Tagad, klausoties daudzu politiķu runās, ir grūti atšķirt austrumu kaimiņu politiķu runu pamatojumu arī no mūsu valsts politiķu savu uzskatu pamatojumu loģiskumu. Piemēram, Krievija uzbrukumu Ukrainai pamato ar vēlmi novērst Ukrainas iebrukumu Krievijā.
JV vadība tagad pamato valdības neveiksmes darbā ar grūtībām trīs koalīcijā esošām partijām pieņemt vajadzīgos lēmumus. Esot vajadzīgs plašāks atbalsts. Pirms tam, 13. Saeimas laikā PM Kariņš pamatoja kļūmes izpildvaras darbā ar pārāk daudzām koalīcijā esošajām partijām un grūtībām pieņemt pareizos lēmumus. To ir grūti nosaukt par loģiskuma piemēru. 14. Saeimā ir arī valstsvīri.
Raivis Dzintars labi teica LTV1 “Panorāmā”, ka vajag politiķiem runāt skaidrā valodā. Kāds bija mērķis iesaistīt divas opozīcijas partijas VP vēlēšanās un kāds ir plāns tālākajai darbībai. NA nebalsoja VP vēlēšanās. Viņš pateica, ka principiālu politisku uzskatu atšķirības dēļ nepiedalīsies vecajā vai jaunajā valdībā ar “Progresīvajiem”. Skaidra pozīcija, bet kā tas notiks dzīvē?

Valsts prezidenta vēlēšanās skaidru un loģiski pamatotu pozīciju ieņēma “Apvienotais saraksts” (AS) un “Latvija pirmajā vietā” (LPV1 – 1!), bet “1!” ir skaidra valoda jeb redzējums par ģimenes vērtībām. Es tām pilnīgi piekrītu. Tai ir jābūt prioritātei, jo Latvijā vietējo iedzīvotāju skaits samazinās un, pirmkārt, tas notiek zemās dzimstības dēļ. Maz tiek diskutēts par negatīvo ietekmi uz ģimenes vērtībām un dzimstību Stambulas konvencijas principu ratificēšanā.
Domāju, NA būs grūti vienoties ar JV un “Progresīvajiem”, kas atrod kopējus uzskatus par Stambulas konvenciju. Tālākā tekstā esmu izteicis savu viedokli par Stambulas konvencijas būtību. Vai par to runā “Progresīvie” un līdzīgi domājušie politiķi?

Konkrēti piedāvājumi
1. Stambulas konvencija. Dodiet Latvijas iedzīvotājiem iespēju izteikties, ko viņi atbalsta? Pēc tam var veikt arī Saeimas atklātu balsojumu par šo jautājumu. Ja Saeimas viedoklis atšķiras no iedzīvotāju viedokļa, tad iedzīvotājiem ir jāmaina Saeima vai dažiem Saeimas deputātiem jāmaina savi vēlētāji, iedzīvotāji jeb valsts.

2. Profesionāls MK. Gandrīz visi strīdi un nesapratnes starp partijām rodas, dalot izpildvaras jeb MK amatus. Vai tad demokrātijas pamatā nav varu neatkarība (likumdošanas, izpildvaras, tiesu un nosacīti plašsaziņas līdzekļu)? Kādēļ politiskās partijas cenšas iegūt ministru krēslus? Atbilde būs, lai parādītu saviem vēlētājiem savu darbu, bet vai vēlētāji balsoja par izpildvaru – viņi balsoja par likumdošanas varu - Saeimu. Manā mājas lapā http://www.kreslins.lv/startpage/lv var atrast detalizētākus pierādījumus par plusiem jeb pozitīviem momentiem profesionālam MK un izpildvaras atdalīšanai no likumdošanas varas.
Domāju, tagad, kad jāveido jaunā koalīcija, ir veiksmīgs laiks rakstīt jaunu MK darbības plānu, jaunajam premjerministram veidot profesionālu MK un uzņemties šī plāna izpildi. Viņš atbild Saeimas (vēlētāju) priekšā par šī plāna izpildi. Par izpildvaras darbu atbild tās vadītājs. Ne ministrija un politiskā partija, kas vada šo ministriju, bet premjerministrs, kas var mainīt slikti strādājošu ministru.

3. Tautas vēlēts prezidents. Valsts prezidenta vēlēšanas notika pēc vecās metodikas, un tagad redzēsim tam sekas, bet vajadzētu gatavot normatīvo aktu bāzi nākamajam tautas vēlēšanu scenārijam. Pamatojumu var atrast http://www.kreslins.lv/startpage/lv , bet daži jautājumi pārdomām.
Pirmkārt, ja Valsts prezidentu, tauta vēlē tas nenozīmē viņa pilnvaru obligātu paplašināšanu. Kaut gan par pilnvaru paplašināšanu var diskutēt, jo ir daudzi argumenti tam, ka, saglabājot parlamentāro republiku, var nedaudz paplašināt valsts prezidenta pilnvaras.
Otrkārt, mēs gribam, lai Latvijas iedzīvotāji būtu aktīvi dalībnieki arī politiskos procesos, jo ļoti zems procents piedalās dažādās un, pirmkārt, Saeimas vēlēšanās. Vai tad, ņemot dalību valsts prezidenta vēlēšanās, tas nepaaugstina vēlētāju aktivitāti, viņu labāku sapratni, ka tas ir nevis atsevišķu politiķu vai partiju prezidents, bet mūsu, vēlētāju, prezidents un viņam ir jāatskaitās par savu darbu, pirmkārt, mums, vēlētājiem, kas noteiks, vai viņš ir cienīgs palikt uz otro termiņu? Nedomāju, ka Latvija nevar nodrošināt cienīgu kandidātu atlasi un vēlēšanu kampaņas taisnīgumu.
4. Pilnveidot Saeimas vēlēšanas sistēmu. Tas ir speciālistu izpētes jautājums. Tur ir dažādas iespējas. Rakstā “VĒLĒTĀJU TIESĪBAS (Vēlētājiem ir jādod tiesības kontrolēt Saeimas darbu)” http://www.kreslins.lv/article/lv/veletaju-tiesibas-veletajiem-ir-jadod-tiesibas-kontrolet-saeimas-darbu ir izteikts priekšlikums, ka konceptuāli var atsaukt Saeimas deputātus. Tas ir tikai viens no priekšlikumiem, kā pilnveidot Saeimas sistēmu.

Secinājums. Dažreiz izskan doma, vai pārāk daudz netiek kritizēta mūsu valsts pārvalde un vadība? Vai to var darīt Latvijas patrioti? Mans viedoklis - var un vajag, ja kritika ir pamatota un, galvenais, ir piedāvāti risinājumi, kā uzlabot situāciju. Tā mēs cenšamies darīt savās iknedēļas diskusijās par nacionālās drošības jautājumiem, piemēram,
Kārlis Krēsliņš: par hokeja brīvdienu, jauno prezidentu un progresa sasniegumu vīna uzliešanu Helman
https://www.youtube.com/watch?v=gtuGBx1lLLM
Par amatpersonu meliem un savstarpējo neuzticību, kas novirza no labklājības sasniegšanas mērķa
https://www.youtube.com/watch?v=fsYS73bdpfE