IEVADS. Vienā teikumā. LABI ir domāt, SLIKTI ir nedomāt. Nedaudz izvērstāk. Viss ir daudzos līmeņos, piemēram, atsevišķais cilvēks, ģimene, organizācija (ES, NATO utt.). Kas ir svarīgi: mācīties saprast pagātni, prognozēt nākotni un plānot tagadni. Tas ir darbības algoritms visos līmeņos.
Piemēram, NATO apmēram pirms 20 gadiem organizēja zinātnieku darba grupu, kas veica pētījumu “Kompleksā nākotne - 2030”. Tas bija pamatā, veidojot NATO kolektīvo viedo aizsardzību. ES bija savi pētījumi aizsardzības jomā. Tikai kāda to efektivitāte, ja KF varēja sadalīt Moldovu, Gruziju, Ukrainu (2014. gadā) un sākt karu Ukrainā (2022. gadā). ES nav neko praktiski izdarījusi savu valstu aizsardzībai. Tagad vēlreiz apstiprinās latviešu dzejnieka teiktais “Uz zemes nav taisnības, dūrei tik spēks.”
LATVIJĀ. Kā atzīmēju ievadā, svarīgi ir arī Latvijā: saprast pagātni, prognozēt nākotni un plānot tagadni. Vienmēr var atrast veidu, kā parādīt nosacīti neseno pagātni gaišās vai tumšās krāsās. Ar to savu iespēju robežās veiksmīgi nodarbojas pozīcijas un opozīcijas partiju politiķi. Atbilstoši tiek prognozēta nākotne un plānota tagadne.
IEVADS. Bija laiks, kad Latvijas iedzīvotāji bija vienoti gan balsojot par Latvijas neatkarību, gan barikādes, gan veidojot Baltijas ceļu, bet tagad mēs tiekam sašķelti. No vienas puses, tā ir cilvēka daba, un mēs neesam izņēmums, bet ir jau arī “palīdzība” sašķelt mūs gan no Austrumiem, gan no Rietumiem, iekaitot ES.
Latvijas politiķi daudz un bieži cenšas attaisnot savas kļūdas, gan atsaucoties uz ES dažādiem dokumentiem, gan uz situāciju pasaulē - COVID, gan uz karu Ukrainā. ASV viceprezidents savā uzstāšanas laikā pie ES līderiem zīmīgi pateica, ka ES galvenais ienaidnieks ir tās iekšējās problēmas. Līdzīgi arī Latvijai tās galvenais apdraudējums ir iekšējās nesaskaņas.
LATVIJAS PRIORITĀTES. Tās nemainās un ir līdzīgas daudzām demokrātiskajām valstīm. Ticība jeb uzticība savas valsts pārvaldes sistēmai: likumdošanas un izpildvarai, tiesu varai un plašsaziņas līdzekļu neatkarībai. Labklājība, ko var atļauties valsts, un tas tiek loģiski pamatots no izpildvaras puses. Drošība, vārda plašākajā nozīmē, kuras sadaļa ir arī fiziskā drošība jeb aizsardzība. Tā ir klasika, bet par to arī ir jāvienojas, pareizi un vietā lietojot šos terminus.
Ievads. Tagad dzīvojam laikā, kad parastajiem cilvēkiem un arī daudziem politiķiem un amatpersonām nav iespējams saprast un loģiski pamatoti plānot savu, savas valsts un arī starptautisko organizāciju nākotni.
Mūsdienās pasaulē ir izveidojusies situācija, kad viena valsts ir paraugs daudzām nosacītām rietumvalstīm praktiski visos jautājumos. Ekonomiski tā ir pirmajā vietā pasaulē un nodrošina daudzu organizāciju veiksmīgu pastāvēšanu, piemēram, NATO. Tagad visi gaida šīs valsts (ASV) - prezidenta aktivitātes.
Prezidents sakārto savu valsti daudzos jautājumos, un kas daudziem arī citās valstīs patīk, ka skaidri noformulē, ka cilvēki ir bioloģiskas būtnes - vīrieši un sievietes. Viņš šo ideju cenšas ieviest arī citās, pirmkārt, ES valstīs, kur tika uzspiesta Stambulas konvencija, kas cilvēku uzskata par sociālu būtni, kas var mainīt savu bioloģisko b Ievads. ūtību.
Cilvēka dzīve ir daudzšķautnaina. Es izteikšu savu viedokli vairāk par drošības un, pirmkārt, par fiziskās drošības jautājumiem. Nesen iznākušajā grāmatā par Latvijas un kaimiņvalstu vēsturi, gan ekonomiku, gan valstu iedzīvotāju skaitu utt., bet autors piedāvāja lasītājam padomāt par savām aktivitātēm tagad, pēc 10 gadiem un ko gribētu redzēt 2050. gadā. No militāro speciālistu un karavīru viedokļa tie ir taktiskais, operatīvais un stratēģiskais līmenis.
Ievads. NATO, iesaistot daudzus pasaulē zināmos zinātniekus, pirms apmēram 20 gadiem organizēja pētījumu “Kompleksā nākotne - 2030”. Šo pētījumu vajadzētu pilnveidot un pateikt par komplekso mūsdienu situāciju gan valstī, gan ES, nosacīti NATO, ANO un pasaulē kopumā, kad starptautiskie likumi, normatīvie akti, vienošanās nepildās. Galvenais arguments ir valsts vai savienības, piemēram, ES militārās spējas.
Tagad. Karš Ukrainā – Eiropā. Krievija sāka to ar 20. gadsimta ieročiem, jo Krievijai un tās atbalstītājiem bija un ir šādu ieroču un munīcijas lieli krājumi. Rietumvalstīm (ES un NATO) nav tik daudz ne tādu ieroču, ne munīcijas, bet ir vienota sapratne, ka, pirmkārt, ES ir jāpastiprina savas militārās spējas. Baltijas valstis un Polija plāno būtiski palielināt aizsardzības budžetus no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Ukraina ar Rietumvalstu atbalstu ir sākusi izstrādāt un izmantot 21. gadsimta ieročus – dronus jeb bezpilota lidaparātus (BPL). Droni kā nazis var tikt izmantots labiem darbiem, bet var tikt izmantots kā ierocis. Divi virzieni: pirmkārt, dronu ražotne un pilnveidošana un, otrkārt, dronu izmantošanas speciālistu sagatavošana.
Kārli, labdien! Mani sauc Ivans Skrjabins. Esmu Igaunijas izdevuma Postimees žurnālists. Mani Latvijas žurnālisti kolēģi ieteica tavu kontaktu. Vai varu novērst jūsu uzmanību ar nelielu eksperta komentāru? Es rakstu par to, kā ir mainījusies Baltijas valstu (Igaunijas un Latvijas) drošība 2 gadu kara laikā Ukrainā. Svarīgs ir nevis Igaunijas, bet kaimiņvalsts profesionāļa vērtējums.
(Man jautājumus uzrakstīja krievu valodā, bet es atbildēju arī rakstiski latviešu valodā. Jautājumus es netulkoju un nemainīju).
1. На ваш взгляд безопасность Эстонии, Латвии и Литвы за два года войны в Украине выросла, или наоборот появились новые риски, или выросли старые?
Karš Ukrainā ir laba mācību stunda nosacītām Rietumvalstīm. NATO, ES un nosacītas Rietumvalstis nebija gatavas karam Ukrainā, kad tas skar daudzas Rietumvalstis (netieši NATO, ES) un karā tiek izmantotas pamatā 20. gadsimta konvencionālā kara metodes un ieroči.
Karš Ukrainā iezīmēja arī 21. gadsimta kara specifiku. Droni (bezpilota lidaparāti), liels uzsvars hibrīdkarā metodēm un mākslīgais intelekts. Plašsaziņas līdzekļi jeb masmediji pamatoti ieņem goda vietu masu iznīcināšanas ieroču sarakstā. Tie neiznīcina cilvēkus fiziski, bet iznīcina tos morāli jeb zombē.
