IEVADS. Var teikt, ka mācības no Krievijas - Ukrainas kara varēs identificēt, kad tas būs beidzies. Jā, tas tiks pētīts, vērtēts un analizēts detalizētāk pēc kara beigām. Bet tagad veidojam budžetu, rakstām MK Rīcības plānu vai viena un vidēja termiņa Latvijas attīstības plānus. Dabiski, vajadzēs koriģēt arī ilgtermiņa attīstības plānu (NAP). Tādēļ vismaz sākotnējās mācības no kara Ukrainā ir būtiskas.
NATO VALSTU PLĀNOŠANA.
MĒRĶIS. Nodrošināt, ka NATO valstu aizsardzības politika balstās uz kolektīvo viedo aizsardzību. Piemēram, Baltijas valstu debesis kontrolē iznīcinātāji no NATO valstīm, kurām ir iznīcinātāji. NATO valstīm ir, pirmkārt, jāplāno aizsardzībai vismaz 2% no IKP.
Otrkārt, NATO ir izstrādāti militāro spēju attīstības mērķi (Force Goal – FG), un katra valsts var izvēlēties FG, kur dot pienesumu NATO kolektīvajai aizsardzībai. Piemēram, Latvijā ir labi atmīnētāji uz sauszemes un jūras, un Latvija var apmācīt arī kolēģus no citām valstīm.
Treškārt, NATO bija un ir gatava aizstāvēt savu teritoriju pret jebkuru agresoru, bet, pirmkārt, izmantojot 21. gadsimta tehnoloģijas un iespējas.
- IEVADS. Īsā atbilde – nē. Pilnībā atbalstu Alvja Hermaņa izteiktās domas un secinājumus. Par to, kas vainīgs. “Tie trīs vaļi, kuru dēļ ir "aizcietējums" Latvijā, tās ir partijas, kas ir izveidojušās par mafiozām lūzeru grupām, kur katrai ir savs politbirojs, tad ir ierēdņu “astoņkājis”, mediji un arī tie, kas uzdodas par sabiedriskajiem medijiem," saka Alvis Hermanis.
Kā kaut ko mainīt?Pirmais virziens. Alvis Hermanis “Man radās ideja radīt vienu pagaidu, kaut kādā ziņā viltus partiju, kas iet uz vēlēšanām tikai ar vienu programmas punktu - mainīt vēlēšanu likumu,". Par šiem jautājumiem esmu izteicis priekšlikumus gan veidot divu palātu sistēmu, gan iespēju atsaukt deputātus, kas slikti strādā - http://www.kreslins.lv/article/lv/veletaju-tiesibas-veletajiem-ir-jadod-tiesibas-kontrolet-saeimas-darbu. Tas ir viens virziens.
Otrs virziens ir izskatīt iespējas uzlabot valsts pārvaldes sistēmu esošās Satversmes ietvaros. Mēs par šiem jautājumiem esam daudz diskutējuši, un ir izteikti dažādi priekšlikumi http://www.kreslins.lv/article/lv/latvijas-politiska-nakotne-piedavajums-diskusijam, bet bez iespējām tikt pie plašākas auditorijas.
IEVADS. Nosacīti “vecās” demokrātiskajās valstīs parasti veidojās pamatā divi politiskie bloki, piemēram, Lielbritānijā vai ASV. Dabiski papildus ir dažādas arī citas politiskās partijas. Latvijā pagaidām daudzus priecē tas, ka Saeimas sastāvs stipri mainās, tāpat kā arī partijas, kas iekļūst Saeimā. Vai tas ir labi? Kas notika pēc Saeimas vēlēšanām, kad veidojās koalīcija, izpildvara un Valsts prezidenta velēšanas, problēmas Rīgas domē utt.
LIETU BŪTĪBA. Ir izteikti priekšlikumi, kā varētu uzlabot valsts pārvaldi. Piemēram, raksti: MŪSU DZĪVES LIKUMSAKARĪBAS (Mans subjektīvais viedoklis) http://www.kreslins.lv/article/lv/musu-dzives-likumsakaribas-mans-subjektivais-viedoklis.
Galvenās idejas, kuru pamatojums dots rakstā un intervijā, ir:
1) tautas vēlēts prezidents;
2) profesionāls MK;
3) dot iespēju vēlētājiem atsaukt Saeimas deputātus, kas nepilda solījumus jeb slikti strādā. Nemelot;
4) balanss starp tiesībām un atbildību;
5) atteikties no pensijām, atbilstoši tiek palielināta alga, sākumā brīvprātīgi, juridiski ieviešot principu “Vecāki atbild par bērnu labklājību un attiecīgi bērni par vecāku labklājību”;
6) dot vienotu izpratni par vārdu drošība, fiziskā drošība – aizsardzība, atšķirību starp totāla aizsardzība un visaptverošā valsts aizsardzība NATO valstī. Saliedēt sabiedrību.
IEVADS. Vai mūs apmierina valsts pārvaldes sistēma? Mēs vērojam, kā tiek veidota valdība. Tagad Valsts prezidenta vēlēšanas aktivizēja problēmas valsts pārvaldes vadībā. 13. Saeimas laikā premjerministrs (PM) izskaidroja izpildvaras darba problēmas jeb slikto darbu ar pārāk lielu politisko partiju skaitu koalīcijā, kas rada grūtības vienoties pieņemt vajadzīgo lēmumu.
14. Saeimas laikā tas pats PM piedāvāja paplašināt politisko partiju skaitu, jo tas nodrošinātu vajadzīgo lēmumu pieņemšanu. Trīs partiju koalīcija nespējot laikus pieņemt vajadzīgos lēmumus. Par to gan ilgi diskutēja, veidojot valdību, bet Valsts prezidenta vēlēšanās tika iesaistītas partijas, kas netika iekļautas koalīcijā, jo tās bija aiz nosacītās “sarkanās” līnijas.
Tagad oficiāli nesaka, bet visi saprot, ka par atbalstu JV Valsts prezidenta kandidātam ir bijusi vienošanās. Loģiski - dalība izpildvarā jeb ministru amati. Tas nozīmē koalīcijas paplašināšanu vai jaunas koalīcijas veidošanu. Var jau būt arī citi bonusi “pareizajām” opozīcijas partijām.
Tagad, klausoties daudzu politiķu runās, ir grūti atšķirt austrumu kaimiņu politiķu runu pamatojumu arī no mūsu valsts politiķu savu uzskatu pamatojumu loģiskumu. Piemēram, Krievija uzbrukumu Ukrainai pamato ar vēlmi novērst Ukrainas iebrukumu Krievijā.
JV vadība tagad pamato valdības neveiksmes darbā ar grūtībām trīs koalīcijā esošām partijām pieņemt vajadzīgos lēmumus. Esot vajadzīgs plašāks atbalsts. Pirms tam, 13. Saeimas laikā PM Kariņš pamatoja kļūmes izpildvaras darbā ar pārāk daudzām koalīcijā esošajām partijām un grūtībām pieņemt pareizos lēmumus. To ir grūti nosaukt par loģiskuma piemēru. 14. Saeimā ir arī valstsvīri.
Raivis Dzintars labi teica LTV1 “Panorāmā”, ka vajag politiķiem runāt skaidrā valodā. Kāds bija mērķis iesaistīt divas opozīcijas partijas VP vēlēšanās un kāds ir plāns tālākajai darbībai. NA nebalsoja VP vēlēšanās. Viņš pateica, ka principiālu politisku uzskatu atšķirības dēļ nepiedalīsies vecajā vai jaunajā valdībā ar “Progresīvajiem”. Skaidra pozīcija, bet kā tas notiks dzīvē?