Jaunākās ziņas

Mans priekšlikums mūsu AIKN komisijas sēdei

  Godātie kolēģi  Mans priekšlikums mūsu AIKN komisijā uzklausīt AM un LRVA vadības ziņojumu par situāciju ar LRVA un tās vietu Latvijas aizsardzības sistēmā un attīstības…

Lasīt tālāk

Aptaujas

Vai atbalstāt Valsts prezidenta priekšlikumus?

Balsot

Kā iekarot NATO valsti?

Autors: Brig.ģen. (atv.) Kārlis Krēsliņš

IEVADS. Daudz ir rakstīts un diskutēts par mazticamu scenāriju, ka Latvija tiek okupēta, un tad pēta, cik dienās tas varētu notikt. Teorētiski tāds scenārijs var notikt, bet praktiski, kamēr pastāv NATO, tas nav iespējams. Tas nozīmētu, ka NATO valsti nevar iekarot? Nē, piemēram, Latviju var iekarot. 

PACENTĪŠOS ROSINĀT LASĪTĀJUS UZ PĀRDOMĀM. Mēs dzīvojam 21.gadsimtā, kad plašsaziņas līdzekļi un sociālie tīkli var tikt pielīdzināti masu iznīcināšanas līdzekļiem [1]. 

Katram cilvēkam ir svarīgas trīs lietas: ticība vai uzticība savai valsts vadībai, labklājība un drošība. Apskatīsim detalizētāk tikai vienu sadaļu – ticību vai uzticību savas valsts pārvaldei. Domāju, tas ir visiem zināms un plaši tiražēts atzinums, ka Latvijā uzticība savai valsts vadībai ir ļoti zema. Kādēļ tas ir tā?

 

Lasīt tālāk

Uzbrukt NATO teritorijai – tā jebkurai valstij ir pašnāvība

Autors: Viktors Avotiņš,

Saeimas deputāts (Nacionālā apvienība), rezerves brigādes ģenerālis, militārais zinātnieks, profesors, Latvijas Šaušanas federācijas prezidents Kārlis Krēsliņš intervijā Neatkarīgajai pamato savus uzskatus par Latvijas drošības politiku.

- Vērojot norises pasaulē un Eiropā - kas būtu jāmaina Latvijas priekšstatos par savu drošību?

- Biju starptautiskā konferencē Londonā, kur runāja par masu iznīcināšanas ieročiem. Tur izteicu ideju, ka plašsaziņas līdzekļi būtu iekļaujami masu iznīcināšanas ieroču sarakstā. Konferences dalībnieki to uzņēma ar aplausiem.

Es paskaidroju, ka - viena lieta ir cilvēkus iznīcināt fiziski, otra - padarīt viņus par zombijiem. Ir hibrīdkarš… Un, ņemot vērā kaut vai to puisīti, kurš Ukrainā esot ticis sists krustā, es kā cilvēks, tam noticot, arī būtu gatavs ņemt rokās ieroci un cīnīties pret neģēļiem, kuri spēj kaut ko tādu izdarīt. Bet - tās izrādās viltus ziņas. Tiesa, tagad cilvēki ir kļuvuši uzmanīgāki. Stratēģiskās komunikācijas centrs pēta, ko šajā ziņā varētu darīt. Tomēr - tā ir nopietna XXI gadsimta problēma. Mēs ar to savā ziņā sastopamies arī tad, kad runājam par bijušiem vai esošiem notikumiem Latvijā. Ja rodas nepieciešamība, cilvēki ņem vienu vai otru notikumu un sāk to apspēlēt, sāk to izmantot, piemēram, kā priekšvēlēšanu aģitāciju. Tas viss ir jāvērtē nopietni.

Lasīt tālāk

Lūzeru sindroms jeb Ieskats mūsu problēmu saknē

Autors: Jānis Udris

Oligarhu derdzīgās sarunas. Ģimenes ārstu streiks. Piecgadīga puisēna traģiskā nāve. Trīs notikumi, kas pašlaik, 2017. gada vasarā uztur spriedzi publiskajā telpā.

Dziļāk ieskatoties, šiem tik atšķirīgajiem faktiem var saskatīt kopīgas iezīmes. Vispirms jau tie visi varēja nebūt. Ja mūsu valstī būtu sakārtota ekonomika un sociālā sfēra, ja būtu augstāks morālais klimats.

 

Lasīt tālāk

KĀ TIEK MĀNĪTI VĒLĒTĀJI (MANS SUBJEKTĪVS VIEDOKLIS)

Autors: Profesors Kārlis Krēsliņš

Ir zināms jēdziens masu iznīcināšanas ieroči (MII): ķīmiskie, bioloģiskie, kodolieroči. Londonā starptautiskajā konferencē, diskutējot par hibrīdkaru, par propagandu, es piedāvāju papildus pieskaitīt plašsaziņas līdzekļus pie MII, pilnais nosaukums masu iznīcināšanas un ietekmēšanas ieroči (MIII). Vieni iznīcina cilvēkus fiziski, bet propaganda, melīga informācija ietekmē cilvēkus intelektuāli, pārvēršot par robotiem. 

Es varu teikt par savu darbošanos - nosacīti karavīru pakāpēs: esmu ģenerālis aizsardzības jautājumos (bijušais NBS Apvienotā štāba priekšnieks, kad stājāmies NATO 2000.-2004.gadā), pulkvedis - izglītības jautājumos (Dr.habil.sc.ing., bijušais NAA rektors), jaunākais virsnieks ekonomikas un sporta jautājumos (viens no NBS plānošanas, programmēšanas un budžetēšanas (PPBS) veidotājiem, LŠF prezidents, sporta meistars) utt., bet politikā - apakšvirsnieks.

Lasīt tālāk

VAI SAEIMA IR PAŠNAVNIECE?

Autors: Kārlis Krēsliņš, priekšlikumi likumā “Par valsts pensijām” 13.07.2017

Saeimā 2014.gadā veica labojumus likumā “Par valsts pensijām”, bet pieļāva divas kļūdas. Kļūdīties var jebkurš, bet ja kļūda ir noteikta, tad vajag to labot. Cilvēks var ietiepties un nelabot savas kļūdas, bet Saeima tā nevar darīt. Saeimas reitings ir zems vai pat ļoti zems. Vai Saeima ir pašnāvniece, ka negrib labot pieļautās kļūdas?

 

Pirmkārt, sieviešu diskriminācija. PSRS laikos sievietes tāpat, kā vīrieši dienēja Bruņotajos spēkos (BS), kā virsdienesta karavīri, bet viņām, atšķirībā no vīriešiem, dienesta gadus PSRS BS neieskaita vecuma pensijas stāžā, pamatojoties uz to, ka sievietēm nebija obligāta militārā dienesta (OMD), tad viņas nevarot būt virsdienestā.

 

Lasīt tālāk

Atmiņu krātuves

Dienas citāts

Mūsu pagātnes lēmumi veido mūsu tagadni


Imants Ziedonis

Laiki nav svarīgi.Svarīgs ir cilvēks


VIENS DZELŽAINS CITĀTSNO 'DZELZS LĒDIJAS' TEČERES MUTES

Valsts bagātība ne vienmēr balstās uz tās dabas resursiem – tā ir sasniedzama par tad, ja šādu resursu nav vispār. Pats galvenais resurss ir cilvēks. Valstij ir jāizveido pamats, lai varētu uzplaukt talantīgi cilvēki. Vida Press