Jaunākās ziņas

KARŠ UKRAINĀ

Kārli, labdien! Mani sauc Ivans Skrjabins. Esmu Igaunijas izdevuma Postimees žurnālists. Mani Latvijas žurnālisti kolēģi ieteica tavu kontaktu. Vai varu novērst jūsu uzmanību ar nelielu eksperta…

Lasīt tālāk

Aptaujas

Vai atbalstāt Valsts prezidenta priekšlikumus?

Balsot

PAR MŪSU NĀKOTNI

Autors: Dr.habil.sc.ing. Kārlis Krēsliņš

IEVADS. Latvijas iedzīvotājiem aktuāls ir jautājums par mūsu nākotni. Es vairāk nekā pirms 6 gadiem uzrakstīju līdzīgu rakstu, bet tad tomēr situācija pasaulē bija citādāka [1. http://www.kreslins.lv/article/lv/skats-nakotne-lietu-butiba].
1. Par vidi, kurā mēs dzīvojam:
a) daudz tiek runāts par klimata izmaiņām. Jautājums diskutējams, jo vai var noteikt, cik daudz klimata izmaiņas ietekmē cilvēks un cik notiekošais uz saules un kosmosā kopumā;
b) cilvēku radīti atkritumi gan noteikti ietekmē vidi, kurā mēs dzīvojam.
2. Par tiem, kas apdzīvo mūsu planētu:
a) ļoti būtiska ir konkurence dzīvajā pasaule, sākot ar mikropasauli, augiem, dzīvām radībām un beidzot ar cilvēkiem. Daudzus ir pārsteidzis vairākkārt atkārtots eksperiments ar grauzējiem, kuriem radīja dzīvošanas paradīzi, bet viņi sākumā strauji vairojās un tad pakāpeniski izmira, jo atteicās vairoties.[1];
b) kā cilvēki saprot, kas ir labi un kas ir slikti. Ļoti dažādi, pamatojoties uz savu reliģiju, tradīcijām un modi. [2. - http://www.kreslins.lv/article/lv/pec-16-gadu-laulibas-ar-kaki-sieviete-precesies-ar-savu-suni ].

 

 

1. PAR ES UN UKRAINAS NĀKOTNI
Jautājums ir ļoti apjomīgs. Piedāvāju izskatīt vienu, bet būtisku aspektu “Kādēļ nosacītās Rietumvalstīs, pirmkārt, ES uzmanība Izraēlas – Hamāzs konfliktam ir daudz lielāka nekā karam Ukrainā?” Tas daļēji nosaka arī ES un Ukrainas nākotni.
2. LATVIJAS NĀKOTNE
Tas ir zinātniskā pētījuma jautājums, un to daudzi ir arī darījuši, bet piedāvāju sašaurināt izpētes lauku. Neskarsim militāros jautājumus, bet pamatā uzsvaru liksim uz iedzīvotāja skaita izmaiņām Latvijā un iezīmēsim iemeslus tam.
Es gribētu izteikt savu viedokli tikai par tendenci ES un Latvijā, kas ietekmē dzimstību jeb iespējām latviešiem izdzīvot. Tas nav zinātnisks pētījums, bet tikai subjektīvs viedoklis, kas varētu raisīt jautājumus un pārdomas.
Ļoti labi situāciju raksturoja arhibīskaps Jānis Vanags. Paskatoties 1.foto, kā ir tagad un kā bija pirms 100 gadiem. Daudzi teiks, kāds tam sakars ar bērnu dzimstību. Tas ir ceļa sākums. Skatoties uz sieviešu fotogrāfijām pirms 100 gadiem, tās izsauc cieņu un vēlmi būt viņu cienīgam. Tas ir ceļš uz draudzību, cieņu, mīlestību un ģimenes veidošanu.
Tagad jaunieši bieži cenšas tikai apmierināt savas seksuālās tieksmes, tādēļ ģērbjas, kas it kā ir modē un lai uzbudinātu potenciālo partneri ātriem sakariem. Tomēr parasti tas nav pamats labai daudzbērnu ģimenes izveidei. Tas ir viens neliels aspekts, bet tad jau ir daudzi citi, jo Latvijā tiek atzīmēta zemākā dzimstība šogad beidzamo 100 gadu laikā. Tur bija arī kara gadi un represijas.
Jauna ģimene un iespējas dzemdēt bērnus un saglabāt dzīves labklājības līmeņa standartu, kāds bija, pirms ģimenē pieaugs  pēcnācēji. Valsts dod pabalstu bērniem, bet tā ietekme nav pietiekama. Esmu izteicis priekšlikumu, ka vecāki rūpējas par bērniem un bērni par vecākiem, kas sasnieguši pensijas vecumu un brīvprātīgi nav krājuši naudu pensijas fondā, bet to saņēmuši algā.

1.attēls

Alga būtiski pieaugtu un būtu vairāk nekā tagad, pie tam ne valsts, ne darba devējs neciestu. Tas būtu stimuls veidot ģimeni ar vairākiem bērniem, lai nodrošinātu sev labas vecumdienas. Vēlams būtu, ka brīvprātīgā savu vecumdienu sasaiste ar saviem bērniem kļūtu populāra, un tad pakāpeniski varētu pāriet uz obligāto, kā vecāku atbildība par saviem bērniem.
Kas ir modē uzvedībā. Kas atcerās PSRS sabrukumu un Latvijas neatkarības atgūšanas laiku, kad bija noziedzīgie grupējumi, kas kontrolēja daudzus biznesus, ieskaitot parasto cilvēku dzīvi. Daži veiksmīgi kļuva par bagātiem cilvēkiem un bieži demonstrēja savu bagātību – lepnās mašīnas, mājas, jahtas, skaistās sievietes un mīļākās utt. Tas bija daudzu cilvēku sapnis.
Par laimi ir arī citi pozitīvi piemēri. Kanādā mani pārsteidza augstskolas lielais gada budžets un ka to veido abiturientu ziedojumi, kas ir veiksmīgi biznesā. Jā, tāda ir mode dažādās valstīs un dažādos laikos.
NOTIKUMI LATVIJĀPar tradīcijām sabiedriskajā dzīvē. Bija Baltijas ceļš, Latvijas neatkarības atgūšanas laiks un pilsoņu aktivitātes. Tagad ir liels atbalsts mūsu veiksmēm sportā. Piemēram, kā sagaidījām mūsu veiksmīgos sportistus (2.foto), bet vai spējam cīnīties par savām tiesībām? Mēs skatāmies, kā to dara citās ES valstīs un neprotam izmantot demokrātijas principus savu tiesību aizsardzībai.

 

2.attēls

 

Bijušais premjers Kariņš starptautiskajai sabiedrībai ir paziņojis, ka Latvijas valdība tika mainīta, lai varētu apstiprināt Stambulas konvenciju. Cilvēki, kas to negrib, pēc Kariņa domām, ir Putina atbalstītāji. Tagad ir izveidota jauna valdība un koalīcija, kas varēs nobalsot par Stambulas konvenciju Saeimā. Ne uzreiz, bet pakāpeniski. Sākumā steidzamības kārtībā apstiprinot paketi par viendzimuma ģimenēm, izplatot atbilstošo literatūru jau bērniem utt.
KO UN KĀ DARĪT?
Pirmkārt, vajag organizēt referendumu un dot iespēju Latvijas vēlētājiem izteikt savu viedokli par Stambulas konvenciju. Tikai noformulēt konvencijas būtību, lai jebkuram vēlētājam tā būtu skaidra. Piemēram:

Tagad daudzi ir iemācījušies indi ietērpt skaistā apvalkā un veiksmīgi apmānīt cilvēkus. Vēlams būtu dzirdēt, ko nevar izdarīt valsts normatīvie akti, lai aizsargātu sievietes, bērnus un citus ģimenes locekļus bez Stambulas konvencijas.
Otrkārt, dažreiz cilvēki neiet balsot, jo netic, ka tas kaut ko mainīs. Mainīs, un ir izstrādāti vairāki priekšlikumi. Daži piemēri.
Pirmkārt, [3 - VĒLĒTĀJU TIESĪBAS (Vēlētājiem ir jādod tiesības kontrolēt Saeimas darbu) http://www.kreslins.lv/article/lv/veletaju-tiesibas-veletajiem-ir-jadod-tiesibas-kontrolet-saeimas-darbu ] rakstā ir izteikti priekšlikumi, ka varētu atsaukt deputātus, kas nepilda dotos solījumus. Domāju, tad arī Latvijā pieaugtu vēlētāju aktivitāte piedalīties vēlēšanas un aktivizēt savu politisko darbību. Tagad Latvijā starp Baltijas valstīm tā ir viszemākā.
Otrkārt, tiesību un atbildības balanss.

 

SECINĀJUMI


Pirmkārt, obligāti cīnīties par iespēju izteikt savu viedokli referendumā. Tas ir sarežģīts uzdevums savākt vairāk nekā 155 000 balsis, lai notiktu referendums. Tas ir tests Latvijas sabiedrībai, lai mēs spētu izdzīvot. Nevajag aizmirst demokrātiskās valsts iespējas tās iedzīvotājiem izteikt savu viedokli mītiņos.
Otrkārt, vajag rast iespēju saliedēt sabiedrību, pamatojoties uz sabiedrības vairākuma vienotu sapratni par ģimeni. Tagad tas ir iespējams, tikai organizējot referendumu, un ar sapratni skatīties uz obligātu dalību referendumā un atbildes izvēli. Pretējā gadījumā mūsu galvenais drauds būs sabiedrības sašķeltība.
Treškārt, daudzi atceras, kā notiek kāpiens nosacītā ellē. Varavīksnes krāsas - jauka dabas parādība, bet saskaros ar grūtībām to izskaidrot mazbērniem, kad redz šo krāsu praida parādēs. Tagad Saeimas aktīva darbība, lai veidotu pamatu Stambulas konvencijas atzīšanai. Bet, domāju, vēl ir, kur krist, jo plašsaziņas līdzekļos parādās raksti par ģimenes veidošanu ar dzīvniekiem [2].
KOPSAVILKUMS. Šeit ir atzīmēti tikai daži aspekti, kas ietekmē dzimstību. Pamatā tie ir gan ekonomiskie, gan morālie aspekti. Katrā ziņā Stambulas konvencija un ka cilvēks ir sociāla būtne un tikai uz laiku pilda vīrieša vai sievietes pienākumus neveicina dzimstību.
[1] - http://www.kreslins.lv/article/lv/skats-nakotne-lietu-butiba;
[2] - [http://www.kreslins.lv/article/lv/pec-16-gadu-laulibas-ar-kaki-sieviete-precesies-ar-savu-suni ]
[3] - VĒLĒTĀJU TIESĪBAS (Vēlētājiem ir jādod tiesības kontrolēt Saeimas darbu) http://www.kreslins.lv/article/lv/veletaju-tiesibas-veletajiem-ir-jadod-tiesibas-kontrolet-saeimas-darbu;
 

Komentāri

Atzīmēti ar * lauki ir obligāti

Vārds: *
E-pasts: *
(Netiks publicēts)
Komentārs: *
Drošības kods
Pārlādēt
Ievadiet drošības kodu: *
 
Pievienot

Atmiņu krātuves

Dienas citāts

Mūsu pagātnes lēmumi veido mūsu tagadni


Imants Ziedonis

Laiki nav svarīgi.Svarīgs ir cilvēks


VIENS DZELŽAINS CITĀTSNO 'DZELZS LĒDIJAS' TEČERES MUTES

Valsts bagātība ne vienmēr balstās uz tās dabas resursiem – tā ir sasniedzama par tad, ja šādu resursu nav vispār. Pats galvenais resurss ir cilvēks. Valstij ir jāizveido pamats, lai varētu uzplaukt talantīgi cilvēki. Vida Press