Jaunākās ziņas

Grāmatas "No lauku puikas līdz ģenerālim" atvēršanas svētki 2017.gada 22.novembrī Latvijas kara muzejā

Šo vakaru gribētos sākt ar Ojāra Vācieša vārdiem:   Šo pašu svētāko Tu neaiznirsti: Vai Jūras dzīlēs nirsti, Vai draugu pulkā dali savu prieku Vai viens…

Lasīt tālāk

Aptaujas

Vai atbalstāt Valsts prezidenta priekšlikumus?

Balsot

Krēsliņš: Lukašenko saprot, ka nākamā pēc Ukrainas var būt Baltkrievija

Autors: LETA 2017. sestdiena 19. augusts 08:551

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ļoti labi saprot, ka Baltkrieviju var piemeklēt līdzīgs scenārijs, kāds šobrīd redzams Ukrainā, sacīja bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) virsnieks, Saeimas deputāts Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Viņš noraidīja varbūtību, ka Krievija pēc septembrī gaidāmajām militārajām mācībām «Zapad 2017» atstās savus spēkus Baltkrievijas teritorijā, jo Lukašenko ļoti labi saprot, ko tas nozīmētu Baltkrievijai, proti, tas būtu risks atkārtot Ukrainas scenāriju, tādēļ Baltkrievija arī nav atzinusi Krievijas veikto Krimas aneksiju. «Viņš saprot, ka nākamā var būt arī Baltkrievija, tādēļ Lukašenko ir ļoti piesardzīgs un tas ir jautājums par viņu neatkarību un izdzīvošanu,» uzsvēra Krēsliņš.

Pēc deputāta domām, gaidāmajās mācībās var tikt izspēlēts ļoti plašs scenāriju spektrs un paredzēt konkrētus scenārijus ir ļoti grūti. Komentējot iespēju, ka mācībās varētu izspēlēt scenārijus, kas būtu saistīti ar kādu teroristu grupu iebrukumu Baltkrievijā, Krēsliņš atbildēja, ka to nevar izslēgt. Šādu scenāriju kā iespējamu iepriekš minēja Latvijas vēstnieks NATO, Indulis Bērziņš, kurš intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» atzina, ka piedāvātais scenārijs izskatās «drusciņ nereālistiski».

Lasīt tālāk

Kā iekarot NATO valsti?

Autors: Brig.ģen. (atv.) Kārlis Krēsliņš

IEVADS. Daudz ir rakstīts un diskutēts par mazticamu scenāriju, ka Latvija tiek okupēta, un tad pēta, cik dienās tas varētu notikt. Teorētiski tāds scenārijs var notikt, bet praktiski, kamēr pastāv NATO, tas nav iespējams. Tas nozīmētu, ka NATO valsti nevar iekarot? Nē, piemēram, Latviju var iekarot. 

PACENTĪŠOS ROSINĀT LASĪTĀJUS UZ PĀRDOMĀM. Mēs dzīvojam 21.gadsimtā, kad plašsaziņas līdzekļi un sociālie tīkli var tikt pielīdzināti masu iznīcināšanas līdzekļiem [1]. 

Katram cilvēkam ir svarīgas trīs lietas: ticība vai uzticība savai valsts vadībai, labklājība un drošība. Apskatīsim detalizētāk tikai vienu sadaļu – ticību vai uzticību savas valsts pārvaldei. Domāju, tas ir visiem zināms un plaši tiražēts atzinums, ka Latvijā uzticība savai valsts vadībai ir ļoti zema. Kādēļ tas ir tā?

 

Lasīt tālāk

Uzbrukt NATO teritorijai – tā jebkurai valstij ir pašnāvība

Autors: Viktors Avotiņš,

Saeimas deputāts (Nacionālā apvienība), rezerves brigādes ģenerālis, militārais zinātnieks, profesors, Latvijas Šaušanas federācijas prezidents Kārlis Krēsliņš intervijā Neatkarīgajai pamato savus uzskatus par Latvijas drošības politiku.

- Vērojot norises pasaulē un Eiropā - kas būtu jāmaina Latvijas priekšstatos par savu drošību?

- Biju starptautiskā konferencē Londonā, kur runāja par masu iznīcināšanas ieročiem. Tur izteicu ideju, ka plašsaziņas līdzekļi būtu iekļaujami masu iznīcināšanas ieroču sarakstā. Konferences dalībnieki to uzņēma ar aplausiem.

Es paskaidroju, ka - viena lieta ir cilvēkus iznīcināt fiziski, otra - padarīt viņus par zombijiem. Ir hibrīdkarš… Un, ņemot vērā kaut vai to puisīti, kurš Ukrainā esot ticis sists krustā, es kā cilvēks, tam noticot, arī būtu gatavs ņemt rokās ieroci un cīnīties pret neģēļiem, kuri spēj kaut ko tādu izdarīt. Bet - tās izrādās viltus ziņas. Tiesa, tagad cilvēki ir kļuvuši uzmanīgāki. Stratēģiskās komunikācijas centrs pēta, ko šajā ziņā varētu darīt. Tomēr - tā ir nopietna XXI gadsimta problēma. Mēs ar to savā ziņā sastopamies arī tad, kad runājam par bijušiem vai esošiem notikumiem Latvijā. Ja rodas nepieciešamība, cilvēki ņem vienu vai otru notikumu un sāk to apspēlēt, sāk to izmantot, piemēram, kā priekšvēlēšanu aģitāciju. Tas viss ir jāvērtē nopietni.

Lasīt tālāk

Lūzeru sindroms jeb Ieskats mūsu problēmu saknē

Autors: Jānis Udris

Oligarhu derdzīgās sarunas. Ģimenes ārstu streiks. Piecgadīga puisēna traģiskā nāve. Trīs notikumi, kas pašlaik, 2017. gada vasarā uztur spriedzi publiskajā telpā.

Dziļāk ieskatoties, šiem tik atšķirīgajiem faktiem var saskatīt kopīgas iezīmes. Vispirms jau tie visi varēja nebūt. Ja mūsu valstī būtu sakārtota ekonomika un sociālā sfēra, ja būtu augstāks morālais klimats.

 

Lasīt tālāk

KĀ TIEK MĀNĪTI VĒLĒTĀJI (MANS SUBJEKTĪVS VIEDOKLIS)

Autors: Profesors Kārlis Krēsliņš

Ir zināms jēdziens masu iznīcināšanas ieroči (MII): ķīmiskie, bioloģiskie, kodolieroči. Londonā starptautiskajā konferencē, diskutējot par hibrīdkaru, par propagandu, es piedāvāju papildus pieskaitīt plašsaziņas līdzekļus pie MII, pilnais nosaukums masu iznīcināšanas un ietekmēšanas ieroči (MIII). Vieni iznīcina cilvēkus fiziski, bet propaganda, melīga informācija ietekmē cilvēkus intelektuāli, pārvēršot par robotiem. 

Es varu teikt par savu darbošanos - nosacīti karavīru pakāpēs: esmu ģenerālis aizsardzības jautājumos (bijušais NBS Apvienotā štāba priekšnieks, kad stājāmies NATO 2000.-2004.gadā), pulkvedis - izglītības jautājumos (Dr.habil.sc.ing., bijušais NAA rektors), jaunākais virsnieks ekonomikas un sporta jautājumos (viens no NBS plānošanas, programmēšanas un budžetēšanas (PPBS) veidotājiem, LŠF prezidents, sporta meistars) utt., bet politikā - apakšvirsnieks.

Lasīt tālāk

Atmiņu krātuves

Dienas citāts

Mūsu pagātnes lēmumi veido mūsu tagadni


Imants Ziedonis

Laiki nav svarīgi.Svarīgs ir cilvēks


VIENS DZELŽAINS CITĀTSNO 'DZELZS LĒDIJAS' TEČERES MUTES

Valsts bagātība ne vienmēr balstās uz tās dabas resursiem – tā ir sasniedzama par tad, ja šādu resursu nav vispār. Pats galvenais resurss ir cilvēks. Valstij ir jāizveido pamats, lai varētu uzplaukt talantīgi cilvēki. Vida Press