Jaunākās ziņas

Vai Latvijā netiek izmēģināts jaunais veids sagatavot augsni iespējamam uzbrukumam?

IEVADS. Katrā valstī ir dažādas drošības struktūras. Kādai valstij vai valstu kopumam uzbrukt ar konvencionāliem ieročiem NATO valstīm ir pašnāvība. Reāli tas nav iespējams.…

Lasīt tālāk

Aptaujas

Vai atbalstāt Valsts prezidenta priekšlikumus?

Balsot

Vai Latvijā netiek izmēģināts jaunais veids sagatavot augsni iespējamam uzbrukumam?

Autors: Kārlis Krēsliņš, atvaļināts brģen, Dr.habil.sc.ing.

IEVADS. Katrā valstī ir dažādas drošības struktūras. Kādai valstij vai valstu kopumam uzbrukt ar konvencionāliem ieročiem NATO valstīm ir pašnāvība. Reāli tas nav iespējams. Tagad tiek izmantoti cita veida uzbrukumi. Notikumi 2008.gadā Gruzijā vai nesen Krimā un tagad Ukrainas reģionos. Katrā konfliktā ir savas novitātes, bet militāro konfliktu atbalstam vienmēr tiek izmantots propagandas karš.

Pagaidām uzbrukumi nav skāruši NATO valstis, bet tagad NATO un, pirmkārt, Baltijas valstīs tiek analizēti varianti, kā varētu būt organizēts uzbrukums mūsu valstīm. Konceptuāli katram cilvēkam ir svarīgas trīs lietas: ticība plašā nozīmē un arī valsts vadībai, labklājība un drošība. Ukrainas situācija nav iespējama Šveicē, Somijā vai Zviedrijā.

Ukrainā miliciju uzpirka miljardieri vai citas valsts specdienesti, karavīru atalgojums bija daudz mazāks nekā, piemēram, Krievijas Bruņotajos spēkos (BS) un tas radīja situāciju, ka daži Ukrainas BS karavīri pārgāja dienēt Krievijas BS (Krimā).

Nedaudz detalizētāk apskatīsim situāciju ar fiziskās drošības jautājumu Latvijā. Loģiski būtu, ja robežsargi (RAS) spētu labi kontrolēt robežu, lai izslēgtu nelegālo cilvēku, preču un ieroču iekļūšanu valstī. Drošības institūcijas un, pirmkārt, SAB un DP spētu preventīvi izsekot un novērst dažādu nelikumīgu un nelegālo organizāciju rašanos un darbošanos. Policijai ir jābūt spējīgai izmeklēt dažādus noziegumus un neitralizēt dažādus nemierus valstī, piemēram, tādus kā 2009. gada 13. janvāra notikumus Rīgā.

Lasīt tālāk

Manas dzīves filozofijas daži aspekti un paskaidrojums vēlmei piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Autors: Dr.habil.sc.ing. Kārlis Krēsliņš

Manas dzīves operatīvie mērķi. Represēto ģimenes lauku puikam iegūt izglītību un kaut ko sasniegt dzīvē varēju, stājoties karaskolā, bet visu laiku man vajadzēja būt labākajam. Karaskolā, militārajā GS akadēmijā - Popova un Ļeņina prēmiju stipendiāts, PSRS studentu zinātniskā konkursa uzvarētājs un vienīgais 1974. gadā beidzu akadēmiju ar zelta medaļu. GS akadēmijas izlases dalībnieks vairākos sporta veidos. Sporta meistars daudzcīņā un šaušanā.

Latvijā vajadzēja veidot militāro akadēmiju, kas gatavotu NBS virsniekus. Latvijā, vienīgajā no Baltijas valstīm ir izveidota militārā zinātne. Sagatavoju zinātniski pētniecisko darbu (ZPD) „Kādiem jābūt Latvijas NBS” un guvu NATO atbalstu. Idejas tika realizētas, 1994.gadā izveidojot NBS. NBS AŠ izveidoju „Stratēģiskās plānošanas un politikas departamentu” J-5, tika izstrādāta plānošanas, programmēšanas un budžetēšanas sistēma, kuru realizēju, 2000.-2004. gadā esot NBS AŠ priekšnieks, kad stājāmies NATO.

Lasīt tālāk

VĒLĒTĀJU TIESĪBAS (Vēlētājiem ir jādod tiesības kontrolēt Saeimas darbu)

Autors: Dr.habil.sc.ing. Kārlis Krēsliņš

Ievads. Saeimas vēlēšanās iezīmējās galvenā problēma, ka partijas un deputātu kandidāti var mānīt vēlētājus, solot dot vēlētājiem daudzus labumus. Saņemot deputāta mandātus un izmantojot Vinstona Čērčila rekomendāciju: “Politiķiem jāprot paredzēt, kas notiks rīt, pēc nedēļas, mēneša vai gada. Un vēlāk izskaidrot, kāpēc tas nenotika”, 4 gadus var nosacīti mierīgi dzīvot. 

Aktuāla ir ideja par taisnīgas valsts vadības sistēmas izveidi un tās darbības kontroli no darba devēja – vēlētāja - puses. Mēģināšu paskaidrot savu dīvaino, bet cilvēku pieprasīto ideju, kas, dabiski, var raisīt iebildumus no konservatīviem juristiem. Tādēļ piedāvāju diskusijas.

 

Lasīt tālāk

`13. Saeimas vēlēšanas (Mans subjektīvais viedoklis)

Autors: Brģen. (atv.), Dr.habil.sc.ing. Kārlis Krēsliņš

 

Pirmkārt, KF plašsaziņas līdzekļu Baltijas valstu kritika bija, ir un būs, bet mani pārsteidza Latvijas plašsaziņas līdzekļu tik liela, stipra un bieži neobjektīva Latvijas valsts pārvaldes kritika.

Tam ir objektīvi iemesli, piemēram, vēlētājiem nav skaidra atbildības sadale starp likumdošanas un izpildvaru, jo koalīcijas padome šīs varas apvienoja. 

Subjektīvi iemesli, kad uzsvaru liek uz vēlētāju saniknošanu, piemēram, ka deputāti nepamatoti palielina sev algas. Nepaskaidro, ka ir likums par dažādu specialitāšu algu atkarību no vidējās algas Latvijā, ka deputātu un ministru algas nav Latvijas algu TOP10 utt.

 

Citas dīvainības, piemēram, laikā, kad aizliegta aģitācija, LTV rāda žurnālistu agrāk veikto vēlētāju aptauju par 13.Saeimas vēlēšanām un tiek parādīta izteikta tendence nepiedalīties vēlēšanās un neticība pārmaiņām un valsts pārvaldei.

 

Lasīt tālāk

13. Saeimas vēlēšanas

Autors: Kārlis Krēsliņš

Lasīt tālāk

Atmiņu krātuves

Dienas citāts

Mūsu pagātnes lēmumi veido mūsu tagadni


Imants Ziedonis

Laiki nav svarīgi.Svarīgs ir cilvēks


VIENS DZELŽAINS CITĀTSNO 'DZELZS LĒDIJAS' TEČERES MUTES

Valsts bagātība ne vienmēr balstās uz tās dabas resursiem – tā ir sasniedzama par tad, ja šādu resursu nav vispār. Pats galvenais resurss ir cilvēks. Valstij ir jāizveido pamats, lai varētu uzplaukt talantīgi cilvēki. Vida Press