Pieredze projektu vadīšanā un izpildē
Daži piemēri
1. Starptautiskie:
Baltijas militārā alianse: par un pret - publikācija žurnālā „Militārais Apskats”. ISSN 1407-1746. – Nr.1 (1997). 19.-23.lpp. Izteikti priekšlikumi par Baltijas valstu sadarbību militārajā jomā un piedāvāts veidot Baltijas valstu kopējo militāro mācību iestādi. Projekts veiksmīgi realizēts, izveidojot Baltijas Aizsardzības koledžu Tartu.
Kā NBS Apvienotā štāba Politikas un plānošanas departamenta (J-5) dibinātājs un pirmais vadītājs biju dalībnieks daudzu Baltijas valstu kopējos projektos.
Aktīva dalība Baltijas jūras valstu militāro akadēmiju gadskārtējās konferencēs, kur tiek risināti jautājumi par militārās izglītības iekļaušanu kopējā Eiropas Savienības izglītības telpā, par kopējiem militārās izglītības standartiem un kopējo prasību izstrādi ES un NATO valstu karavīriem.
2. Latvijā:
1992.gadā aktīvi piedalījos NAA un Aizsardzības zinātņu centra (AZC) izveidē – biju pirmais NAA prorektors zinātnes jautājumos un AZC vadītājs un no 1992.gada rudens arī NAA prorektors mācību darbā, sagatavoju Militārās izglītības konceptu, kas guva atzinību arī starptautiskajās konferencēs, organizēju gadskārtējās konferences un seminārus par militārās izglītības jautājumiem NAA un tika sniegta palīdzība un konsultācijas, veidojot militārās mācību iestādes Igaunijā un Lietuvā.
1994.-1995. gadā tika izstrādāta Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku izveides koncepcija, kas guva NATO finansiālo atbalstu. Vēl viens piemērs: Totālās aizsardzības sistēmas konceptuālie pamati un izveidošanas principi: Pārskats par zinātniski pētniecisko darbu / NAA AZC ; projekta vad. K.Krēsliņš. - Rīga : [AZC]
1.daļa (AZC 1/01-96). – 1996. – 193 lpp.
2.daļa (AZC 1/01-97). – 1997. – 161 lpp.
3.daļa (AZC 3/01-98). - 1998. - 269 lpp.
1999.gadā piedalījos Plānošanas, programmēšanas un budžetēšanas sistēmas (PPBS) izveidē Aizsardzības ministrijas struktūrvienībās. Vadīju un piedalījos NBS 12 gadu attīstības plāna (DOK-1) izstrādē un apstiprināšanā MK 2000.gada 11.jūlijā (pagaidām jauns nav izstrādāts), katru gadu tika gatavoti NBS četru (DOK-2A) un viena gada (DOK-2B) attīstības plāni un no 2000.gada - Latvijas Rīcības plāni dalībai NATO (RPDN).
No 2000.gada novembra līdz Latvijas uzņemšanai NATO kā NBS AŠ priekšnieks es vadīju šo plānu militārās sadaļas izstrādi.
Maģistru un doktora darbu vadīšana:
Žukovska vārdā nosauktajā GS militārajā akadēmijā no 1984. līdz 1992.gadam biju vadītājs apmēram desmit aspirantiem, kas gatavoja un veiksmīgi aizstāvēja tehnisko zinātņu kandidātu disertācijas (septiņi aizstāvēja, kad biju vēl Maskavā, bet, man aizejot no PSRS BS, pārējie tika nodoti citiem vadītājiem).
Latvijā no 1992.gada biju RTU un RAU Habilitācijas un promocijas padomes loceklis, biju recenzents doktora un vadītājs dažiem maģistrantu darbiem, piemēram, Jānim Šmitam (Saeimas deputāts), Intaram Jundzem, Voldemāram Lauciņam un citiem.
Pašnovērtējums iesniegtā projekta vadībā
NAA zinātniskās darbības nodrošināšanai ir izveidots Aizsardzības zinātniskās pētniecības centrs (AZPC), kuru es vadu. AZPC galvenais uzdevums ir Aizsardzības ministrijas, NBS un NAA interesēs organizēt un veikt pētījumus valsts drošības un aizsardzības jomā. AZPC ir dibināts 1992. gadā, pētījumi ir guvuši NATO atbalstu un finansējumu (divas NATO prēmijas), darbinieki ir saņēmuši Latvijas Zinātņu akadēmijas godalgas.
Pētījumu virzieni: pirmkārt, stratēģiskais līmenis vai teorētiskās tēmas, kas meklē atbildi uz NBS izveides un attīstības konceptuāliem jautājumiem. Otrkārt, praktiskās tēmas, kas ir aktuālas struktūrvienību ikdienas darbā. Treškārt, zinātniskās inovācijas tēmas, kas pretendē uz izgudrojumiem vai pat zinātniskiem atklājumiem, kas varētu tikt prezentētas NATO RTO un dot praktisku ieguvumu NBS tālākajā nākotnē.
2007.gadā uzsākti pētījumi - stratēģiskais līmenis – teorētiskās tēmas:
1. NBS attīstības principi un vieta Latvijas Republikas drošības sistēmā
Situācija drošības jomā ir mainījusies un vajag precizēt NBS vietu valsts drošības sistēmā. Atbilstoši Nacionālajam drošības likumam ir jāizstrādā un regulāri jāpārstrādā Valsts militārā stratēģija (VMS) vai Valsts aizsardzības koncepcija (VAK).
AZPC tika sagatavots Valsts militārās stratēģijas vai Nacionālās militārās stratēģijas, kā to sauc Lietuvā vai Igaunijā (dokumenta nosaukums nav galvenais), projekts, kas publicēts žurnālā „Militārais Apskats”, prezentēts gan Džordža Maršala centra Latvijas biedrības organizētajā seminārā, gan starptautiskajā seminārā, gan daļēji – Tartu, Baltijas aizsardzības koledžā. Bez šiem dokumentiem nevar loģiski pamatoti noteikt NBS uzdevumus un atbilstoši - gan NBS struktūru šo uzdevumu izpildei, gan plānot NBS attīstību, gan izveidot karavīru profesijas standartus, gan sagatavot karavīrus.
2. Terorisma būtības analīze un iespējamās pretdarbības pamatojums Latvijas apstākļos
Latvijā pēc 2001.gada septembra par šo jautājumu tiek sniegta pietiekami plaša informācija plašsaziņas līdzekļos un praktiski nemaz nav veikta pietiekami plaša terorisma būtības un tā izpausmes veidu analīze. Iestājoties NATO, Latvija varēja atteikties no totālās aizsardzības principa, iespēju robežās piedaloties NATO vadītajās starptautiskajās operācijās, bet pie mums pašiem nebūt nav pamatoti iespējamie pretterorisma pasākumi konkrēti Latvijas apstākļos, paredzot to iespējamās attīstības scenārijus.
2007.gadā tika veikts šis pētījums un sagatavots gan pārskats par šo pētījumu (AZPC – 2/01 – 2007), gan mācību līdzeklis, gan organizēts 2008.gada 25.janvārī seminārs. Pētījums par šo tēmu tiks turpināts arī 2008. gadā.
3. NBS karavīru dienesta motivācijas analīze un komplektēšanas ar personālu stratēģijas izstrāde
AZPC 2007.gadā tika uzsākts šis pētījums: veikta NBS karavīru anketēšana (saņemtas ~1300 anketas), anketu sākotnējā analīze, publicēti materiāli vairākos žurnāla „Militārais Apskats” numuros.
Šajā pētījumā vajadzētu analizēt citu valstu pieredzi. AZPC saņēma piedāvājumu ES drošības struktūru sadarbībai šajā jautājumā un kopējo anketu projektu. Lai noteiktu NBS personāla dienesta motivācijas pārmaiņu tendences, vajag veikt atkārtotu anketēšanu un pārmaiņu analīzi, kas ļautu piedāvāt risinājumus Latvijā un aprēķināt piedāvāto priekšlikumu īstenošanai nepieciešamos resursus. AZPC plāno turpināt pētījumu arī 2008. gadā. Tiek plānota konference par šiem jautājumiem NAA 2008.gada 24.oktobrī.
Pētījuma darba uzdevums: pirmkārt, noteikt NBS karavīru motivāciju dienestam NBS un motivāciju maiņas tendences, otrkārt, izstrādāt priekšlikumus Rekrutēšanas un atlases centra (RAC) darbības uzlabošanai, treškārt, izstrādāt NBS personāla komplektēšanas stratēģiju.
4. Militārās izglītības attīstības perspektīvas
Latvijai iestājoties NATO un pārejot uz kolektīvo aizsardzību, mainās NBS uzdevumi un atbilstoši ir jāmaina karavīru izglītības un apmācības sistēma, jo viens no NBS pamatuzdevumiem ir dalība NATO un ES misijās, kas prasa atbilstošu mūsu karavīru izglītību, un militārajai izglītībai ir jābūt līdzvērtīgai Latvijas valsts un ES izglītības sistēmas sadaļai.
Pētījums tika uzsākts 2007.gadā, bet tas ir paredzēts vairākiem gadiem. 2008.gada 22.februārī NAA tika organizēta konference „Militārās izglītības attīstības perspektīvas.”
Pētījuma darba uzdevums: pirmkārt, noteikt, papildināt un pilnveidot kvalifikācijas prasības NBS karavīriem, otrkārt, noteikt, cik karavīru un kādās specialitātēs ir vidēji jāsagatavo katru gadu, treškārt, noteikt, kā un kur sagatavot NBS karavīrus, ceturtkārt, pamatojoties uz komandējošā sastāva virsnieka profesijas standartu, sagatavot bakalaura un maģistra studiju programmas un veikt to licencēšanas un akreditācijas procedūras, piektkārt, noteikt bakalaura un maģistra studiju īstenošanai nepieciešamos resursus.
