Jaunākās ziņas

Vai Latvijā netiek izmēģināts jaunais veids sagatavot augsni iespējamam uzbrukumam?

IEVADS. Katrā valstī ir dažādas drošības struktūras. Kādai valstij vai valstu kopumam uzbrukt ar konvencionāliem ieročiem NATO valstīm ir pašnāvība. Reāli tas nav iespējams.…

Lasīt tālāk

Aptaujas

Vai atbalstāt Valsts prezidenta priekšlikumus?

Balsot

Kādēļ Saeimas un izpildvaras reitingi ir zemi?

Autors: Profesors Kārlis Krēsliņš

IEVADS. Bieži cilvēki pamatoti nesaprot, kas par ko atbild? Tā ir taisnība, jo, esot koalīcijas padomei, ko vada premjerministrs un kur piedalās tajā gan izpildvaras, gan likumdošanas varas pārstāvji, koalīcijas padome nosaka, gan kā darboties katrā situācijā, gan kā balsot par svarīgiem jautājumiem. Tad ir grūti saskatīt šo divu varu neatkarību un Latvijas iedzīvotājiem noteikt, kas par ko atbild.

Uzstājoties Saeimas 31. maija, plenārsēdē par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, es teicu: “Vakar (30.05.) manas grāmatas prezentācijā izskanēja: “Dzīve ir skola, kur vieni mācās no kļūdām, bet citi piegādā mācību materiālus”.

Šī likuma precizēšana ir Saeimas agrāk pieļauto kļūdu labošana. Dažreiz cilvēki, nesaprotot atbildības jomu sadali starp likumdošanas un izpildvaru, kritizē visus pie varas esošos. Šajā jautājumā Saeimas kritika ir pamatota. 

Pirmkārt, nezinot vai aizmirstot vārda “KARAVĪRS” būtību, sāk nepamatoti dalīt dienestu PSRS Bruņotajos spēkos (BS) virsniekiem un virsdienesta karavīriem, un tas rada problēmas sievietēm, kas dienēja PSRS BS virsdienestā. Birokrāti – juristi paziņo, ka PSRS laikos sievietēm nebija obligātais militārais dienests (OMD), tādēļ sievietēm nevar būt darbs virsdienestā un vecuma pensijas darba stāžā šis laiks netiek ieskaitīts. Vīriešiem ieskaita. Ja būtu rakstīts vienkārši karavīriem dienests PSRS BS tiek ieskaitīts vecuma pensijas darba stāžā, jautājums būtu atrisināts.

Otrkārt, pareizi tika ierakstīts, ka karavīriem ieskaita vecuma pensiju darba stāžā, ja viņi nesaņem par vienu un to pašu darba jeb dienesta laiku divas pensijas. Bet kļūdaini ierakstīja - kas ir atteikušies no citas valsts izdienas pensijas, jo ir, vismaz daži atvaļināti karavīri, kas nodienēja, bet izdienas pensiju nesaņēma. Viņiem nebija un nav, no kā atteikties. Viņiem dienests BS netiek ieskaitīts darba stāžā.” Likuma grozījumi tika nodoti Saeimas atbilstošajai komisijai. Ceru, ka kļūdas tiks labotas.

 

Lasīt tālāk

Virsleitnants Kārļa Kļavas piemiņas kauss 2018

Autors: Sandra Rozenštama

 

2018. gada 22. aprīlī notika virsleitnanta Kārļa Kļavas piemiņas kauss 2018  sacensību atklāšana, Kārlis Krēsliņš atklāšanas cermonijā teica nelielu uzrunu. 

Virsleitnants Kārļa Kļavas piemiņas kausa 2018 nolikumu skat seit: Klavas_kauss_liet_2018 (3).pdf

Kārlis Kļava dzimis 1907. gada 9. martā, miris 1941. gadā bija latviešu sporta šāvējs.

Piedalījies 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Berlīnē, kur šaušanā ar mazkalibra automātisko pistoli 25 m distancē izcīnīja 23. vietu. 1937. gada Pasaules čempionātā izcīnīja zeltu šaušanā ar automātisko pistoli, tāpat kļuva par neoficiālo Pasaules čempionu šaušanā ar parabellumu. Viņš ir pirmais Latvijas sportists, kas kādā no sporta veidiem kļuvis par Pasaules čempionu. Vairākas reizes izcīnījis uzvaru Latvijas čempionātā. 1937. gadā ticis atzīts par Latvijas gada labāko sportistu laikraksta "Sporta Pasaule" vērtējumā.

Lasīt tālāk

Mans priekšlikums mūsu AIKN komisijas sēdei

Autors: LATVIJAS REZERVES VIRSNIEKU ASOCIĀCIJA (LRVA)

 

Godātie kolēģi 

Mans priekšlikums mūsu AIKN komisijā uzklausīt AM un LRVA vadības ziņojumu par situāciju ar LRVA un tās vietu Latvijas aizsardzības sistēmā un attīstības plāniem. Ceru uz sapratni un atbalstu. 

LATVIJAS REZERVES VIRSNIEKU ASOCIĀCIJA (LRVA)

 

Oficiāli organizācija ir reģistrēta un vienīgā no rezerves karavīru organizācijām, kas pārstāv Latviju NATO līdzīgā NATO organizācija sk. http://www.cior.net/ 2018. gada vasarā būs kongress http://www.cior.net/Events/2018/CIOR---CIOMR-Summer-Congress-2018.aspx . Latvija tādu kongresu organizēja desmit gadus atpakaļ un saņēma no valdības (krīzes gados) vairāk nekā 100 000 eiro.

Tagad daudz runā par valsts drošību un aizsardzību, iedala 2% no IKP aizsardzībai, bet kā tiek izmantots potenciāls?

Daudzās Rietumvalstīs caur šo organizāciju formē vienības starptautiskajām misijām: miera ieviešanas un miera uzturēšanas operācijām.

 

 

  1. Pielikumā – Biedrības reģistrācija ( skat. zemāk)
  2. Pielikumā – rezerves komandkapteiņa Harija Arnicāna ziņojums; skat šeit: 2.PIELIKUMS Arnicāns.jpeg
  3. Pielikumā – EROA Spring Seminar 2018. skat.šeit:EROA SpringSeminar.docx

Pievienotie dokumenti: 1.K.L. 1.jpeg

                                      2.K.L. 2.jpeg 

                                      3.  Kārlis Līdaka.jpeg

 

Cieņā Kārlis Krēsliņš

 

Lasīt tālāk

LIETU BŪTĪBA (3. aprīlis)

Autors: Br.ģen. (atv.) profesors Kārlis Krēsliņš

Pacentīšos izteikt savu subjektīvo viedokli par šodienas notikumiem. Ir jaunumi, un tikai daļa no tiem kļūst par notikumiem. Raksta mērķis ir rosināt lasītājiem aizdomāties par notikumiem un meklēt atbildes uz iniciētajiem jautājumiem. Gribētos, lai mēs nebūtu tikai plašsaziņas līdzekļu izteikto viedokļu atskaņotāji, bet loģiski domājoši cilvēki, kuri prot kaut vai nedaudz analizēt saņemto informāciju un veidot savu viedokli. 

1. Par balsojumu rezultātiem Latvijā un citās Rietumvalstīs sakarā ar KF prezidenta vēlēšanām
Es izteicu savu viedokli Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas (AIKN) komisijā par 18. marta balsojumu Latvijā sakarā ar KF prezidenta „vēlēšanām”. Ja KF pilsoņi, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā, ir gatavi stāvēt garās rindās, lai atdotu savu balsi par Vladimiru Putinu (vairāk nekā 90%), tad pacentieties rast atbildi, kādēļ tā to dara? 
Tas, ka Krievijā cilvēkiem TV var iestāstīt, ka Vladimirs Putins ir vienīgais kandidāts, neizsauc jautājumus. Kā to dara, mēs zinām no PSRS laikiem vai vēlēšanām Ziemeļkorejā utt., bet Rietumvalstīs, kur pieejama dažāda informācija, kā tas ir iespējams? 

Lasīt tālāk

LIETU BŪTĪBA (08.03.2018) Banku krīze

Autors: Dr.habil.sc.ing. Kārlis Krēsliņš

Par notikumiem Latvijā. Dažādu ziņu, kuras iegūst notikumu statusu, ir daudz. Pēc mana subjektīvā vērtējuma:

 

1. Obligātā iepirkumu komponente (OIK) dažiem patērētājiem radīja elektrības cenu izmaksu kāpumu un, dabīgi, daudzas diskusijas. Lieta kļuva nopietna, kad noskaidrojās, ka MK, un konkrēti Ekonomikas ministrija (EM), ir nelikumīgi slēguši vienošanās ar dažiem biznesa pārstāvjiem par OIK. Atslēgas vārds - nelikumīgi. TV24 “Preses kluba” diskusijās izskanēja summa - ap 4 miljardiem eiro. Tas notika 2009.-2013. gadā. Tika izteiktas aizdomas par iespējamo korupciju.

Daudz ir stāstīts par “Rīdzenes” sarunām. Vai tā nav īstas korupcijas piesegšanas lieta? “Rīdzenes” sarunu dalībnieki zināja, ka viņus noklausās, un lieta nav novesta līdz tiesai. Kas vainīgs? Ja šī lieta ir aizsegs nopietniem koruptīviem darījumiem, tad KNAB pārstāvji, kas nekvalitatīvi veica Rīdzenes sarunu izmeklēšanu un “neredzēja” OIK dīvainus jeb nelikumīgus darījumus, pildīja ietekmīgo personu (politiķu un ministru) uzdevumus un tika piesegti no viņu puses. To vajag izmeklēt un sniegt Latvijas iedzīvotājiem skaidru, loģiski pamatotu atbildi.

2. Situācija ar Latvijas bankas vadītāju. Latvija var dot pozitīvu ziņu pasaulei, ka, pirmkārt, Latvijā nav neaizskaramo personu, otrkārt, Latvijai ir iespēja demonstrēt, ka esam tiesiska valsts. Ģenerālprokurors solīja nodrošināt ātru veikt šīs lietas izskatīšanu .

3. Situācija ar “AB.LV Banku”. Tā ir liela Latvijas banka, kas piedalās daudzos labdarības pasākumos. Latvijā ir slēgtas daudzas bankas. Latvijas bankas izmanto nerezidentu noguldījumus. Tas ir saistīts ar noteiktiem riskiem, bet bankas riskē, jo tas ļauj labi nopelnīt.

Latvijas iedzīvotājiem tas raisa daudzus jautājumus. Labi, ja nav tiešu zaudējumu Latvijai. Pirmkārt, kas kontrolē situāciju ar “netīrās naudas atmazgāšanu” caur nerezidentu noguldījumiem? Oficiāli Latvijā ir FKTK, Latvijas Banka un dažādas drošības institūcijas, ES ir Centrālā banka, papildus ASV notiek dolāru pārvietošanās kontrole. Par AB.LV bankas problēmām ziņa nāca no ASV. Vai lēmumu pieņemšanā par situāciju dažādās Latvijas bankās nav lielā biznesa, citu banku ietekmes?

Lasīt tālāk

Atmiņu krātuves

Dienas citāts

Mūsu pagātnes lēmumi veido mūsu tagadni


Imants Ziedonis

Laiki nav svarīgi.Svarīgs ir cilvēks


VIENS DZELŽAINS CITĀTSNO 'DZELZS LĒDIJAS' TEČERES MUTES

Valsts bagātība ne vienmēr balstās uz tās dabas resursiem – tā ir sasniedzama par tad, ja šādu resursu nav vispār. Pats galvenais resurss ir cilvēks. Valstij ir jāizveido pamats, lai varētu uzplaukt talantīgi cilvēki. Vida Press