Jaunākās ziņas

NĀKOTNES PASAULE

IEVADS. Pasaulē notiek daudz it kā neatkarīgu notikumu. ASV prezidenta vēlēšanas un sabiedrības sašķelšanās divās diezgan radikālās daļās, mazāk vai vairāk tas notiek…

Lasīt tālāk

Aptaujas

Vai atbalstāt Valsts prezidenta priekšlikumus?

Balsot

Viesošanās Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā

Autors: Kārlis Krēsliņš

      Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola dibināta 2011. gadā kā Natālijas Draudziņas ģimnāzijas un Rīgas 99. vidusskolas pēctece. No 2013. gada 1. augusta mums pievienojās arī Rīgas Centra sākumskolas kolektīvs, tādējādi skola atrodas gan Bruņinieku ielā 24a, gan Tērbatas ielā 69. Skola īsteno dažādas vispārizglītojošā virziena izglītības programmas gan pamatskolā, gan vidusskolā (pirmā svešvaloda - angļu valoda), kas nodrošina izglītojamajiem iespēju pēc skolas beigšanas iestāties jebkurā Latvijas augstākajā mācību iestādē.

 VIDEOMVI_9330_914497537.MOV

             MVI_9312.MOV

 

   Skolā augstu tiek vērtēta skolēna individualitāte, kā arī spēja iekļauties un radoši strādāt kolektīvā. Mēs uzskatām, ka skolēna sasniegumi ir atkarīgi no vides, kuru cenšamies veidot tādu, kas veicina centību, sadarbību un atklātību. Jebkura skolēna sekmes ir labākas, ja tiek nodrošināta viņa, vecāku, skolotāju un skolas administrācijas sadarbība. Mūsu skolotāji ir sava darba entuziasti, labi sagatavoti darbam, un viņu mērķis ir labas skolēnu zināšanas.

 

 

Skolas administrācija

 

Skolas direktors                                                    Pēteris Ševčenko

Direktora vietniece mācību darbā                             Ināra Pāvila

Direktora vietniece mācību darbā                             Solveiga Bērziņa

Direktora vietnieks IT jautājumos                            Aigars Romanovskis

Skolas dibinātāja - Natālija Draudziņa

 

1935. gadā - Skolas 40. jubilejā

 

„Mana mūža darba ideāls bijis attīstīta brīva sieviete, kas spēj pilnā mērā veikt uzdevumus savā dzīvē, ģimenē, tautā un plašākā sabiedrībā."

 

No N. Draudziņas 1943. gada 9. maija vēstules skolas beidzējām

 

 Natālijas Draudziņas biogrāfiju ir grūti nodalīt no viņas darbības izglītības jomā, kurā viņa sāka darboties tūlīt pēc mācību beigšanas un turpināja visu savu mūžu. Viņa 1887. gadā Jelgavā ar tobrīd tur dzīvojošo latviešu inteliģences pārstāvju palīdzību (jo sevišķi jāizceļ advokāts Andrejs Stērste, pie kura tobrīd par palīgu strādā Jānis Pliekšāns) atver otrās šķiras četrklasīgo meiteņu skolu. Taču to drīz nākas slēgt - ne tikai tādēļ, kas ir pārkrievošanas laiks un latviska skola neiederas ne tajā, ne arī vāciskajā vidē, bet arī tādēļ, ka sievietes loma sabiedrībā ir krietni citādāka, nekā tā izveidojās Pirmā Pasaules kara laikā un pēc tā. Taču Draudziņas jaunkundzes devīze ir: „Jo lielākas grūtības, jo lielāka griba tās pārvarēt!",un 1895. gada 14. decembrī sākas nākamais posms - Natālija Draudziņa atver privātu četrklasīgu otrās šķiras meiteņu skolu Rīgā. Sākotnēji skola atrodas trīsistabu dzīvoklī Kr. Barona un Lāčplēša ielas stūrī, mācības tajā uzsāk 69 meitenes.

1941. gadā, lai gan par skolas direktoru tiek iecelts Vasilijs Balodis, Natālijai Draudziņai tiek piešķirts goda direktrises tituls, un tāpat kā līdz šim turpina piedalīties skolas dzīvē (viņas dzīvoklis arī atrodas skolas ēkā).

Pirmā Pasaules kara laikā skolai kopā ar pedagogiem nākas evakuēties uz Krieviju, uz kādu sādžas skolu. Apstākļi tur nav labvēlīgi mācību darba turpināšanai, tāpēc Draudziņas jaunkundze nokārto skolas pārcelšanu uz Tērbatu, kurā skola darbojas divus gadus (divu igauņu skolu telpās). 

1918. gada aprīlī Natālija Draudziņa kopā ar savu mācību iestādi atgriežas Latvijā, taču pēc atgriešanās nākas secināt, ka skolas telpas ir izdemolētas. Sākotnēji skolu atvērt neļauj. Kad ar lielām pūlēm skola savu darbību atsāk, tad neilgi pēc tam - 1919. gada sākumā - skolu nacionalizē P. Stučkas padomju valdība. Skola savu darbību atkal atsāk 1919. gada rudenī... ap to laiku notiek Bermontiāde. Latvijas armijai bez visa cita trūkst arī apģērba. 

Pēc Otrā pasaules kara skola ar 1945. gada 24. janvāra Rīgas pilsētas Izpildkomitejas 50. lēmumu skola atgūst Natālijas Draudziņas vārdu un tiek nosaukta par Rīgas Natālijas Draudziņas 7. vidusskolu. Natālijai Daudziņai tiek piešķirta arī personālā pensija.

 

1949. gada 22. janvārī Natālija Draudziņa mirst. Viņa tiek izvadīta no skolas uz pēdējo atdusas vietu Torņakalna kapos.

 

VIESOŠANĀS 

 

 

     Viesošanās bija Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības akcijas „Skolas dienas” ietvaros. Akcijas mērķis:

  • doties uz konkrētu izglītības iestādi, pārdomāt savu motivāciju un gaidas, sagatavot interesējošos jautājumus pedagogam, kura darbu vēro. 
  •  kopā ar „ēnojamo” pedagogu piedalīties mācību stundās, aprunāties ar skolotājiem skolotāju istabā, ieturēt maltīti skolas ēdnīcā, bet pēc stundām vērot pagarinātās dienas grupas, līdzdarboties radošās aktivitātēs, palīdzēt labot skolēnu pārbaudes darbus un sagatavoties nākamās dienas mācību procesam, u.tml. 
  • Aicinām būt gataviem sarunām ar pedagogiem, skolas administrāciju, skolēniem, vecākiem; vienojoties ar „ēnojamo” pedagogu, būtu vēlama arī Jūsu mācību stundas kopīga vadīšana; būt gataviem uz iespējamu plašsaziņas līdzekļu klātbūtni un kopīgām intervijām. 
  • Visas dienas garumā  rakstiski fiksēt savus novērojumus (darba apstākļi, klašu piepildījums, mācību process, atmosfēra, kolektīvs, dienas ritms, u.tml.), kas Jums pēcāk palīdzētu veikt secinājumus par pedagoga darba ikdienu un pienākumiem. 
  • Pēc „Skolas dienas” aktivitātēm  pārdomāt skolā piedzīvoto un to, kā pedagogu darba vide* ietekmē izglītības kvalitāti konkrētajā izglītības iestādē, ko būtu nepieciešams pilnveidot un kādu lomu izglītības kvalitātes nodrošināšanā . 
  • Pēc „Skolas dienas” aktivitātēm dalīties gūtajā pieredzē un iespaidos ar saviem kolēģiem pašvaldībā / Saeimā / ministrijā, kā arī atminēties savu „Skolas dienu”, pieņemot svarīgus lēmumus. www.lizda.lv

 

Es viesojos 10 klasē matemātikas stundā.Stundu vadīja skolotāja Maira Tuklere

        

Viesošannos atspoguļoja TV3

 

     

 

 

 

 

 

 

Atmiņu krātuves

Dienas citāts

Mūsu pagātnes lēmumi veido mūsu tagadni


Imants Ziedonis

Laiki nav svarīgi.Svarīgs ir cilvēks


VIENS DZELŽAINS CITĀTSNO 'DZELZS LĒDIJAS' TEČERES MUTES

Valsts bagātība ne vienmēr balstās uz tās dabas resursiem – tā ir sasniedzama par tad, ja šādu resursu nav vispār. Pats galvenais resurss ir cilvēks. Valstij ir jāizveido pamats, lai varētu uzplaukt talantīgi cilvēki. Vida Press