Aptaujas

Vai atbalstāt Valsts prezidenta priekšlikumus?

Balsot

Ķeguma komercvidusskola - Latvijas cilvēks – ģenerālis Kārlis Krēsliņš

Autors: Sandra Bērziņa, direktora vietniece

Latvijas cilvēks – ģenerālis Kārlis Krēsliņš

 

 

Jau 5. gadu skolā turpinās tradīcija „Latvijas cilvēks”, kuras ietvaros pie mums viesojas un tiekas kāds valstī zināms cilvēks. Skolēni kopā ar viņu nodzied Valsts himnu, iepazīst viesa dzīvi un pieredzi, gūst atbildes uzinteresējošiem jautājumiem. Šādas tikšanās ir arī laba iespēja, kā iepazīt kāda cita aroda specifiku un saprast, kā ātrāk un veiksmīgāk sasniegt savu mērķi.

Un tā – 21. maijā pie mums ciemojās ģenerālis Kārlis Krēsliņš un viņa palīdze Sandra Rozenštama. Pārsteidza, cik daudz cilvēks spēj sasniegt no vienkārša lauku zēna līdz virsotnēm aizsardzībā, politikā, zinātnē…! Latviešu militārpersona un politiķis, bijušais Padomju armijas, Latvijas Aizsardzības spēku un Nacionālo Bruņoto spēku virsnieks, militārais zinātnieks, rezerves brigādes ģenerālis. Militārās karjeras beigās pievērsies politiskajai darbībai. 2011. gadā ievēlēts 11. Saeimā, 2014. gadā – 12. Saeimā.

Lasīt tālāk

12.12.2017. Kārlis Krēsliņš 13.SAEIMAS PRIEKŠVĒLĒŠANU PROGRAMMA (4000 zīmes. Drošības jautājumu detalizējums)

Autors: 12.12.2017. Kārlis Krēsliņš

Latvijas jaunais stratēģiskais mērķis - kļūšana par Baltijas reģiona Šveici.  

Latvija nākotnē veiksmīgi izmantos savu ģeogrāfisko stāvokli gan kā tranzīta valsts starp Austrumiem un Rietumiem, gan kā valsts starp Rietumu un Austrumu kultūrām, gan kā valsts, kur ir labvēlīga vide lauksaimniecībai un mierīgai atpūtai. Iebraukt un uzturēties valstī nav nekādu problēmu – formulējums jāpamaina, lai nesanāk, ka Latvija ir iebraucamā sēta. Pilsonību saņemt nav vienkārši, bet pilsonim ir daudz priekšrocību, salīdzinot ar nepilsoni.

Par prioritātēm. Gan atsevišķam cilvēkam, gan sabiedrībai kopumā ir svarīgas trīs galvenās lietas: ticība, labklājība un drošība.

Lasīt tālāk

IERĒDŅU SKAITS MINISTRIJĀS IR JASAMAZINA, JO…

Autors: 12.Saeimas deputāts, profesors Kārlis Krēsliņš

Viens piemērs, kā ierēdņi nodarbina sevi un citus. Likuma “Par valsts pensijām” precizēšana ir Saeimas agrāk pieļauto kļūdu labošana. Dažreiz cilvēki, nesaprotot atbildības jomu sadali starp likumdošanas un izpildvaru, kritizē visus pie varas esošos. Šajā jautājumā Saeimas kritika ir pamatota. 

Pirmkārt, nezinot vai aizmirstot vārda “KARAVĪRS” būtību, sāk nepamatoti dalīt dienestu PSRS Bruņotajos spēkos (BS) virsniekiem un virsdienesta karavīriem, un tas rada problēmas sievietēm, kas dienējušas PSRS BS virsdienestā. Birokrāti – juristi paziņo, ka PSRS laikos sievietēm nebija obligātais militārais dienests (OMD), tādēļ sievietēm nevar būt darbs virsdienestā un vecuma pensijas darba stāžā šis laiks netiek ieskaitīts. Vīriešiem ieskaita. Ja būtu rakstīts vienkārši karavīriem, dienests PSRS BS tiktu ieskaitīts vecuma pensijas darba stāžā un jautājums būtu atrisināts. 

Otrkārt, pareizi tika ierakstīts, ka karavīriem ieskaita vecuma pensiju darba stāžā, ja viņi nesaņem par vienu un to pašu darba jeb dienesta laiku divas pensijas. Bet kļūdaini ierakstīja - kas ir atteikušies no citas valsts izdienas pensijas, jo ir, vismaz daži atvaļināti karavīri, kas nodienēja, bet izdienas pensiju nesaņēma. Viņiem nebija un nav, no kā atteikties. Viņiem dienests BS netiek ieskaitīts darba stāžā. Likuma grozījumi tika nodoti Saeimas atbilstošajai komisijai. Ceru, ka kļūdas tiks labotas. 

Mani ir informējuši vairāki karavīri – pensionāri, ka 2014. gada likums par dienesta gadu ieskaitīšanu vecuma pensijas darba stāžā nedarbojas. Es tam neticēju, jo domāju, ka kaut kāda informācija ir sagrozīta. Bet vienmēr vajag pašam pārbaudīt.

 

Lasīt tālāk

Kādēļ Saeimas un izpildvaras reitingi ir zemi?

Autors: Profesors Kārlis Krēsliņš

IEVADS. Bieži cilvēki pamatoti nesaprot, kas par ko atbild? Tā ir taisnība, jo, esot koalīcijas padomei, ko vada premjerministrs un kur piedalās tajā gan izpildvaras, gan likumdošanas varas pārstāvji, koalīcijas padome nosaka, gan kā darboties katrā situācijā, gan kā balsot par svarīgiem jautājumiem. Tad ir grūti saskatīt šo divu varu neatkarību un Latvijas iedzīvotājiem noteikt, kas par ko atbild.

Uzstājoties Saeimas 31. maija, plenārsēdē par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, es teicu: “Vakar (30.05.) manas grāmatas prezentācijā izskanēja: “Dzīve ir skola, kur vieni mācās no kļūdām, bet citi piegādā mācību materiālus”.

Šī likuma precizēšana ir Saeimas agrāk pieļauto kļūdu labošana. Dažreiz cilvēki, nesaprotot atbildības jomu sadali starp likumdošanas un izpildvaru, kritizē visus pie varas esošos. Šajā jautājumā Saeimas kritika ir pamatota. 

Pirmkārt, nezinot vai aizmirstot vārda “KARAVĪRS” būtību, sāk nepamatoti dalīt dienestu PSRS Bruņotajos spēkos (BS) virsniekiem un virsdienesta karavīriem, un tas rada problēmas sievietēm, kas dienēja PSRS BS virsdienestā. Birokrāti – juristi paziņo, ka PSRS laikos sievietēm nebija obligātais militārais dienests (OMD), tādēļ sievietēm nevar būt darbs virsdienestā un vecuma pensijas darba stāžā šis laiks netiek ieskaitīts. Vīriešiem ieskaita. Ja būtu rakstīts vienkārši karavīriem dienests PSRS BS tiek ieskaitīts vecuma pensijas darba stāžā, jautājums būtu atrisināts.

Otrkārt, pareizi tika ierakstīts, ka karavīriem ieskaita vecuma pensiju darba stāžā, ja viņi nesaņem par vienu un to pašu darba jeb dienesta laiku divas pensijas. Bet kļūdaini ierakstīja - kas ir atteikušies no citas valsts izdienas pensijas, jo ir, vismaz daži atvaļināti karavīri, kas nodienēja, bet izdienas pensiju nesaņēma. Viņiem nebija un nav, no kā atteikties. Viņiem dienests BS netiek ieskaitīts darba stāžā.” Likuma grozījumi tika nodoti Saeimas atbilstošajai komisijai. Ceru, ka kļūdas tiks labotas.

 

Lasīt tālāk

Virsleitnants Kārļa Kļavas piemiņas kauss 2018

Autors: Sandra Rozenštama

 

2018. gada 22. aprīlī notika virsleitnanta Kārļa Kļavas piemiņas kauss 2018  sacensību atklāšana, Kārlis Krēsliņš atklāšanas cermonijā teica nelielu uzrunu. 

Virsleitnants Kārļa Kļavas piemiņas kausa 2018 nolikumu skat seit: Klavas_kauss_liet_2018 (3).pdf

Kārlis Kļava dzimis 1907. gada 9. martā, miris 1941. gadā bija latviešu sporta šāvējs.

Piedalījies 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Berlīnē, kur šaušanā ar mazkalibra automātisko pistoli 25 m distancē izcīnīja 23. vietu. 1937. gada Pasaules čempionātā izcīnīja zeltu šaušanā ar automātisko pistoli, tāpat kļuva par neoficiālo Pasaules čempionu šaušanā ar parabellumu. Viņš ir pirmais Latvijas sportists, kas kādā no sporta veidiem kļuvis par Pasaules čempionu. Vairākas reizes izcīnījis uzvaru Latvijas čempionātā. 1937. gadā ticis atzīts par Latvijas gada labāko sportistu laikraksta "Sporta Pasaule" vērtējumā.

Lasīt tālāk

Atmiņu krātuves

Dienas citāts

Mūsu pagātnes lēmumi veido mūsu tagadni


Imants Ziedonis

Laiki nav svarīgi.Svarīgs ir cilvēks


VIENS DZELŽAINS CITĀTSNO 'DZELZS LĒDIJAS' TEČERES MUTES

Valsts bagātība ne vienmēr balstās uz tās dabas resursiem – tā ir sasniedzama par tad, ja šādu resursu nav vispār. Pats galvenais resurss ir cilvēks. Valstij ir jāizveido pamats, lai varētu uzplaukt talantīgi cilvēki. Vida Press