Ievads. NATO, iesaistot daudzus pasaulē zināmos zinātniekus, pirms apmēram 20 gadiem organizēja pētījumu “Kompleksā nākotne - 2030”. Šo pētījumu vajadzētu pilnveidot un pateikt par komplekso mūsdienu situāciju gan valstī, gan ES, nosacīti NATO, ANO un pasaulē kopumā, kad starptautiskie likumi, normatīvie akti, vienošanās nepildās. Galvenais arguments ir valsts vai savienības, piemēram, ES militārās spējas.
Tagad. Karš Ukrainā – Eiropā. Krievija sāka to ar 20. gadsimta ieročiem, jo Krievijai un tās atbalstītājiem bija un ir šādu ieroču un munīcijas lieli krājumi. Rietumvalstīm (ES un NATO) nav tik daudz ne tādu ieroču, ne munīcijas, bet ir vienota sapratne, ka, pirmkārt, ES ir jāpastiprina savas militārās spējas. Baltijas valstis un Polija plāno būtiski palielināt aizsardzības budžetus no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Ukraina ar Rietumvalstu atbalstu ir sākusi izstrādāt un izmantot 21. gadsimta ieročus – dronus jeb bezpilota lidaparātus (BPL). Droni kā nazis var tikt izmantots labiem darbiem, bet var tikt izmantots kā ierocis. Divi virzieni: pirmkārt, dronu ražotne un pilnveidošana un, otrkārt, dronu izmantošanas speciālistu sagatavošana.
Kārli, labdien! Mani sauc Ivans Skrjabins. Esmu Igaunijas izdevuma Postimees žurnālists. Mani Latvijas žurnālisti kolēģi ieteica tavu kontaktu. Vai varu novērst jūsu uzmanību ar nelielu eksperta komentāru? Es rakstu par to, kā ir mainījusies Baltijas valstu (Igaunijas un Latvijas) drošība 2 gadu kara laikā Ukrainā. Svarīgs ir nevis Igaunijas, bet kaimiņvalsts profesionāļa vērtējums.
(Man jautājumus uzrakstīja krievu valodā, bet es atbildēju arī rakstiski latviešu valodā. Jautājumus es netulkoju un nemainīju).
1. На ваш взгляд безопасность Эстонии, Латвии и Литвы за два года войны в Украине выросла, или наоборот появились новые риски, или выросли старые?
Karš Ukrainā ir laba mācību stunda nosacītām Rietumvalstīm. NATO, ES un nosacītas Rietumvalstis nebija gatavas karam Ukrainā, kad tas skar daudzas Rietumvalstis (netieši NATO, ES) un karā tiek izmantotas pamatā 20. gadsimta konvencionālā kara metodes un ieroči.
Karš Ukrainā iezīmēja arī 21. gadsimta kara specifiku. Droni (bezpilota lidaparāti), liels uzsvars hibrīdkarā metodēm un mākslīgais intelekts. Plašsaziņas līdzekļi jeb masmediji pamatoti ieņem goda vietu masu iznīcināšanas ieroču sarakstā. Tie neiznīcina cilvēkus fiziski, bet iznīcina tos morāli jeb zombē.
IEVADS. Latvijas iedzīvotājiem aktuāls ir jautājums par mūsu nākotni. Es vairāk nekā pirms 6 gadiem uzrakstīju līdzīgu rakstu, bet tad tomēr situācija pasaulē bija citādāka [1. http://www.kreslins.lv/article/lv/skats-nakotne-lietu-butiba].
1. Par vidi, kurā mēs dzīvojam:
a) daudz tiek runāts par klimata izmaiņām. Jautājums diskutējams, jo vai var noteikt, cik daudz klimata izmaiņas ietekmē cilvēks un cik notiekošais uz saules un kosmosā kopumā;
b) cilvēku radīti atkritumi gan noteikti ietekmē vidi, kurā mēs dzīvojam.
2. Par tiem, kas apdzīvo mūsu planētu:
a) ļoti būtiska ir konkurence dzīvajā pasaule, sākot ar mikropasauli, augiem, dzīvām radībām un beidzot ar cilvēkiem. Daudzus ir pārsteidzis vairākkārt atkārtots eksperiments ar grauzējiem, kuriem radīja dzīvošanas paradīzi, bet viņi sākumā strauji vairojās un tad pakāpeniski izmira, jo atteicās vairoties.[1];
b) kā cilvēki saprot, kas ir labi un kas ir slikti. Ļoti dažādi, pamatojoties uz savu reliģiju, tradīcijām un modi. [2. - http://www.kreslins.lv/article/lv/pec-16-gadu-laulibas-ar-kaki-sieviete-precesies-ar-savu-suni ].
IEVADS. Latvijas iedzīvotājiem aktuāls ir jautājums par mūsu nākotni. Es vairāk nekā pirms 6 gadiem uzrakstīju līdzīgu rakstu, bet tad tomēr situācija pasaulē bija citādāka. [1. http://www.kreslins.lv/article/lv/skats-nakotne-lietu-butiba]. Tur es mēģināju ieskicēt cilvēces attīstības likumsakarības. Ekonomikai ir tāda interesanta īpašība, ka, analizējot to laikā - simtgades un tūkstošgades griezumā vai telpā -. lielas teritorijas, tad ekonomika var pastāvēt tikai augot un attīstoties.
KONKURENCE. Tagad mēģināšu veikt konkurences lomas analīzi mūsu dzīvē. Tā ir visur - mikropasaulē, dabā, starp dzīvnieku sugām utt. Mēģinājums ieviest sociālismu un komunismu ir beidzies neveiksmīgi. Ekonomikas veiksmīgai attīstībai pamatā ir konkurence. Mani ļoti pārsteidza Džona Kelhuna eksperimenti, 25 eksperimenti ar grauzējiem, un visi tie beidzās līdzīgi. Eksperiments "Visums" jeb Kuram tā Paradīze ir vajadzīga? [Konstantīna Karelova raksts no nedēļraksta "Taini XX veka", 2015. gada 1./2. numura.]
IEVADS. Man bieži uzdod jautājumu, kas mūs sagaida valsts aizsardzības jomā? Daudzi izsakās, ka vajag pētīt Krievijas – Ukrainas kara pieredzi un kritizē Latvijas nepietiekamo gatavību tādam karam, par piemēru liekot valstis, kur ir obligātais militārais dienests (OMD), kur būvē vai restaurē bumbu patvertnes utt. Būtiski palielina budžetu valsts aizsardzībai, bet cik pārdomāta ir vēlme sekot ārpus NATO valstu pieredzei, ja mēs ticam NATO?
SCENĀRIJI. NATO, iesaistot daudzus zināmus pētniekus, veica nākotnes situācijas analīzi “Kompleksā nākotne - 2030”. Mani arī uzaicināja piedalīties šajā izpētē. Daudzi mūsdienu notikumi tika prognozēti minētajā darbā. Konceptuāli ir trīs pamatscenāriji.
Pirmais, kodolkarš, kas pagaidām vairāk tiek izmantots kā iebiedēšanas līdzeklis. Agrāk PSRS un vēlāk Krievijas aizsardzības stratēģijā atzīmēja, ka kodolieročus var lietot tikai kā atbildes pasākumu uz kodolieroču uzbrukumu, bet tagad tas ir papildināts ar tēzi, ja militārais uzbrukums valstij apdraud tās izdzīvošanu.
