IEVADS. Latvijas iedzīvotājiem aktuāls ir jautājums par mūsu nākotni. Es vairāk nekā pirms 6 gadiem uzrakstīju līdzīgu rakstu, bet tad tomēr situācija pasaulē bija citādāka. [1. http://www.kreslins.lv/article/lv/skats-nakotne-lietu-butiba]. Tur es mēģināju ieskicēt cilvēces attīstības likumsakarības. Ekonomikai ir tāda interesanta īpašība, ka, analizējot to laikā - simtgades un tūkstošgades griezumā vai telpā -. lielas teritorijas, tad ekonomika var pastāvēt tikai augot un attīstoties.
KONKURENCE. Tagad mēģināšu veikt konkurences lomas analīzi mūsu dzīvē. Tā ir visur - mikropasaulē, dabā, starp dzīvnieku sugām utt. Mēģinājums ieviest sociālismu un komunismu ir beidzies neveiksmīgi. Ekonomikas veiksmīgai attīstībai pamatā ir konkurence. Mani ļoti pārsteidza Džona Kelhuna eksperimenti, 25 eksperimenti ar grauzējiem, un visi tie beidzās līdzīgi. Eksperiments "Visums" jeb Kuram tā Paradīze ir vajadzīga? [Konstantīna Karelova raksts no nedēļraksta "Taini XX veka", 2015. gada 1./2. numura.]
IEVADS. Man bieži uzdod jautājumu, kas mūs sagaida valsts aizsardzības jomā? Daudzi izsakās, ka vajag pētīt Krievijas – Ukrainas kara pieredzi un kritizē Latvijas nepietiekamo gatavību tādam karam, par piemēru liekot valstis, kur ir obligātais militārais dienests (OMD), kur būvē vai restaurē bumbu patvertnes utt. Būtiski palielina budžetu valsts aizsardzībai, bet cik pārdomāta ir vēlme sekot ārpus NATO valstu pieredzei, ja mēs ticam NATO?
SCENĀRIJI. NATO, iesaistot daudzus zināmus pētniekus, veica nākotnes situācijas analīzi “Kompleksā nākotne - 2030”. Mani arī uzaicināja piedalīties šajā izpētē. Daudzi mūsdienu notikumi tika prognozēti minētajā darbā. Konceptuāli ir trīs pamatscenāriji.
Pirmais, kodolkarš, kas pagaidām vairāk tiek izmantots kā iebiedēšanas līdzeklis. Agrāk PSRS un vēlāk Krievijas aizsardzības stratēģijā atzīmēja, ka kodolieročus var lietot tikai kā atbildes pasākumu uz kodolieroču uzbrukumu, bet tagad tas ir papildināts ar tēzi, ja militārais uzbrukums valstij apdraud tās izdzīvošanu.
IEVADS. Var teikt, ka mācības no Krievijas - Ukrainas kara varēs identificēt, kad tas būs beidzies. Jā, tas tiks pētīts, vērtēts un analizēts detalizētāk pēc kara beigām. Bet tagad veidojam budžetu, rakstām MK Rīcības plānu vai viena un vidēja termiņa Latvijas attīstības plānus. Dabiski, vajadzēs koriģēt arī ilgtermiņa attīstības plānu (NAP). Tādēļ vismaz sākotnējās mācības no kara Ukrainā ir būtiskas.
NATO VALSTU PLĀNOŠANA.
MĒRĶIS. Nodrošināt, ka NATO valstu aizsardzības politika balstās uz kolektīvo viedo aizsardzību. Piemēram, Baltijas valstu debesis kontrolē iznīcinātāji no NATO valstīm, kurām ir iznīcinātāji. NATO valstīm ir, pirmkārt, jāplāno aizsardzībai vismaz 2% no IKP.
Otrkārt, NATO ir izstrādāti militāro spēju attīstības mērķi (Force Goal – FG), un katra valsts var izvēlēties FG, kur dot pienesumu NATO kolektīvajai aizsardzībai. Piemēram, Latvijā ir labi atmīnētāji uz sauszemes un jūras, un Latvija var apmācīt arī kolēģus no citām valstīm.
Treškārt, NATO bija un ir gatava aizstāvēt savu teritoriju pret jebkuru agresoru, bet, pirmkārt, izmantojot 21. gadsimta tehnoloģijas un iespējas.
- IEVADS. Īsā atbilde – nē. Pilnībā atbalstu Alvja Hermaņa izteiktās domas un secinājumus. Par to, kas vainīgs. “Tie trīs vaļi, kuru dēļ ir "aizcietējums" Latvijā, tās ir partijas, kas ir izveidojušās par mafiozām lūzeru grupām, kur katrai ir savs politbirojs, tad ir ierēdņu “astoņkājis”, mediji un arī tie, kas uzdodas par sabiedriskajiem medijiem," saka Alvis Hermanis.
Kā kaut ko mainīt?Pirmais virziens. Alvis Hermanis “Man radās ideja radīt vienu pagaidu, kaut kādā ziņā viltus partiju, kas iet uz vēlēšanām tikai ar vienu programmas punktu - mainīt vēlēšanu likumu,". Par šiem jautājumiem esmu izteicis priekšlikumus gan veidot divu palātu sistēmu, gan iespēju atsaukt deputātus, kas slikti strādā - http://www.kreslins.lv/article/lv/veletaju-tiesibas-veletajiem-ir-jadod-tiesibas-kontrolet-saeimas-darbu. Tas ir viens virziens.
Otrs virziens ir izskatīt iespējas uzlabot valsts pārvaldes sistēmu esošās Satversmes ietvaros. Mēs par šiem jautājumiem esam daudz diskutējuši, un ir izteikti dažādi priekšlikumi http://www.kreslins.lv/article/lv/latvijas-politiska-nakotne-piedavajums-diskusijam, bet bez iespējām tikt pie plašākas auditorijas.
IEVADS. Nosacīti “vecās” demokrātiskajās valstīs parasti veidojās pamatā divi politiskie bloki, piemēram, Lielbritānijā vai ASV. Dabiski papildus ir dažādas arī citas politiskās partijas. Latvijā pagaidām daudzus priecē tas, ka Saeimas sastāvs stipri mainās, tāpat kā arī partijas, kas iekļūst Saeimā. Vai tas ir labi? Kas notika pēc Saeimas vēlēšanām, kad veidojās koalīcija, izpildvara un Valsts prezidenta velēšanas, problēmas Rīgas domē utt.
LIETU BŪTĪBA. Ir izteikti priekšlikumi, kā varētu uzlabot valsts pārvaldi. Piemēram, raksti: MŪSU DZĪVES LIKUMSAKARĪBAS (Mans subjektīvais viedoklis) http://www.kreslins.lv/article/lv/musu-dzives-likumsakaribas-mans-subjektivais-viedoklis.
Galvenās idejas, kuru pamatojums dots rakstā un intervijā, ir:
1) tautas vēlēts prezidents;
2) profesionāls MK;
3) dot iespēju vēlētājiem atsaukt Saeimas deputātus, kas nepilda solījumus jeb slikti strādā. Nemelot;
4) balanss starp tiesībām un atbildību;
5) atteikties no pensijām, atbilstoši tiek palielināta alga, sākumā brīvprātīgi, juridiski ieviešot principu “Vecāki atbild par bērnu labklājību un attiecīgi bērni par vecāku labklājību”;
6) dot vienotu izpratni par vārdu drošība, fiziskā drošība – aizsardzība, atšķirību starp totāla aizsardzība un visaptverošā valsts aizsardzība NATO valstī. Saliedēt sabiedrību.
