IEVADS. Var teikt, ka mācības no Krievijas - Ukrainas kara varēs identificēt, kad tas būs beidzies. Jā, tas tiks pētīts, vērtēts un analizēts detalizētāk pēc kara beigām. Bet tagad veidojam budžetu, rakstām MK Rīcības plānu vai viena un vidēja termiņa Latvijas attīstības plānus. Dabiski, vajadzēs koriģēt arī ilgtermiņa attīstības plānu (NAP). Tādēļ vismaz sākotnējās mācības no kara Ukrainā ir būtiskas.

NATO VALSTU PLĀNOŠANA.

MĒRĶIS. Nodrošināt, ka NATO valstu aizsardzības politika balstās uz kolektīvo viedo aizsardzību. Piemēram, Baltijas valstu debesis kontrolē iznīcinātāji no NATO valstīm, kurām ir iznīcinātāji. NATO valstīm ir, pirmkārt, jāplāno aizsardzībai vismaz 2% no IKP. 
Otrkārt, NATO ir izstrādāti militāro spēju attīstības mērķi (Force Goal – FG), un katra valsts var izvēlēties FG, kur dot pienesumu NATO kolektīvajai aizsardzībai. Piemēram, Latvijā ir labi atmīnētāji uz sauszemes un jūras, un Latvija var apmācīt arī kolēģus no citām valstīm.
Treškārt, NATO bija un ir gatava aizstāvēt savu teritoriju pret jebkuru agresoru, bet, pirmkārt, izmantojot 21. gadsimta tehnoloģijas un iespējas.

PROBLĒMAS.
1. ANO nespēj kvalitatīvi risināt militāro konfliktu slāpēšanu pasaulē. NATO varētu pildīt pilnvērtīgas vai jaunas ANO spēka struktūras lomu. Kā variants [http://www.kreslins.lv/article/lv/dr-habil-sc-ing-karlis-kreslins-pasaule-vai-ano-var-pilnveidot ], kāda varētu būt ANO.
2. NATO nebija un nav sagatavota 20. gadsimta karam. Piemēram, lādiņu ražotne NATO valstīs ir vairākkārt mazāka nekā Krievijas Federācijā (KF).

IEMESLI.
Rietumvalstis neprata saglabāt stingru stāju jeb piespiest agresoru ievērot starptautiski pieņemtos principus, piemēram, kad KF iebruka Gruzijā, kad okupēja Krimu, daļēji Doņeckas un Luganskas apgabalus. Var teikt, tas bija tests NATO un Rietumvalstīm kopumā, kas nebija izturēts. Tagad Ukrainai tiek dots ļoti dozēts daudzums ieroču un ar lielām laika atstarpēm, un tas šo karu paildzina.

MĀCĪBAS.
1. Vajag novērst augstāk minēto analoģisko problēmu pastāvēšanu nākotnē.
2. Jāņem vērā, ka ir valstis, arī atsevišķi cilvēki, kas saprot un ciena tikai spēku.
3. Jāpaaugstina sankciju efektivitāte. Noteiktās situācijās, piemēram, karš vai kara draudi pasaules mērogā, maina, vismaz uz laiku aptur, ierastos demokrātijas principus, pirmkārt, naudas un mantu konfiskācijā un atsavināšanā.
4. Tiek izmantotas jaunas tehnoloģijas, piemēram bezpilota lidaparāti, zemūdens aparāti, mākslīgais intelekts utt.
Kādreiz izgudroja radiolokācijas stacijas (RLS), kas noteica mērķa koordinātes. Tad izstrādāja ierīces, kas veidoja radio trokšņus un traucēja vai pat neļāva noteikt aizsargājamo mērķu koordinātes. Tad izveidoja shēmas, kas aizsargā no šiem radio trokšņiem, tad jauni trokšņi, un tas ir bezgalīgs process. 
5. NATO valstīm ir jāveido ne kvantitatīvi, bet kvalitatīvi bruņotie spēki (BS).
6. Ir aktualizēts jautājums par ES militāro spēju attīstību. Tas ir pamatots, par to ir runāts un rakstīts, bet tagad tas kļūst darba kārtības jautājums ES. Papildus, bija un tiek veidotas lokālās aizsardzības struktūras.
7. Visos līmeņos ir jābūt balansam starp tiesībām un atbildību. Pirmkārt, ir jābūt skaidrai un saprotamai starptautiskai tiesu sistēmai kara noziedzniekiem.

SECINĀJUMS. Pareizs ir lēmums palielināt aizsardzības budžetu >2% no IKP, bet būtiski ir racionāli un loģiski pamatoti to tērēt.