Ievads. Tagad dzīvojam laikā, kad parastajiem cilvēkiem un arī daudziem politiķiem un amatpersonām nav iespējams saprast un loģiski pamatoti plānot savu, savas valsts un arī starptautisko organizāciju nākotni.
Mūsdienās pasaulē ir izveidojusies situācija, kad viena valsts ir paraugs daudzām nosacītām rietumvalstīm praktiski visos jautājumos. Ekonomiski tā ir pirmajā vietā pasaulē un nodrošina daudzu organizāciju veiksmīgu pastāvēšanu, piemēram, NATO. Tagad visi gaida šīs valsts (ASV) - prezidenta aktivitātes.
Prezidents sakārto savu valsti daudzos jautājumos, un kas daudziem arī citās valstīs patīk, ka skaidri noformulē, ka cilvēki ir bioloģiskas būtnes - vīrieši un sievietes. Viņš šo ideju cenšas ieviest arī citās, pirmkārt, ES valstīs, kur tika uzspiesta Stambulas konvencija, kas cilvēku uzskata par sociālu būtni, kas var mainīt savu bioloģisko b Ievads.  ūtību.

Cilvēka dzīve ir daudzšķautnaina. Es izteikšu savu viedokli vairāk par drošības un, pirmkārt, par fiziskās drošības jautājumiem. Nesen iznākušajā grāmatā par Latvijas un kaimiņvalstu vēsturi, gan ekonomiku, gan valstu iedzīvotāju skaitu utt., bet autors piedāvāja lasītājam padomāt par savām aktivitātēm tagad, pēc 10 gadiem un ko gribētu redzēt 2050. gadā. No militāro speciālistu un karavīru viedokļa tie ir taktiskais, operatīvais un stratēģiskais līmenis.

Šodienas jeb taktiskie uzdevumi. NATO valstīm vajadzēja iedalīt 2% no IKP aizsardzībai, bet to nedarīja daudzas NATO valstis, ieskaitot Latviju. Kad uz to norādīja ASV prezidents Donalds Tramps, pirmo reizi kļūstot par ASV prezidentu, daudzas valstis sāka to izpildīt. Tagad karš Ukrainā, un ASV prezidents paziņoja, ka ES pašai vairāk vajadzētu rūpēties par savu drošību. Tagad jau arī ES vadība saprot, ka vajadzēs palielināt izdevumus aizsardzībai pat līdz 5% no IKP..
Lielākā daļa ES valstu ir arī NATO valstis, bet nav vienprātības, un dažas valstis pat 2% no IKP neiedala aizsardzībai. Baltijas valstis, Polija un Skandināvijas valstis nopietni uztver militāros draudus, savus aizsardzības budžetus palielina un plāno nākotnē veltīt arī 5% vai pat vairāk no IKP.
Latvijas NBS ir izveidojuši savus attīstības plānus. Ceru, tie ir saskaņoti ar NATO rekomendācijām par BS attīstību, kas vienlaikus būtu sadaļa NATO viedās aizsardzības plānos. Vajag atcerēties gan par NATO ātrās reaģēšanas (300 000 karavīru) un nekavējošās reaģēšanas spēkiem.
ES ir gan ES, gan NATO komandvadības sistēmas. NATO’s Place in the European Security Architecture: Cooperation with the European Union and Organization for Security and Cooperation in Europe : NATO - Topic: Crisis management.
Baltijas reģiona valstis veido savu militāro vienību kopumu, kas arī, pirmkārt, būs gatavas atturēt potenciālo ienaidnieku iebrukt šajā reģionā, bet vienlaikus tās ir NATO valstu kopējo BS sastāvā. Tagad pirmajā posmā vajag labi sagatavot šīs vienības un sakārtot šādu sistēmu ar lokālo aizsardzības vienībām.

Vidēja termiņa jeb operatīvie uzdevumi. Vienā teikumā es teiktu, ka tuvāko 10 gadu laikā ES ir jāizveido savi BS, kas būtu NATO sastāvā. Kā veidot ES aizsardzības spējas? Tagad ES rodas kopēja sapratne par aizsardzības budžeta nepieciešamību, par vajadzību veidot un attīstīt mūsdienīgu kvalitatīvu un kvantitatīvu militārā ekipējuma, lādiņu, dronu jeb bezpilota lidaparātu (BLA), arī zemūdens utt. ražotni.
ES veido kopējo aizsardzības budžetu, kas tiek izmantots līdzīgi ASV militārajam budžetam. Dabiski, tiek izveidota arī komandvadības sistēma, kuru apstiprina ES politiskā vadība. Šis jautājums prasa papildus juridisku izpēti. ES BS kopā ar ASV BS veidotu kodolu NATO BS. Vienlaikus ES BS spētu vajadzības gadījumā aizstāvēt ES valstu teritoriju pirms pieslēdzas pārējās NATO valstis.

Ilgtermiņa jeb stratēģiskie ES uzdevumi. Kādu mēs gribētu redzēt Latviju 2050. gadā? Tas gan ir sarežģīts jautājums, un to var izvirzīt vairāk diskusijām, vismaz sākotnēji. Varam uzdot jautājumu ”Kura no Rietumvalstīm ir veiksmīgāka savās aktivitātēs?” Tā ir ASV, kas sastāv no 50 dažādiem un bieži pat neatkarīgākiem nekā, piemēram, ES valstis. Vai ES varētu būt valsts ar nāves sodu, kā tas ir atsevišķos štatos ASV? Domāju, nē, bet neviens neapšauba ASV demokrātiju valsts pārvaldes jomā.
Veiksmīga valsts pārvaldes sistēma nodrošina valsts panākumus praktiski visās jomās. Vai ES pārvaldes sistēma ir veiksmīga un demokrātiska? Vai Eiroparlamenta vēlēšanās parastais vēlētājs valstī saprot, par ko vajadzētu balsot, un vai viņam ir iespēja kontrolēt atbalstītā kandidāta darbu? Kā teica ASV prezidents, ES nav ar ko runāt par drošības jautājumiem.
Priekšlikums diskusijām. ES pārvaldes sistēmu izvēlas līdzīgu ASV pārvaldes sistēmai. Veido Senātu, Kongresu un ievel ES prezidentu. Iespējams, nākotnē izveidosies Eiropas Savienotās valstis (ESV). Atslēgas vārds būtu līdzīgi kā ASV - “valstis”. Vai tad tagad ES nav Eiropas valstu savienība? Diskutējot par valstu neatkarību, var salīdzināt ar ASV štatu neatkarību.