Jaunākās ziņas

NĀKOTNES PASAULE

IEVADS. Pasaulē notiek daudz it kā neatkarīgu notikumu. ASV prezidenta vēlēšanas un sabiedrības sašķelšanās divās diezgan radikālās daļās, mazāk vai vairāk tas notiek…

Lasīt tālāk

Aptaujas

Vai atbalstāt Valsts prezidenta priekšlikumus?

Balsot

NA "Aizsardzība un iekšlietu" darba grupas protokols Nr.2013/03

Autors: Kārlis Krēsliņš

2013.gada 27.jūnijā.

NA AIZSARDZĪBAS UN IEKŠLIETU DARBA GRUPAS SAPULCES

PROTOKOLS

Rīgā

2013.gada 27.jūnijā 

Nr.2013/03

Plkst.15:00

Darba grupas sapulces vadītājs: Kārlis Krēsliņš

Protokolē: Inga Andersone

Darba grupas dalībnieki: Viesturs Berkmanis, Vilhelms Delvers, Jānis Ratkevičs, Andris Jaško, Mārtiņš Vērdiņš, Jānis Aivars Baškers, Normunds Barkāns, Leonards Smagars, Pēteris Ziemelis, Aleksejs Ozoliņš, Raimonds Rublovskis, Gunārs Goba, Guntis Kalme

Darba kārtība:

I.Aktualitātes aizsardzības jomā:

1.Informācija par Saeimas AIKN komisijas braucienu uz Gruziju, un tās tikšanās ar valdības un parlamenta pārstāvjiem; Gruzijas un Latvijas sadarbība aizsardzības jomā, politiskā situācija valstī;

2. R.Rublovska prezentācija par konferenci Vīnē „EDSO - aktualitātes”

II. Grozījumi un priekšlikumi: Militārpersonu izdienas pensiju likumā un likumā par Valsts pensijām

III.AIKN komisijas 2013.gada pirmajā ceturksnī, izskatītie jautājumi drošības jomā

IV.Dažādi.

I. AKTUALITĀTES AIZSARDZĪBAS JOMĀ

-          K.Krēsliņš iepazīstina darba grupas biedrus ar Saeimas AIKN komisijas brauciena pārskatu uz Gruziju, kā arī informē, ka vairāk informācijas pieejama ir www.kreslins.lv mājas lapā (skatīt Pielikums Nr.1 – „Mana darbība vienas nedēļas garumā”, autors: Kārlis Krēsliņš). Izvērtās plašas diskusijas par Gruzijas ekonomisko un politisko situāciju „tagad” un gadus desmit atpakaļ, runājot par politisko attīstību un tās ietekmi uz vispārējiem drošības aspektiem valstī. Sanāksmes dalībniekiem  zināšanai.

-         M.Vērdiņš izsaka viedokli, ka primārā drošība ir sava drošība un tikai tad ārējā drošība; izskan dažādi viedokļi par drošību ekonomiski attīstītās valstīs, kā arī nabadzīgās valstīs, kā arī tiek, cik būtiska nozīme ir starptautiskām organizācijām, tādām kā NATO, ANO, EDSO u.c., valstu drošības sekmēšanā.

-         K.Krēsliņš atgādina vārda „drošība” un „aizsardzība” vienotu izpratni. Un to, ka NATO valstu aizsardzības politika balstās, darbojās pēc kolektīvās aizsardzības principa un militārā konflikta (kara) gadījumā, tās dalībvalstīm tas būs noteicošs atbalsts, stāsies spēkā 5.pants. Būtiska nozīme  ir valsts drošībai, vai tā ir liela ekonomiski attīstīta valsts vai pieder aliansei (tādas spēcīgas valstis, kā Japāna un Austrālija arī ir izteikušas velmi iestāties NATO); Anglija, piemēram, izvērtē, šobrīd, iespējas izstāties no ES, pamatojoties uz velmi saglabāt savu neatkarību gan ārpolitikā, gan monetārā politikā; nākotnē pasaule būs daudzpolāra. Ja eiro netiks kontrolēts no vienas ES bankas, tad tas var radīt problēmas. Pastāv iespēja, ka ar laiku gandrīz vai visas Eiropas valstīs būs ES sastāvā. Pastāv ar vien vairāk nacionālo draudu: terora akti un kibernoziedzība. Ķīna kā valsts ir pašpietiekama, viņiem nav nepieciešama iestāšanās kādā aliansē. Prognoze, ka 2035.gadā tā būs pati spēcīgākā, vismaz ekonomiskā ziņā, valsts pasaulē.

     2. R. Rublovskis sniedz ieskatu par Vīnē apmeklēto EDSO konferenci, š.g. jūnijā, par drošības un aizsardzības jautājumiem, par EDSO lomu (EDSO tika dibināta, lai novērstu konfliktus starp dalībvalstīm) tajā un tās dalībvalstu aktualitātēm. (Prezentācijas materiālu kopskatu, skatīt Pielikums Nr.2) Tiek uzsvērta EDSO nozīme drošības un aizsardzības jautājumos. Tiek uzskaitīti vispārējie valstu galvenie drošības draudi un konferences ekspertu vispārējais balsojums – visi apdraudzējuma veidi ir savstarpēji saistīti, tomēr drauds numur viens pasaulē ir globālās ekonomiskās sistēmas sabrukums, kam seko globālās sociālās kārtības sabrukums.

     II. GROZĪJUMI UN PRIEKŠLIKUMI: Militārpersonu izdienas pensiju likumā un likumā par Valsts pensijām

Kārlis Krēsliņš

     Ņemot vērā daudzus saņemtos karavīru iesniegumus ar neapmierinātību par karavīru sociālo izdienas nodrošinājumu un iepriekšējās darba grupas vienbalsīgu ierosinājumu iesniegt Saeimā savus priekšlikumus, darba grupas dalībnieki tika iepazīstināti ar galvenajiem priekšlikumiem „Militārpersonu izdienas pensiju likumā” un likumā „Par valsts pensijām”, skatīt Pielikumu Nr.3).

PAMATOJUMS IZMAIŅĀM:

1. Tas ļaus saņemt pensijas atbilstoši karavīra pakāpei un izdienas stāžam, kā tas ir paredzēts arī aktīvajā dienestā esošajiem karavīriem. Tas izslēgtu paradoksu, ka ilgāk dienot, pensija samazinās.

2. Tas samazinās iespējas negodīgi palielināt pensijas lielumu. Piemēram, maksājot dažādas naudas balvas (piemaksas, prēmijas).

3. Tas izslēgs nepieļaujamus paradoksus militārajā jomā, kad vecākais virsnieks ar lielāku izdienas stāžu saņem mazāku pensiju nekā viņa padotais jaunākais virsnieks vai pat apakšvirsnieks. Apakšvirsnieks var būt karavīrs ar vidējo izglītību, jaunākajam virsniekam ir jābūt augstākajai izglītībai, parasti vismaz bakalaura grādam, vecākajam virsniekam papildus ir jābeidz Jaunāko štāba virsnieku kursi, parasti vēl Apvienoto vadības štāba virsnieku kursi un daudzās valstīs jau vajadzīgs maģistra grāds.

Darba grupas ietvaros tika uzaicināts arī AM Sociālo lietu nodaļas vadītājs Andris Jaško, kurš sniedza savu eksperta viedokli par karavīru izdienas pensiju likumiem, minot, ka jāņem vērā, vēsturiskais faktors, cik ilgi pastāv NBS? Ka tikai tagad būtu pirmajam karavīram, jāaprēķina izdienas pensija. Un tas ir tālredzīgi, aprēķināt izdienas stāžu kā tādu, nevis nodienētais laiks. Pārejas periods, 20gadi, pagājis, tas ir beidzies. Virsniekiem tiek piešķirtas izdienas pensijas tikai par nodienēto laiku. Pirmās izdienas pensijas piešķirtas par nodienētiem trīs gadiem NBS, arī fakts. Liela sociālā netaisnība. Piedāvātās darba grupas likuma izmaiņas, militārpersonu izdienas pensiju likumā, tas „sitīs” pa AM budžetu. Zināšanai, ar nākamā gada 30.jūniju būs prasība dienēt 15 gadus NBS, pašlaik prasība ir tikai 10 gadi. Ir gan civilais stāžs, gan militārais stāžs. Tiek rēķināti abi. Budžeta veidošana atsevišķās valstīs ir dažāda. Veidojot savu budžetu, mēs rēķinām, cik vajadzēs pensijām un citām soc. izmaksām.

NOLĒMĀM. Atbalstīt priekšlikumus un iesniegt tos LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.

III. AIKN KOMISIJAS 2013.GADA PIRMĀ CETURKŠŅA IZSKATĪTIE UN RISINĀTIE JAUTĀJUMI, LIKUMPROJEKTI

Darba grupa tiek iepazīstināta ar padarīto – likumprojektiem, risinātiem jautājumiem AIKN komisijas ietvaros šā gada pirmajā pusgadā (Pielikumu Nr.4). Tas arī veido priekšstatu, ka deputāta ikdiena ir visai saspringta.

Ieteikts izlasīt arī rakstu „Budžets – 2014”. NATO rekomendācijas aizsardzības budžetam iedalīt 2% no IKP. Tas bija agrāk ierakstīts likumā un noteikts 2008.gada Valsts aizsardzības koncepcijā (VAK-2008), tagad, VAK-2012 ir noteikts, ka katru gadu aizsardzības budžets pieaugs līdz tas sasniegs 2% no IKP. Tas ir sliktāks variants, bet, cerams, ka mūs NATO partneri sapratīs. Kā arī rakstu par izpildvaru. Visus rakstus iespējams izlasīt mājas lapā www.kreslins.lv 

Ņemts zināšanai.

V. DAŽĀDI

Mārtiņš Vērdiņš informē grupas dalībniekus par savu informatīvo blogu par globālās drošības jautājumiem. Aicina grupas biedrus iesūtīt savus viedokļus publicēšanai.

Darba grupas sapulce slēgta plkst. 18:00

Darba grupas sapulces vadītājs                                     Kārlis Krēsliņš

 

 

Atmiņu krātuves

Dienas citāts

Mūsu pagātnes lēmumi veido mūsu tagadni


Imants Ziedonis

Laiki nav svarīgi.Svarīgs ir cilvēks


VIENS DZELŽAINS CITĀTSNO 'DZELZS LĒDIJAS' TEČERES MUTES

Valsts bagātība ne vienmēr balstās uz tās dabas resursiem – tā ir sasniedzama par tad, ja šādu resursu nav vispār. Pats galvenais resurss ir cilvēks. Valstij ir jāizveido pamats, lai varētu uzplaukt talantīgi cilvēki. Vida Press