistēmā un attīstības plāniem. Ceru uz sapratni un atbalstu.
LATVIJAS REZERVES VIRSNIEKU ASOCIĀCIJA (LRVA)
Oficiāli organizācija ir reģistrēta un vienīgā no rezerves karavīru organizācijām, kas pārstāv Latviju NATO līdzīgā NATO organizācija sk. http://www.cior.net/ 2018. gada vasarā būs kongress http://www.cior.net/Events/2018/CIOR---CIOMR-Summer-Congress-2018.aspx . Latvija tādu kongresu organizēja desmit gadus atpakaļ un saņēma no valdības (krīzes gados) vairāk nekā 100 000 eiro.
Tagad daudz runā par valsts drošību un aizsardzību, iedala 2% no IKP aizsardzībai, bet kā tiek izmantots potenciāls?
Daudzās Rietumvalstīs caur šo organizāciju formē vienības starptautiskajām misijām: miera ieviešanas un miera uzturēšanas operācijām.
- Pielikumā – Biedrības reģistrācija ( skat. zemāk)
- Pielikumā – rezerves komandkapteiņa Harija Arnicāna ziņojums; skat šeit: 2.PIELIKUMS Arnicāns.jpeg
- Pielikumā – EROA Spring Seminar 2018. skat.šeit:EROA SpringSeminar.docx
Pievienotie dokumenti: 1.K.L. 1.jpeg
Cieņā Kārlis Krēsliņš
