IEVADS. Mūsu diskusiju klubs “Spektrs” darbojās daudzus gadus. Mēs apspriedām dažādas tēmas, bet galvenais uzsvars vienmēr bija uz nacionālās drošības problēmām. Laika gaitā “Spektra” tēmu loks ir paplašinājies, un tādēļ īsi nokomentēšu mūsu sarunu tematiku un pieeju to izvērtēšanai.
Pirmkārt, mēs fiksējam problēmas pasaules, NATO, ES un valsts līmenī un parasti piedāvājam risinājumus. Dažkārt tie nav īstenojami nekavējoties, taču par tiem ir vērts diskutēt. Piemēram, esam konstatējuši, ka daudzas starptautiskās organizācijas, tostarp ANO, nestrādā pietiekami efektīvi. Ir izskanējis priekšlikums atteikties no Drošības padomes atsevišķu valstu veto tiesībām un lēmumu pieņemšanā izmantot mākslīgo intelektu (MI) u.c.
Otrkārt, mēs risinām Latvijas valsts problēmas.
Pirmkārt, kamēr pastāv daudzu partiju sistēma, uzskatu, ka primārais jautājums ir premjerministra (PM) izvēle. PM veido Ministru kabinetu (MK), kopā ar to izstrādā MK rīcības plānu četriem gadiem, ko apstiprina Saeima. PM atbild par plāna izpildi un regulāri atskaitās Saeimai par MK darbu.
Koalīcija pamatā veidojas Saeimā, un ministri neuzsver savu piederību vai simpātijas kādai politiskajai partijai, jo PM viņus izvēlas un vērtē pēc padarītā darba. Pašlaik partijas cīnās par ministru amatiem galvenokārt tādēļ, lai varētu palīdzēt savai partijai.
Otrkārt, jāpanāk iedzīvotāju uzticība valsts pārvaldei. Būtiski ir nodrošināt, ka Saeima apstiprina PM un stingri pieprasa un kontrolē MK rīcības plāna izpildi. Saeima atbild vēlētājiem par doto solījumu izpildi, kas vismaz daļēji jeb konceptuāli tiek iestrādāti MK rīcības plānā. Īsumā: Saeima atskaitās vēlētājiem par solījumu izpildi, PM atskaitās Saeimai par savu darbu, ministri — PM.
IEVADS. “Neiespējamā misija”, jo es cenšos saprast notiekošo pasaulē un prognozēt vismaz savas valsts nākotni. Tagad plašsaziņas līdzekļos jeb masu medijos (MM) detalizēti analizē situāciju Tuvajos Austrumos un Ukrainā. Dabiskitie k izmantoti ekspertu viedokļi. Par nožēlu loģiski, pamatotu nākotnes scenāriju neviens nespēj dot. Pirms ~20 gadiem NATO izveidoja spēcīgu zinātnieku grupu, kas veica nopietnu pētījumu “Kompleksā nākotne - 2030”. Tas bija pamats izveidot NATO speciālo transformācijas štābu un veikt NATO valstu Bruņoto spēku (BS) transformāciju jeb pārveidošanu.
Liekas loģiski būtu turpināt šāda veida pētījumus, bet pasaule ir mainījusies,
jo tagad praktiski nedarbojas ne starptautiskās organizācijas, piemēram, ANO, ne
starptautiskie normatīvie akti, piemēram, 1994.gada Budapeštas vienošanās par
Ukrainas valsts robežām.
ASV prezidents ir nedaudz pavēris durvis reālpolitikas jomā. Rietumvalstu
un, pirmkārt, ES valstu cilvēki var pārliecināties par bijušā Lielbritānijas premjerministra Čerčila teiktā patiesību, ka demokrātija ir slikta lieta, bet nekā labāka nav. Tomēr ir iespēja par to, izteikt savu viedokli ko un kā darīt, bez stingra juridiska pamatojuma.
EKONOMISKAJĀ UN NORMATĪVO AKTU JOMĀ. ES ir lielvalstu topā ekonomikā kopā ar ASV un Ķīnu. Karš Tuvajos Austrumos tikai īslaicīgi ietekmēs ES, kā arī Latvijas, ekonomiku, bet ES ir nopietni jāpārskata, jāpilnveido lēmumu pieņemšanas un normatīvo aktu sistēma. Viens piemērs.
Rietumu pasaule, kas nosoda Krievijas agresiju Ukrainā, visus agresorvalsts
un tās atbalstītāju līdzekļus (naudu un īpašumus) ne tikai iesaldē, bet konfiscē un
nodod kara seku likvidēšanai Ukrainā. Tas būtu nosacītais “Maršala plāns Ukrainai.” Papildus reālas sankcijas visās jomās ne vārdos, bet darbos, ieskaitot ēnu floti, kas strādā agresorvalsts interesēs.
MILITĀRAJĀ JOMĀ. Pirmkārt, lai pildītu ES vienošanos (Lisabonas līgums (42. panta 7. punkts), - Stratēģiskais kompass un Baltā grāmata), ES valstis, kas lielākā daļa ir arī NATO valstis, vienojās iedalīt aizsardzībai vismaz 5% no savas valsts IKP. Tas dotu kopējo ES aizsardzības budžetu ~vienu triljonu eiro, kas tuvotos ASV militārajam budžetam.
Otrkārt, tas aktualizēs jautājumu par ES kopējo Bruņoto spēku (BS) izveidi,
kas būtu, līdzīgi ASV BS, viens no NATO balstiem. ASV štati daudzos jautājumos ir daudz neatkarīgāki par atsevišķu ES valsti, bet militārajā jomā štati atbild par sava štata iekšējo fizisko drošību (policija un štata gvarde), bet ASV aizsardzībai ir izveidoti kopējie BS, kas veido NATO pamatu.
IEVADS. Vienā teikumā. LABI ir domāt, SLIKTI ir nedomāt. Nedaudz izvērstāk. Viss ir daudzos līmeņos, piemēram, atsevišķais cilvēks, ģimene, organizācija (ES, NATO utt.). Kas ir svarīgi: mācīties saprast pagātni, prognozēt nākotni un plānot tagadni. Tas ir darbības algoritms visos līmeņos.
Piemēram, NATO apmēram pirms 20 gadiem organizēja zinātnieku darba grupu, kas veica pētījumu “Kompleksā nākotne - 2030”. Tas bija pamatā, veidojot NATO kolektīvo viedo aizsardzību. ES bija savi pētījumi aizsardzības jomā. Tikai kāda to efektivitāte, ja KF varēja sadalīt Moldovu, Gruziju, Ukrainu (2014. gadā) un sākt karu Ukrainā (2022. gadā). ES nav neko praktiski izdarījusi savu valstu aizsardzībai. Tagad vēlreiz apstiprinās latviešu dzejnieka teiktais “Uz zemes nav taisnības, dūrei tik spēks.”
LATVIJĀ. Kā atzīmēju ievadā, svarīgi ir arī Latvijā: saprast pagātni, prognozēt nākotni un plānot tagadni. Vienmēr var atrast veidu, kā parādīt nosacīti neseno pagātni gaišās vai tumšās krāsās. Ar to savu iespēju robežās veiksmīgi nodarbojas pozīcijas un opozīcijas partiju politiķi. Atbilstoši tiek prognozēta nākotne un plānota tagadne.
IEVADS. Bija laiks, kad Latvijas iedzīvotāji bija vienoti gan balsojot par Latvijas neatkarību, gan barikādes, gan veidojot Baltijas ceļu, bet tagad mēs tiekam sašķelti. No vienas puses, tā ir cilvēka daba, un mēs neesam izņēmums, bet ir jau arī “palīdzība” sašķelt mūs gan no Austrumiem, gan no Rietumiem, iekaitot ES.
Latvijas politiķi daudz un bieži cenšas attaisnot savas kļūdas, gan atsaucoties uz ES dažādiem dokumentiem, gan uz situāciju pasaulē - COVID, gan uz karu Ukrainā. ASV viceprezidents savā uzstāšanas laikā pie ES līderiem zīmīgi pateica, ka ES galvenais ienaidnieks ir tās iekšējās problēmas. Līdzīgi arī Latvijai tās galvenais apdraudējums ir iekšējās nesaskaņas.
LATVIJAS PRIORITĀTES. Tās nemainās un ir līdzīgas daudzām demokrātiskajām valstīm. Ticība jeb uzticība savas valsts pārvaldes sistēmai: likumdošanas un izpildvarai, tiesu varai un plašsaziņas līdzekļu neatkarībai. Labklājība, ko var atļauties valsts, un tas tiek loģiski pamatots no izpildvaras puses. Drošība, vārda plašākajā nozīmē, kuras sadaļa ir arī fiziskā drošība jeb aizsardzība. Tā ir klasika, bet par to arī ir jāvienojas, pareizi un vietā lietojot šos terminus.
Ievads. Tagad dzīvojam laikā, kad parastajiem cilvēkiem un arī daudziem politiķiem un amatpersonām nav iespējams saprast un loģiski pamatoti plānot savu, savas valsts un arī starptautisko organizāciju nākotni.
Mūsdienās pasaulē ir izveidojusies situācija, kad viena valsts ir paraugs daudzām nosacītām rietumvalstīm praktiski visos jautājumos. Ekonomiski tā ir pirmajā vietā pasaulē un nodrošina daudzu organizāciju veiksmīgu pastāvēšanu, piemēram, NATO. Tagad visi gaida šīs valsts (ASV) - prezidenta aktivitātes.
Prezidents sakārto savu valsti daudzos jautājumos, un kas daudziem arī citās valstīs patīk, ka skaidri noformulē, ka cilvēki ir bioloģiskas būtnes - vīrieši un sievietes. Viņš šo ideju cenšas ieviest arī citās, pirmkārt, ES valstīs, kur tika uzspiesta Stambulas konvencija, kas cilvēku uzskata par sociālu būtni, kas var mainīt savu bioloģisko b Ievads. ūtību.
Cilvēka dzīve ir daudzšķautnaina. Es izteikšu savu viedokli vairāk par drošības un, pirmkārt, par fiziskās drošības jautājumiem. Nesen iznākušajā grāmatā par Latvijas un kaimiņvalstu vēsturi, gan ekonomiku, gan valstu iedzīvotāju skaitu utt., bet autors piedāvāja lasītājam padomāt par savām aktivitātēm tagad, pēc 10 gadiem un ko gribētu redzēt 2050. gadā. No militāro speciālistu un karavīru viedokļa tie ir taktiskais, operatīvais un stratēģiskais līmenis.
