Jaunākās ziņas

NĀKOTNES PASAULE

IEVADS. Pasaulē notiek daudz it kā neatkarīgu notikumu. ASV prezidenta vēlēšanas un sabiedrības sašķelšanās divās diezgan radikālās daļās, mazāk vai vairāk tas notiek…

Lasīt tālāk

Aptaujas

Vai atbalstāt Valsts prezidenta priekšlikumus?

Balsot

Notikumi Ukrainā

Autors: Atvaļinātais brigādes ģenerālis Kārlis KRĒSLIŅŠ

Ievads. Pirms skatīt notikumus Ukrainā mums ir kaut vai nedaudz jāsaprot kā darbojās reālpolitika 21.gadsimtā? Daži piemēri no vēstures. Vācija atbrīvo tautiešus - paņem Sudetus, Vācija ar PSRS paraksta Molotova – Ribentropa paktu, tiek sadalītas ietekmes zonas un sākotnēji sadalīta Polija, karš Somijā, tad Baltijas valstis utt. Vēlāk, kad Nirnbergas tiesas laikā divas dienas mēģināja Katiņā pastrādāto noziegumu pierakstīt Vācijai, tas nesanāca. Visi tiesas dalībnieki jau tajā laikā zināja, kas izdarīja šo noziegumu, bet PSRS bija sabiedrotā un nevarēja tad to nosaukt īstajā vārdā. 

1. Francija negrib atteikties no kuģa „Mistrall” būves KF. Kuģis jau gatavs, tikai ir nepieciešams veikt izmēģinājumus. Kuģis ir domāts militārām operācijām piejūras valstīs, piemēram, Baltijas teritoriālos ūdeņos.

2. Vāciešiem arī ir laba sadarbība ar Krieviju.

3. Vai patiešām ES negrib mācīties no vēstures? Tas jau nu būtu bēdīgi. Kopumā mūsdienu globālajā pasaulē nav īsti līdzekļu, kā savaldīt agresoru.

 

Mēģināsim izvērtēt beidzamā laika notikumus Ukrainā, sadalot tos vairākos posmos.

Pirmais posms. Pagājušā gada novembrī Ukrainai vajadzēja pieņemt lēmumu par savu nākotni. Valsts prezidentam vajadzēja Ukrainas tautas vārdā vai nu parakstīt asociācijas līgumu ar ES, vai atteikties to darīt un veidot ciešāku sadarbību ar Krieviju.

Viņam Krievija vai, konkrētāk, tās prezidents Putins apsolīja 15 miljardu dolāru aizdevumu, un Janukovičs noslēdza līgumu ar Krieviju par samazinātām gāzes cenām Ukrainai (268 dolāri par 1000 m3). Ukrainas prezidents Janukovičs teica, ka parakstīs asociācijas līgumu ar ES, tomēr galu galā to neizdarīja.

 

Otrais posms. Ukrainas vadības atteikšanās valsts nākotni saistīt ciešāk ar ES, kā arī lielā korupcija valsts struktūrās izsauca tautas neapmierinātību un barikādes Kijevā vai tā saucamo Maidanu.

Sākotnēji, apmēram trīs mēnešus no pagājušā gada novembra līdz šā gada februāra vidum, tie bija mierīgi protesti, paralēli notika sarunas un tika meklēti risinājumi krīzes un domstarpību pārvarēšanai starp Maidana pārstāvjiem un Janukoviču. 21.februārī Maidana pārstāvji panāca un parakstīja vienošanos par atgriešanos pie 2004. gada konstitūcijas, kā arī nolēma ātrāk organizēt Valsts prezidenta vēlēšanas šā gada decembrī.

Protestētāji vai tie, kas bija uz barikādēm, nav vienādi domājoši cilvēki. Tur tika ievērota noteikta disciplīna, nepieļauta alkohola lietošana utt., bet starp viņiem bija arī radikāli noskaņoti cilvēki, kas ne vienmēr piekrita sarunām ar Ukrainas vadību. Starp viņiem ar lielu varbūtību varēja būt provokatori no valsts varas pārstāvju puses.

Kad varas pārstāvji, milicija un, pirmkārt, speciālā IeM vienība „Berkut” sāka lietot spēku un tajā skaitā ūdensmetējus, kurus aizliegts lietot ziemā zemās temperatūrās, lai kliedētu protestētājus, tad Maidana pārstāvji organizēja apsardzes vienības un spriedze pieauga. Daudziem konfliktā iesaistītajiem parādījās ieroči.

 

Trešais posms. Tad tika pārkāpta „sarkanā līnija”, kad sadursmē tika nogalināti vairāki desmiti cilvēku. Lielākā daļa no viņiem gāja bojā no snaiperu lodēm. Maidana pārstāvji ir pārliecināti, ka snaiperi bija valsts specvienību pārstāvji. Uzdevumu snaiperu specvienībām bija devis Janukovičs. Šai versijai ir liela ticamība, jo viņš nobijās un brauca uz savas Reģiona partijas kongresu, bet pēkšņi pazuda. Parlamenta un Maidana pārstāvjiem nebija sakaru ar Janukoviču. Pastāvēja tikai vairāki minējumi par viņa atrašanās vietu.

Tas kopumā ļoti neapmierināja protestētājus. Ukrainas vadošās -Reģiona partijas- biedri izstājās no partijas, parlamentā mainījās politisko spēku proporcijas, tika noteikts jauns Valsts prezidenta vēlēšanas laiks- 25. Maijs- un notika Valsts prezidenta p.i. iecelšana un vēlāk arī jaunās valdības apstiprināšana. Vai šīs procedūras bija juridiski korektas? Tā bija nestandarta situācija, kas nav paredzēta Ukrainas normatīvajos aktos. Tur noteikts, ka Valsts prezidents var tikt mainīts pirms vēlēšanām, ja tas nomirst, atsakās no amata vai viņam tiek izteikta neuzticība.

 

Ceturtais posms. 26.februārī iznāca pavēle par KF militārajām mācībām dažos apgabalos.

"В соответствии с распоряжением президента Российской Федерации сегодня в 14:00 внезапно подняты по тревоге войска Западного военного округа, а также соединения и воинские части, дислоцирующиеся на его территории, 2-я армия Центрального военного округа, командования Воздушно-космической обороны, Воздушно-десантных войск, Дальней и Военно-транспортной авиации", - teica Šojgu KF aizsardzības ministrs, AM sanāksmē, viņu citējot no ziņu medija "Интерфакс".

27. februārī ziņa Krimas parlamentu ieņēmuši prokrieviski kaujinieki; Krievija sola aizsargāt savus pilsoņus Ukrainā. ap trijiem naktī atbrauca ~50 cilvēku un mierīgi ieņēma parlamentu, jo apsardze nebija tik spējīga, lai reāli aizstāvētos. Saruna no šiem notikumiem: „Ienākošais jautā „Vai neesi tatārs?” Atbilde: „Nē, krievs”. „Es arī, bet gulties ar seju uz grīdas.” Tad šiem cilvēkiem, kas bija parlamenta apsardzē, lika no lieliem slēgtiem ar tumšiem logiem autobusiem pārnest uz parlamentu lielu daudzumu ieroču. Viens no viņiem minēja, ka pats personīgi pārnesis somas ar vismaz 200kg ieroču. Tur bijušas arī snaiperšautenes. Tie cilvēki, kas ieņēma parlamentu, bijuši mierīgi un laipni. Man tas atgādina notikumus Afganistānā, kad sākās PSRS specvienību operācija.

Mans pieņēmums, ka tika veikta speciāla operācija, kas ir it kā līdzīga tai, kas notika Kijevā. Nezināmi cilvēki ieņem parlamentu, bet deputātiem nav liegta iespēja ierasties, strādāt un balsot parlamentā. Pagaidām nav sanācis nepieciešamais minimums veiksmīgam balsojumam- 51 deputāts. Uz jautājumu „Cik brīvi varēs balsot deputāti?” atbilde- tāpat, kā Kijevā, 27.februāra dienas pirmajā pusē.

Šajā situācijā Krimas parlaments var pieņemt dažādus, un pat ļoti nedemokrātiskus lēmumus, un, iespējams, diktētus no kaimiņvalsts. Tikai apstrīdēt to būs grūti, jo visu laiku rādīs uz notikumiem Kijevā. Policija ir orientēta it kā nepieļaut konfrontāciju, bet praktiski nepieļaut noņemt vai bloķēt parlamentu ieņēmušos cilvēkus. Kijevā lielāks iedzīvotāju atbalsts ir tieši uz Krieviju vērsts. Viņi veidos visādus formējumus, kas uzturēs kārtību utt., atkal Kijevas variants, tikai ar citu politisko virzību. Tas gan ir tikai mans pieņēmums, bet paskatīsimies kā reāli attīstīsies situācija.

 

Piektais posms. 28. Februāris. Preses konferencē Krievijā parādās Ukrainas „prezidents” Janukovičs, kas nervozē un TV kameras priekšā nejauši salauž pildspalvu, zīmīgi pārsakās, ka mums Ukraina ir un būs stratēģiskais partneris. KF Augšējā palāta pieņem lēmumu atļaut Valsts prezidentam ievest karaspēku Ukrainā. Būtiski, ka ne tikai Krimas pussalā, bet Ukrainā.

Es biju pārliecināts, ka ir atsevišķi cilvēki pašnāvnieki, bet izrādās, ka pašnāvniece var būt vesela valsts, ja tajā ir „stingrs” vadītājs vai diktators. Tas,  gan šokē. Daži fakti:

1) no 1988. gada līdz deviņdesmito gadu sākumam naftas cenas pasaulē pazeminājās ~5 reizes. Sekas zinām. Ļoti iespējams, ka ieinteresētie palīdzēja tās pazemināt. Iedomāsimies, ka tagad naftas cenas pazeminās 5 reizes un tā kļūs par aptuveni ~20$ par barelu. KAS NOTIKS KRIEVIJĀ?

2) ASV praktiski jau kļuvušas par gāzes un daļēji par naftas eksportētājām. Tiek celtas šķidrās gāzes stacijas utt. Kādas sekas būs GAZPROM un KF kopumā?

3) KF tika pieņemts lēmums izvākt naudas un citus resursus no ārzonām (ofšoriem). Tas ir izdarīts? Domāju, ka nē. Palīdzēsim to izdarīt. Ja ~500 miljardu $ Krievijas elitei piederošas naudas atradās Rietumos, tad, domāju, daudzi KF būs „ļoti apmierināti” ar sankciju ieviešanu gan KF amatpersonām, gan biznesam. Vai to grib KF vadība?

4) KF parlamenta lēmuma par Bruņoto spēku (BS) izmantošanu Ukrainā ekonomisko seku sarakstu var turpināt, bet paskatieties vai palasiet, kas notiek pie banku aparātiem KF, un 3.martā - redzēsim rubļa. kursu, kas jau tagad neoficiāli ir krities. 2008.gada augustā sakarā ar konfliktu Gruzijā ~2 miljardi $ „aizbēga” no KF. Kas sagaida KF finanses tagad?

5) cits un, domāju, būtiskāks moments. Ukrainā ir izsludināta mobilizācija un reāli tā gatavojas karam. Nedomāju, ka kādam ir pamatotas cerības, ka Ukrainā KF BS varēs darīt, ko gribēs, bez pretestības. Tas nozīmē, ka nāks uz KF no Ukrainas "gruz 200" - KRITUŠIE, kas tad notiks Krievijā?

6) ja KF RBK kanālā (tas kopumā ir objektīvs un labs biznesa TV kanāls) sēž militārie eksperti un spriež par to, ka vispār KF BS kapacitāte nav pietiekama, salīdzinot ar NATO, bet esot jau KF Militārajā doktrīnā atļauts lietot taktiskos kodolieročus. Tad tas nozīmē, ka pašnāvniece var būt arī valsts vadība, kas 21.gadsimtā var pieņemt lēmumu ievest savus BS, lai aizstāvētu savus tautiešus, kā to darīja 20.gadsimtā Hitlers, pamatojot iebrukumu Čehoslovākijā, vai Staļins, pamatojot iebrukumu Somijā, vai PSRS, iebrūkot Afganistānā ar nedaudz citu pamatojumu, utt. KF vadība un tās eksperti savās runās pauž domas, kas var izraisīt III pasaules karu un reāli ir gatava iet uz pasaules galu.

Tas patiešām šokē 21. gadsimtā. Domāju, ka tam var būt viens vienīgs skaidrojums, ko dod Staņislavs Belkovskis „~~Путину бедному мозг больной свело Мы очень долго сидели и думали, когда же падет режим Владимира Путина и как это может случиться. Сегодня Владимир Владимирович дал нам исчерпывающий ответ на этот вопрос. Я только что прибыл с совещания института судебной психиатрии им. Сербского, где мы с коллегами провели оценку происходящих событий. Мы поставили Владимиру Путину диагноз — гипертоксическая шизофрения. По психотипу он параноик, человек оборонительного сознания. Но под влиянием внешних сложных событий параноик может стать шизофреником…”.

Situācija palika saspringta līdz 4.marta rītam, jo bija divas būtiskas ziņas. Pirmkārt, izteikts ultimāts Ukrainas BS vienībām līdz 3.00 pēc Latvijas laika noliekt ieročus vai pāriet, piemēram, Krimas pussalas vadītāja pakļautībā. Otrkārt, izskanēja informācija, ka starp KF karavīriem būs nogalinātie un tas izraisīs KF BS oficiālo ienākšanu Ukrainā. Par laimi, šie scenāriji netika realizēti un papildus bojāgājušo karavīru nav.

Konkrēti Krimā Krievijai lēšams divkārtīgs pārspēks. Tur, pamatojoties uz noslēgto līgumu par Krievijas karaflotes atrašanos Krimā, atrodas trīs jūrnieku brigādes (ne vairāk kā 25 tūkstoši karavīru), viena kaujas zemūdene un pieci karakuģi. Ukraiņu spēki Krimā lēšami 14,5 tūkstošu vīru apmērā. Sevastopolē atrodas 10 Ukrainas karakuģi.

Jau vēstīts, ka situācija Krimā pēdējo dienu laikā izvērtusies īpaši saspīlēta pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins parlamenta Augšpalātai prasījis atļauju Ukrainas teritorijā ievest un izmantot karaspēku, ko arī saņēmis.

Pirmdien, 3.martā, GAZPROM vērtība kritās par ~10%, kritās KF rubļa vērtība, kopā zaudējumi naudas izteiksmē bija vairāk nekā 60 miljardi dolāru jeb lielāki nekā tēriņi Soču olimpiādei. Krievija gribēja baudīt pozitīvus rezultātus no spējas organizēt ziemas olimpiskās spēles subtropu klimatā, bet notikumi Ukrainā, un Krievijas uzvedība šajā sakarā uzlika tam krustu. 18 Ukrainas ierēdņiem tika iesaldēti konti ES valstu bankās.

 

Sestais posms. 4.martā KF Valsts prezidents dažiem plašsaziņas līdzekļiem beidzot rīkoja preses konferenci un situācija kļuva nedaudz skaidrāka. Pirmkārt, Vladimirs Putins turpina atzīt par Ukrainas prezidentu Janukoviču, un naktī pēc Latvijas laika ANO KF pārstāvis nolasīja Janukoviča vēstuli, parakstītu 1.martā, ar lūgumu ievest KF BS Ukrainā, lai aizsargātu civilos iedzīvotājus no bandītiem, fašistiem un citiem „sliktiem” cilvēkiem. Otrkārt, V. Putins neatzīst Ukrainas esošo Valsts prezidenta p.i. un valdību. Viņš teica, ka viņam nav ar ko uzsākt sarunas Ukrainā.

Preses konferencē Vladimirs Putins balstījās uz Janukoviča lūgumu, tā arī bija atbilžu galvenā ideja. Mēs esam gatavi iet palīga un ievest karaspēku, pagaidām to neesam darījuši un netaisāmies karot, bet esam gatavi aizstāvēt krievvalodīgos un citus civilos iedzīvotājus, kas tiek nicināti Ukrainā.

Mani pieņēmumi. Pirmkārt, Vladimirs Putins bija aizņemts ar Ziemas olimpiādi Sočos, un Ukrainas notikumi netika kontrolēti. Notikumi izveidojās tā, ka ar viņu maz rēķinās. Viņš nolēma atkal būt notikumu centrā. Paziņojums par KF BS ievešanu Ukrainā, kara iespējamība un reakcija pasaulē gan NATO, gan ES, gan atsevišķās valstīs sakarā ar kara iespējām Ukrainas teritorijā atkal lika Putinam nokļūt visas pasaules uzmanības centrā. Tagad atkal viņš rosina pārrunas ar Rietumvalstu līderiem un starptautiskajām organizācijām. Cits jautājums ir, cik tas ir veiksmīgs risinājums. Tagad svarīgi ir veikt šīs krīzes analīzi un izstrādāt mācības.

Otrkārt, Krievijas valsts vadība (Vladimirs Putins) baidās no Krievijas Maidana.

Treškārt, naudas lietas. Pirmdien, 3.martā GAZPROM vērtība kritās par ~10%, kritās KF rubļa vērtība, kopā zaudējumi naudas izteiksmē bija vairāk nekā 60 miljardi dolāru. Kāds zaudē, kāds iegūst. Tas fakts, ka zaudējumi ir parastajiem Krievijas iedzīvotājiem, neraisa šaubu. Bet, viena versija, ka daži Krievijas bagātie cilvēki, kuri paši izpirka par pazeminātām cenām akcijas, kas bija ārzemnieku valdījumā Krievijā, nākotnē var būt ieguvēji.

SECINĀJUMI

1. Tagad ir skaidrs, ka nebija domāts uzsākt karu, bet „pajokot”, tomēr pieņemt šādus lēmumus KF parlamenta Augšpalātā nav pieļaujams. Lielākā pasaules daļa noticēja militārā konflikta iespējamībai.

2. Starptautiskie likumi un normatīvie akti ir nepilnīgi. Nav skaidra un nepārprotama risinājuma, kā kurā situācijā darboties. Pastāv ļoti daudz problēmu lēmumu pieņemšanā un to ANO, NATO un ES.

3. Nacionālajiem normatīvajiem aktiem ir vajadzīgas starptautiskās ekspertīzes procedūras. Krievijas operācija Gruzijā, tagad Ukrainā un iespēja jebkurā valstī aizstāvēt savus tautiešus. Tas nozīmē, ka arī Baltijas valstīs var izveidot situāciju, kad nepieciešams aizsargāt tautiešus. Tas ir nopietns mūsu valsts apdraudējums, kas nav pieļaujams 21.gadsimtā.

4. Vajag steidzīgi pārstrādāt gan Nacionālo drošības, gan Valsts aizsardzības koncepciju, likumus un plānus, paredzot to realizācijai atbilstošus resursus.

5. Kādreiz tika runāts par III Pasaules kara iespējamību izsakot cik laika palicis līdz pusnaktij. Militārā konflikta iespējamība Ukrainā ir „bez vienas minūtes pusnakts”. Pasaulei ir jāpasakās karavīriem, kas spēj atrast iespēju pagaidām nelietot ieročus, bet tas ir pagaidām. Situācijas veidojas tāda, ka nelietot ieročus liekas neiespējami. Tas ir mans karavīra viedoklis ar 43 gadu pieredzi BS.

6. Mēs varam redzēt kā realizējās „karstais” informatīvais karš. Tas ir detalizētas izpētes vērts. Daudzi cilvēki patiešām tic gan pozitīvai, gan negatīvai notikumu realizācijai. Man tas atgādina situāciju, kad aklus cilvēkus pieved pie ziloņa, kuru viņi nav redzējuši, un lūdz aprakstīt kas tas ir. Viens paņēmis asti, otrs degunu, trešais kāju utt. un atbilstoši stāsta, kā izskatās zilonis. Tie stāsti ir patiesi, bet neviens neapraksta pareizi, kā izskatās zilonis. Būtu nepieciešams iepazīties ar vēsturi un ar Gebelsa metodēm, kaut gan  tagad televīzijas, radio un interneta laikmets paver daudz lielākas iespējas.

Domāju daudzi Krievijas iedzīvotāji redzot savus valsts televīzijas kanālus tic redzētajam, ka Ukrainā ir fašisti, kas iznīcina krievus, ka visu tur organizējuši Rietumi utt. Viņi nav vainīgi, viņiem nav resursu, lai iegūtu kvalitatīvāku informāciju. Krimā atslēdza Ukrainas kanālus, šobrīd Krimas iedzīvotāji informāciju saņem tikai no Krievijas medijiem.

 

Manuprāt, Latvijai būtu jāsaliedē sabiedrība, bet to var panākt tikai tad, ja vēlētāji uzticēsies vadībai. Tagad mēs zinām, kāda ir tā uzticība – ļoti zema. Kas būtu jādara? Cilvēkam ir būtiskas trīs lietas: ticība, labklājība un drošība.

T I C Ī B A

1.    Nevis aizliegt kādu informācijas avotu, ko izdarīt interneta laikmetā ir grūti, bet sniegt patiesu vai dažādu viedokļu informāciju valodās, kuras labāk saprot vēlētāji. Piemēram, Krievijā ir TV kanāls „Dožģ” http://tvrain.ru/live/ vai radiostacija Echo.mskv, http://echo.msk.ru/interview/ kur dažādu uzskatu cilvēki izsaka savu Sevišķo viedokli, kur ir diskusijas par aktuāliem jautājumiem, bet, atšķirībā no Latvijas, piedalās dažādu uzskatu cilvēki.

2.    Sakārtot valsts pārvaldi. Pirmkārt, atdalīt izpildvaru no likumdošanas varas.

3.    Vairāk rūpēties par valsts un tautas labklājību u.t.t.

 

L A B K L Ā J Ī B A un D R O Š Ī B A. Par šiem jautājumiem vairākkārt esmu izteicis savu viedokli mājaslapā http://www.kreslins.lv/articles/category/lv/aktuali.

Atmiņu krātuves

Dienas citāts

Mūsu pagātnes lēmumi veido mūsu tagadni


Imants Ziedonis

Laiki nav svarīgi.Svarīgs ir cilvēks


VIENS DZELŽAINS CITĀTSNO 'DZELZS LĒDIJAS' TEČERES MUTES

Valsts bagātība ne vienmēr balstās uz tās dabas resursiem – tā ir sasniedzama par tad, ja šādu resursu nav vispār. Pats galvenais resurss ir cilvēks. Valstij ir jāizveido pamats, lai varētu uzplaukt talantīgi cilvēki. Vida Press