Bieži vien par cilvēk spriež pēc viņa darbiem un padarītā. 

Lūk arī video par mani.

Latvijas inteliģences iniciatīva, ka

Visiem ir jāpiedalās 12. Saeimas vēlēšanās

1. Vārds uzvārds - Kārlis Krēsliņš

2. Numurs NA Vidzemes deputātu kandidātusarakstā– 9

3. Nodarbošanās un/vai profesija – radio inženieris, profesors, zinātnieks, Latvijas šaušanas federācijas (LŠF),Džordža Maršala centra Latvijas biedrības prezidents un Latvijas aizsardzības spēku apvienības Goda prezidents.

4. Īss kandidāta vēstījums, kas viņu raksturo – Gods kalpot Latvijai.

Pirms dažām dienām atcerējāmies PSRS laika represētos, bijām pie Brīvības pieminekļa. Vadība teica labas uzrunas. Pats esmu bijis izsūtīts, satiku draugus, ar kuriem bijām Amūras apgabalā Tigdas rajonā.

 

 

Laikam jau tautas teicienam ir pamats. Mans dēls Antons (35 gadi) ir malacis un labi uzrakstījis par saviem iespaidiem Rīgas maratona skrējienā 2015.gada 17.maijā (skat. rakstu zemāk). Man lasot pat acis palika mitras. Tagad es vēlreiz nožēloju, ka neizdevās viņu satikt maratona dienā. Es mēģināju Antonu sameklēt gan starta zonā, gan vēlāk uz distances, bet nebija lemts satikties. Es domāju ieraudzīt viņu distances 15 kilometrā, kur ilgi gaidīju. Bet laikam nokavēju, jo redzēju tos, kam temps bija mazāks. Samirku, bet nesasniedzu savu mērķi.

Es piedāvāju savu kandidatūru valsts premjera amatam. Tas nav nopietni, teiks daudzi. Labi, veiciet aptauju. Es saņemšu daudz interesentu raksturojumu par sevi. Bet izlasiet manu CV, lūdzu

 

Vērtējiet cilvēkus pēc padarītiem darbiem

 

C U R R I C U L U M     V I T A E

 

Vārds un uzvārds: KĀRLIS KRĒSLIŅŠ

Dzimšanas gads un datums: - 1945. gada 13. Aprīlī

Tautība - latvietis

Ģimenes stāvoklis - precējies (4 bērni)

 

Izglītība & kvalifikācija

1963. gadā - Alūksnes 1. vidusskolas absolvents.

1963. – 1966. - Rīgas Aviācijas karaskola, kuru absolvēju kā labākais kursants ar sarkano diplomu.

1970. – 1974. - Maskavas Gaisa spēku profesora Žukovska vārdā nosauktās inženieru akadēmijas klausītājs, kuru absolvēju ar zelta medaļu.

1974. – 1977. - Maskavas Gaisa spēku profesora Žukovska vārdā nosauktās inženieru akadēmijas Radiotehniskās fakultātes aspirants. 1974. gadā aizstāvēta tehnisko zinātņu kandidāta disertācija.

1977. – 1980. - Maskavas Universitātes Kibernētikas un skaitļošanas matemātikas fakultātes vakara nodaļas students.

1993. gads - Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūtā aizstāvēta habilitētā inženierzinātņu doktora disertācija un ar Habilitācijas un promocijas padomes 1993.gada 18.maija lēmumu Nr.1-4 piešķirts habilitētā inženierzinātņu doktora zinātniskais grāds.

 

Starptautiskie kursi

1993. gads - Starptautiskās sadarbības un drošības studiju kurss Džordža Maršala centra koledžā.

2001. gads – NATO Aizsardzības koledžas Ģenerāļu un admirāļu kurss un dažādi citi īslaicīgi kursi gan ārzemēs, gan Latvijā.

Valodas - latviešu – dzimtā, krievu – brīvi, angļu – 2332 un vācu - 2212 (pēc NATO standartiem).

 

 

Dienesta un darba pieredze

1966. – 1970. - Ziemeļu kara flotes Aviācijas pulka radiotehnisko iekārtu ekspluatācijas virsnieks.

1977. – 1992. - Maskavas Gaisa spēku profesora Žukovska vārdā nosauktās inženieru akadēmijas pasniedzējs, docents, profesors.

1992. – 1997. gads - Nacionālās aizsardzības akadēmijas prorektors mācību un zinātnes darbā, Aizsardzības zinātņu centra dibinātājs un vadītājs, Rīgas Tehniskās un Aviācijas universitātes (RTU un RAU) habilitēto un doktora grādu promociju padomes loceklis.

1997. – 1999. – Latvijas Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieka vietnieks, Aizsardzības zinātņu centra vadītājs.

1999. - 2000. - Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Stratēģiskās plānošanas un politikas (J-5) departamenta dibinātājs un vadītājs;

2000. - 2004. - Latvijas NBS Apvienotā štāba (AŠ) priekšnieks.

2004. - 2005. – Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors.

20. 07. 2005. – atvaļināts no aktīvā dienesta NBS (rezerves brigādes ģenerālis).

No 2006.gada - Aizsardzības zinātņu pētnieciskā centra vadītājs, Nacionālās aizsardzības akadēmijas profesors. Latvijas pārstāvis NATO padomnieku grupā (NATO National Advisory Group - NAG) un NATO konceptu attīstības un eksperimentu darba grupas (NATO CD&E WG) dalībnieks, kā arī darbs Eiropas Aizsardzības aģentūras Spēju tehnoloģiju grupā (CAPTECH) GEM4 – Guidance&Control un ES FP7 Drošības programmas komitejas loceklis.

 

Zinātniskā darbība

Autors un autoru kolektīvu dalībnieks apmēram 90 dažādiem zinātniskiem pētījumiem un rakstiem par radiolokācijas problēmām, pirmkārt, par platjoslas antenu sistēmām, NBS izveides un attīstības problēmām un vietu Latvijas drošības sistēmā, kā arī par militārās izglītības jautājumiem. Zinātniskā žurnāla par drošību un aizsardzību „Militārais Apskats” redakcijas kolēģijas priekšsēdētājs.

Dažas svarīgākās beidzamo gadu publikācijas:

1. Latvijas Republikas militārā stratēģija: ziņojums seminārā „Drošības izaicinājumi un NATO 21. gadsimtā” Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (NAA) 2006.gada 16.septembrī un publikācija žurnālā „Militārais Apskats”. ISSN 1407-1746. – Nr.1 (2006), 7.-16.lpp. Kopsavilkums angļu valodā.

2. Nacionālo bruņoto spēku vieta Latvijas drošības sistēmā: ziņojums starptautiskajā konferencē „Society, The Individual, Security - 2006”, Baltijas Starptautiskajā akadēmijā Rīgā 2006.gada 2.-3.novembrī un publikācija žurnālā „Tēvijas Sargs”- ISSN 1407 - 5040. – Nr.8 (2006, augusts).

3. Kolektīvā drošība un aizsardzība NATO: publikācija žurnālā „Militārais Apskats” – ISSN 1407-1746. Nr.1 (2004), 3.-14.lpp.; Nr.2 (2004), 3.-12.lpp. Kopsavilkums angļu valodā.

4. Militārā izglītība un zinātne: publikācija žurnālā „Tēvijas Sargs”. ISSN 1407-5040. – Nr.9 (2005, sept.), 8.-9.lpp.

5. NBS karavīru dienesta motivācijas analīze un personāla komplektēšanas stratēģijas izstrāde: publikācija žurnālā „Militārais Apskats”. ISSN 1407-1746. – Nr.1 (2007), 42.-47.lpp.

6. Personālsastāva komplektējuma uzlabošana Nacionālajos bruņotajos spēkos: publikācija žurnālā „Militārais Apskats”. ISSN 1407.-1746. – Nr.3 (2007), 51.-59.lpp.

7. Kompleksā nākotne: publikācija žurnālā „Militārais Apskats”. ISSN 1407.-1746. – Nr.3/4 (2008), 2.-10.lpp.

8. Konflikts Gruzijā: kas ir labi, un kas ir slikti? publikācija žurnālā „Militārais Apskats”. ISSN 1407.-1746. – Nr.3/4 (2008), 11.-16.lpp.

9. Kā plānot Nacionālo bruņoto spēku attīstību? publikācija žurnālā „Militārais Apskats”. ISSN 1407.-1746. – Nr.3/4 (2008), 17.-20.lpp.

10. ROLE OF EU IN MODERNN CONFLICTS: raksts un ziņojums starptautiskajā konferencē „Piektais gads ES: aktuālās ekonomikas vadības un tiesību problēmas” 2009.gada 8.-9.maijā.

 

Pieredze projektu vadīšanā un izpildē (daži piemēri)

1. Starptautiskie:

Baltijas militārā alianse: par un pret - publikācija žurnālā „Militārais Apskats”. ISSN 1407-1746. – Nr.1 (1997), 19.-23.lpp. Izteikti priekšlikumi par Baltijas valstu sadarbību militārajā jomā un piedāvāts veidot Baltijas valstu kopējo militāro mācību iestādi. Projekts veiksmīgi īstenots, izveidojot Baltijas Aizsardzības koledžu Tartu.

Kā NBS Apvienotā štāba Politikas un plānošanas (J-5) departamenta dibinātājs un pirmais vadītājs biju dalībnieks daudzu Baltijas valstu kopējos projektos.

Aktīva dalība Baltijas jūras valstu militāro akadēmiju gadskārtējās konferencēs, kur tiek risināti jautājumi par militārās izglītības iekļaušanu kopējā Eiropas Savienības izglītības telpā, par kopējiem militārās izglītības standartiem un vienotu prasību izstrādi ES un NATO valstu karavīriem.

2. Latvijā:

1992.gadā aktīvi piedalījos NAA un Aizsardzības zinātņu centra (AZC) izveidē – biju pirmais NAA prorektors zinātnes jautājumos un AZC vadītājs, no 1992.gada rudens arī NAA prorektors mācību darbā. Sagatavoju Militārās izglītības konceptu, kas guva atzinību arī starptautiskajās konferencēs, organizēju gadskārtējās konferences un seminārus par militārās izglītības jautājumiem NAA. Tika sniegta palīdzība un konsultācijas, veidojot militārās mācību iestādes Igaunijā un Lietuvā.

1994.-1995. gadā izstrādāta Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku izveides koncepcija, kas guva NATO finansiālo atbalstu. Vēl viens piemērs: Totālās aizsardzības sistēmas konceptuālie pamati un izveidošanas principi: Pārskats par zinātniski pētniecisko darbu / NAA AZC; projekta vad. K.Krēsliņš. - Rīga: [AZC]

1.daļa (AZC 1/01-96). – 1996. – 193 lpp.

2.daļa (AZC 1/01-97). – 1997. – 161 lpp.

3.daļa (AZC 3/01-98). - 1998. - 269 lpp.

1999.gadā piedalījos Plānošanas, programmēšanas un budžetēšanas sistēmas (PPBS) izveidē Aizsardzības ministrijas struktūrvienībās. Vadīju un piedalījos NBS 12 gadu attīstības plāna (DOK-1) izstrādē un apstiprināšanā MK 2000.gada 11.jūlijā, kuru vajadzēja pārskatīt katrus četrus gadus, bet tas tika izdarīts tikai 2012.gadā. Katru gadu tika gatavoti NBS četru (DOK-2A) un viena gada (DOK-2B) attīstības plāni un no 2000.gada - Latvijas Rīcības plāni dalībai NATO (RPDN).

No 2000.gada novembra līdz Latvijas uzņemšanai NATO kā NBS AŠ priekšnieks es vadīju šo plānu militārās sadaļas izstrādi.

Maģistru un doktora darbu vadīšana

Žukovska vārdā nosauktajā GS akadēmijā no 1984. līdz 1992.gadam biju vadītājs apmēram desmit aspirantiem, kas gatavoja un veiksmīgi aizstāvēja tehnisko zinātņu kandidātu disertācijas (septiņi aizstāvēja, kad biju vēl Maskavā, bet, man aizejot no PSRS BS, pārējie tika nodoti citiem vadītājiem).

Latvijā no 1992.gada biju RTU un RAU Habilitācijas un promocijas padomes loceklis, biju recenzents doktora un vadītājs dažiem maģistrantu darbiem, piemēram, Jānim Šmitam (Saeimas deputāts (bijušais)), Intaram Jundzem, Voldemāram Lauciņam un citiem.

 

Pašnovērtējums iesniegtā projekta vadībā¹

NAA zinātniskās darbības nodrošināšanai ir izveidots Aizsardzības zinātniskās pētniecības centrs (AZPC), kuru es vadīju. AZPC galvenais uzdevums ir Aizsardzības ministrijas, NBS un NAA interesēs organizēt un veikt pētījumus valsts drošības un aizsardzības jomā. AZPC ir dibināts 1992. gadā. Pētījumi ir guvuši NATO atbalstu un finansējumu (divas NATO prēmijas), darbinieki ir saņēmuši Latvijas Zinātņu akadēmijas godalgas.

Pētījumu virzieni:

Pirmkārt, stratēģiskais līmenis vai teorētiskās tēmas, kurās meklēta atbilde uz NBS izveides un attīstības konceptuāliem jautājumiem.

 

Otrkārt, praktiskās tēmas, kas ir aktuālas struktūrvienību ikdienas darbā.

 

Treškārt, zinātniskās inovācijas tēmas, kas pretendē uz izgudrojumiem vai pat zinātniskiem atklājumiem, kas varētu tikt prezentēti NATO RTO un dot praktisku ieguvumu NBS tālākajā nākotnē.

 

¹Piedaloties Latvijas Zinātņu akadēmijas projektā 2008.gadā bija noteikta forma, kādā ir jāpaskaidro padarītais un jādod pašnovērtējums vadītiem projektiem

 

2007.gadā uzsākti pētījumi stratēģiskā līmenī par šādām teorētiskām tēmām:

 

1. NBS attīstības principi un vieta Latvijas Republikas drošības sistēmā

Situācija drošības jomā ir mainījusies, un vajag precizēt NBS vietu valsts drošības sistēmā. Atbilstoši Nacionālajam drošības likumam ir jāizstrādā un regulāri jāpārstrādā Valsts militārā stratēģija (VMS) vai Valsts aizsardzības koncepcija (VAK).

AZPC tika sagatavots Valsts militārās stratēģijas vai Nacionālās militārās stratēģijas, kā to sauc Lietuvā vai Igaunijā (dokumenta nosaukums nav galvenais), projekts, kas publicēts žurnālā „Militārais Apskats”, prezentēts gan Džordža Maršala centra Latvijas biedrības organizētajā seminārā, gan starptautiskajā seminārā, gan daļēji – Tartu, Baltijas Aizsardzības koledžā. Bez šiem dokumentiem nevar loģiski pamatoti noteikt NBS uzdevumus un atbilstoši - gan NBS struktūru šo uzdevumu izpildei, gan plānot NBS attīstību, gan izveidot karavīru profesijas standartus, gan sagatavot karavīrus.

 

2. Terorisma būtības analīze un iespējamās pretdarbības pamatojums Latvijas apstākļos

Latvijā pēc 2001.gada septembra par šo jautājumu tiek sniegta pietiekami plaša informācija plašsaziņas līdzekļos, bet nemaz nav analizēta terorisma būtība un tā izpausmes veidi. Iestājoties NATO, Latvija varēja atteikties no totālās aizsardzības principa, iespēju robežās piedaloties NATO vadītajās starptautiskajās operācijās, bet pie mums pašiem nebūt nav pamatoti iespējamie pretterorisma pasākumi konkrēti Latvijas apstākļos, paredzot to iespējamās attīstības scenārijus.

2007.gadā tika veikts šis pētījums un sagatavots gan pārskats par šo pētījumu (AZPC – 2/01 – 2007), gan mācību līdzeklis, gan organizēts seminārs 2008.gada 25.janvārī.

 

3. NBS karavīru dienesta motivācijas analīze un komplektēšanas ar personālu stratēģijas izstrāde

AZC 2004.gadā: tika uzsākts šis pētījums, veikta NBS karavīru anketēšana (saņemtas ~1300 anketas), anketu sākotnējā analīze, publicēti materiāli vairākos žurnāla „Militārais Apskats” numuros.

Šajā pētījumā vajadzētu analizēt citu valstu pieredzi. AZPC saņēma piedāvājumu ES drošības struktūru sadarbībai šajā jautājumā un kopējo anketu projektu. Lai noteiktu NBS personāla dienesta motivācijas pārmaiņu tendences, vajag veikt atkārtotu anketēšanu un pārmaiņu analīzi. Tas ļautu piedāvāt risinājumus Latvijā un aprēķināt iesniegto priekšlikumu īstenošanai vajadzīgos resursus. AZPC plānoja turpināt pētījumu arī 2009. gadā. Konference par šiem jautājumiem notika NAA 2008.gada 24.oktobrī.

Pētījuma darba uzdevums: pirmkārt, noteikt NBS karavīru motivāciju dienestam NBS un motivāciju maiņas tendences, otrkārt, izstrādāt priekšlikumus Rekrutēšanas un atlases centra (RAC) darbības uzlabošanai, treškārt, izveidot NBS personāla komplektēšanas stratēģiju.

 

4. Militārās izglītības attīstības perspektīvas

Latvijai iestājoties NATO un pārejot uz kolektīvo aizsardzību, mainās NBS uzdevumi un atbilstoši ir jāmaina karavīru izglītības un apmācības sistēma, jo viens no NBS pamatuzdevumiem ir dalība NATO un ES misijās, kas prasa atbilstošu mūsu karavīru izglītību, un militārajai izglītībai ir jābūt līdzvērtīgai Latvijas valsts un ES izglītības sistēmas sadaļai.

Pētījums tika uzsākts 2007.gadā, bet tas ir paredzēts vairākiem gadiem. 2008.gada 22.februārī NAA tika organizēta konference „Militārās izglītības attīstības perspektīvas.”

Pētījuma darba uzdevums: pirmkārt, noteikt, papildināt un pilnveidot kvalifikācijas prasības NBS karavīriem, otrkārt, noteikt, cik karavīru un kādās specialitātēs ir vidēji jāsagatavo katru gadu, treškārt, noteikt, kā un kur sagatavot NBS karavīrus, ceturtkārt, pamatojoties uz komandējošā sastāva virsnieka profesijas standartu, sagatavot bakalaura un maģistra studiju programmas un veikt to licencēšanas un akreditācijas procedūras, piektkārt, noteikt bakalaura un maģistra studiju īstenošanai nepieciešamos resursus.

 

Intereses

Latvijas Šaušanas federācijas prezidents, Džordža Maršala centra Latvijas biedrības prezidents, Latvijas Aizsardzības spēku apvienības goda prezidents, Latvijas Ģenerāļu kluba loceklis, Latvijas rezerves virsnieku asociācijas loceklis. Vaļasprieks – ceļošana, badmintons, skvošs, triatlons un citas fiziskās aktivitātes.

 

Tagad, domājot par notikumiem pasaule, mans redzējums ir šāds:

Visas pasaules redzeslokā ir krievu un islāma pasaule. No tā izriet:

1) notikumi Ukrainā, Tuvajos Austrumos, Āfrikā, konkrēti, Daech izveide, notikumi Sīrijā, Turcijā utt.;

2) ANO darbības neefektivitāte;

3) terorisms un bēgļi;

4) ES problēmas, darbības neefektivitāte, risinot mūsdienu problēmas drošības jomā (ekonomikā, pārvaldībā, aizsardzības vai fiziskās drošības jomā);

5) klimata izmaiņas.

 

Latvijā:

1) Latvija - ES prezidējošā valsts. Atsauksmes dažādas. Sākot no ļoti labām un beidzot ar ļoti kritiskām. Interesanti būtu saprast reālo situāciju, izmantojot „taustāmus” kritērijus;

2) dīvainā valdības atkāpšanās. Nav daudz tādu piemēru, kad politiskā partija pati diskreditē savu premjerministru (PM) un piespiežot atkāpties, bet iepriekš nenodrošinot jaunās valdības redzējumu un apstiprināšanas iespējas;

3) bēgļu jautājums. Nav skaidra redzējuma un rīcības plāna. Melošana. Latvijas iedzīvotāju mānīšana, izdabāšana ES ierēdņiem, atteikšanās no iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanas utt.;

4) Saeimas Zolitūdes un „Citadeles” notikumu izmeklēšanas komisijas. Pirmo reizi Saeimas izmeklēšanas komisijas mēģina identificēt cilvēkus, kas ir morāli un politiski atbildīgi par pieņemtajiem lēmumiem. Tas ir pirmais solis, lai ieviestu balansu starp tiesībām un atbildību;

5) „airBaltic”, „Liepājas metalurgs”, „Latvijas gāze”, „Latvijas dzelzceļš” (Magonis) utt. Daudz neskaidrību, slepenības un nav pārliecības par likumību;

6) budžeta veidošanas, apspriešanas un pieņemšanas procedūras.

 

Latvijā vajadzētu saprast neseno vēsturi drošības jomā, pirmkārt, ekonomikā un apzināt reālo situāciju pašreiz. Piemēram, daudz ir kritizēta Aigara Kalvīša valdība, bet netiek pieminēts fakts, ka tajā laikā valsts parāds bija tikai ~7% no IKP, daudz tiek teikts par iziešanu no krīzes un „veiksmes” gadiem, bet mazāk par 2016.gadā esošo Latvijas parādu ~40% no IKP. Padaliet uz „VEIKSMES” gadiem – cik tad šajos gados ii bijis reālais valsts budžeta deficīts?

 

Sakārtot valsts pārvaldi. Latvijā valsts pārvaldes izmaksas un darba efektivitāte nav paraugs citām valstīm. Sākotnējivajag atdalīt likumdošanas varu no izpildvaras.Cilvēkiem ir jābūt skaidram, kas par ko atbild, lai varētu prasīt no atbildīgās struktūras, organizācijas vai konkrēta cilvēka pārskatu par slikti izdarītiem vai neizdarītiem darbiem. Tādu jautājumu ir daudz.

 

Nevajag melot un mānīt Latvijas iedzīvotājus. Cilvēciskais loģiskums nesakrīt ar politisko loģiskumu. Gribētos, lai sakristu, tad politiķiem nevajadzēs melot saviem vēlētājiem.

Nobeigumā vienas nozares attīstības vai aktuālo jautājumu redzējums. Vērtējiet!

 

FIZISKĀS DROŠĪBAS UN AIZSARDZĪBAS JAUTĀJUMI

Ievads. Domāju, ka nav jāliek atsevišķs punkts valdības deklarācijā, ka likumi ir jāpilda vai jāmaina. Beidzot ir apstiprināta Nacionālā drošības koncepcija (NDK) atbilstoši Nacionālajam drošības likumam (NDL), ko vajadzēja izdarīt jau sen, un tas ir pieņemts. NDK ir noteikts: „Līdz ar to sabiedrības izglītošana nacionālās drošības jomā ir viena no prioritātēm, īstenojot nacionālās drošības politiku.” Piedāvāju par atslēgas vārdiem uzskatīt: ticība, labklājība un drošība. Ticība vai uzticība savas valsts vadībai. Piemēram, Somijā vai Šveicē, kur ir augsta uzticība savas valsts vadībai un labklājība, „zaļo cilvēciņu” eksistence maz iespējama.

Atbilstoši NDL līdz 2016.gada 1.oktobrim ir jāapstiprina Valsts aizsardzības koncepcija (VAK-2016), kas skaidri formulētu valsts aizsardzības politiku un noteiktu vietu un uzdevumus dažādu militāro formējumu valsts aizsardzības sistēmā. Papildus vajag vienoties par vārda aizsardzība vienotu izpratni.

1. LR AM un IeM pakļautībā esošo institūciju (NBS, VP, RAS un citas) optimizācija ar nolūku maksimāli efektīvi izmantot šo institūciju personāla, finanšu resursus un kapacitāti LR ārējās un iekšējās drošības nostiprināšanai. NBS skaitliskā sastāva un budžeta izmantošanas profesionāla pamatojuma nepieciešamība un finanšu līdzekļu izmantošanas pastiprināta kontrole aizsardzības, drošības un sabiedriskās kārtības jomā. Galīgais rezultāts – vienas, par LR ārējo un iekšējo drošību atbildīgas ministrijas izveide, kuras funkcijās ietilptu visi ar valsts nacionālo drošību saistītie jautājumi un kuras pakļautībā būtu visas spēka struktūras – NBS, VP, RAS un citas.

Komentārs. Šādu priekšlikumu es biju izteicis savā grāmatā „Gods kalpot Latvijai.” Šāda priekšlikuma īstenošana prasa jautājuma papildu izpēti, saskaņošanu ar NATO un ES valstīm utt. Bet jāsāk ar spēku struktūru auditu. Ja ZS pārreģistrācijā piedalījās mazāk nekā puse personāla (pēc Valsts kontroles datiem), tad par kādu kaujas gatavību ir runa.

2. Vienas mācību iestādes – Nacionālās drošības akadēmijas (NDA) - izveide, kurā atbilstošu izglītību iegūtu visi valsts nacionālās drošības sektora kadeti un studenti.

Komentārs. Par to esmu vairākkārt rakstījis gan aizsardzības ministriem, sākot ar J.Lieģi, gan žurnālos, gan uzstājies dažādās konferencēs un semināros, gan savā grāmatā, gan tādu uzdevumu devis savam maģistrantam utt. Nosaukums NDA nav būtisks. Var izveidot papildu fakultātes NAA, kur agrāk bija Robežsargu fakultāte. Arī tagad, 18.12.2015., NAA speciālo kursu absolvēja daži RAS virsnieki. Divu iepriekšējo valdību deklarācijās šis jautājums bija iekļauts, bet IeM atbildības jomā. Finansējums būtu pie aizsardzības budžeta.

3. NBS/ZS pilnīga iesaiste valsts iekšējās fiziskās drošības jomā – ikvienam NBS karavīram, ZS zemessargam, katrai apakšvienībai un vienībai ir jābūt noteiktiem konkrētiem uzdevumiem valsts iekšējās fiziskās drošības jomā ciešā sadarbībā ar Valsts policiju (VP) un Pašvaldības policiju (PP).

Komentārs.Vajag atcerēties 1992.-1994. gadu, kad bija Aizsardzības spēki, ZS nebija AM pakļautībā un bija paredzēts, ka kara laikā veidojas NBS, kuru sastāvā tika plānotas visas Latvijas militārās struktūras. Tagad varētu būt Regulārie, profesionālie vai atgriezties pie nosaukuma Aizsardzības spēki, ZS utt., bet kopumā militārā konflikta gadījumā tie ir NBS. Papildus „zaļie cilvēciņi”, migrantu problēma, ieskaitot nekontrolēto daudzskaitlīgo robežu šķērsošanu. Šis priekšlikums ir detalizēti jāizdiskutē un jāiekļauj VAK-2016.

4. Speciālo uzdevumu vienības/speciālo uzdevumu spēku statusa, skaitliskā sastāva, finanšu resursu un ekipējuma būtiska palielināšana – LR NBS (Aizsardzības spēki) kļūst par skaitliski lielāku, labāk bruņotu un ekipētu Speciālo uzdevumu vienību ar nelieliem papildu (gaiss/jūra) komponentiem.

Komentārs. NATO ir skaidri formulējusi par viedo (gudro) kolektīvo aizsardzības sistēmu. 21.gadsimtā uzsvars tiek likts uz NBS vienību kvalitāti, bet ne kvantitāti. Tādēļ Latvijas Regulārie, Profesionālie vai Aizsardzības spēki varētu būt mazskaitlīgi, bet profesionāli. Papildus LR būtu ZS un Aizsargu organizācijas, kas cieši sadarbotos ar VP, PP un RAS. Pats personīgi esmu par to rakstījis un tagad ar gandarījumu konstatējis, ka arī ES vadībā briest viedoklis par ES Bruņoto spēku izveides nepieciešamību. Tas ļautu latviešiem lidot ar kaujas lidmašīnām, dienēt uz mūsdienīgiem kuģiem un zemūdenēm utt.

Daudz diskutē par to, kādām ir jābūt valsts minimālajām aizsardzības spējām? Kā bija rakstīts AM žurnālā http://www.sargs.lv/Viedokli/2013/05/17-01.aspx#lastcomment, atbildi uz šo jautājumu sniedz Fēlikss Zaidlers, jauns vācu drošības jautājumu pētnieks un doktora kandidāts. Viņaprāt, viss, kas valstij ir nepieciešams, ir ātrās reaģēšanas spēki un speciālo operāciju vienības, lai tās var glābt savus pilsoņus ārkārtas situācijās ārvalstīs.

5. Valsts drošības iestāžu – SAB/DP/MIDD - apvienošana vienā nacionālās drošības iestādē.

6. LR operatīvās darbības subjektu funkcionālais audits, likvidēt funkciju dublēšanu, operatīvās darbības subjektu pakļautības optimizācija un operatīvās darbības subjektu skaita samazināšana (to apvienošana un konsolidācija).

Komentārs. Pie tāda secinājuma nonāca ASV specdienesti pēc 2001. gada septembra terora akta, kad dažādu dienestu nesaskaņota darbība neļāva laikus noteikt terora akta gatavošanu.

7. Privāto drošības un apsardzes kompāniju būtiskāka iesaiste valsts iekšējās drošības jautājumos – policijas palīgu institūta atjaunošana privātajām drošības un apsardzes kompānijām un operatīvās sadarbības uzlabošana starp šīm kompānijām, VP un PP. LR spēka struktūru darbiniekiem, kas, apstākļu spiesti, piestrādā privātajās drošības un apsardzes struktūrās, ir jānodrošina tāds atalgojuma līmenis, lai viņiem nevajadzētu apvienot pamatdarbu ar papilddarbiem privātajās drošības un apsardzes kompānijās.

Komentārs. Latvijā apsardzes struktūrās strādā skaitliski vairāk cilvēku nekā profesionālajā dienestā karavīru. Tas ir jāņem vērā.

8. Pašvaldības policiju, it īpaši Rīgas PP (RPP), sadarbības un savstarpējās koordinācijas uzlabošana ar VP / NBS / ZS pašvaldību policiju atbildības teritorijās. Pašvaldības policijai ir jāpaplašina funkcijas un atbildība teritorijas patrulēšanā, transporta kontrolē un administratīvo pārkāpumu apkarošanas jomā, kā arī jāuzlabo klātbūtnes efekts un reakcijas laiks un kvalitāte. Pašvaldības policijas policistiem ir jābūt vienotiem profesionālās izglītības kritērijiem visās LR pašvaldībās un to policijās. Ņemot vērā Pašvaldības policijas darbinieku darba specifiku, ir vajadzīgi grozījumi tiesību aktos un noteikt pašvaldības policistiem izdienas pensijas tāpat kā AM, IeM, TM un citu spēka struktūru pārstāvjiem (karavīriem, policistiem u.c.).

9. Ir ievērojami jāstiprina jauniešu patriotiskā audzināšana un viņu iesaiste valsts spēka struktūrās. Jauniešu patriotiskās audzināšanas uzlabošanas ietvaros ir jāizveido sākotnējās militārās un civilās aizsardzības apmācības nodarbības skolās, jo obligātais militārais dienests LR nav uzskatāms par lietderīgu 21. gadsimta drošības vidē.

Komentārs. NA programmā bija priekšlikums izveidot priekšmetu „Tēvzemes mācība”. Nosaukums nav primārs, bet svarīga ir būtība, ka skolās ir jābūt iespējai jauniešiem iegūt zināšanas par savu Tēvzemi – Latviju, jāiegūst sākotnējas karavīra iemaņas. Obligātais militārais dienests (OMD) no militārā vai NATO kolektīvās aizsardzības politikas viedokļa nav vajadzīgs, bet jauniešu audzināšanai OMD ir lietderīgs, ja valstij tam ir resursi.

10. Vajag detalizēti veikt emigrantu rašanās problēmu izpēti. Emigrantu jautājums noteikti ietekmēs valsts iekšējo un ārējo drošību. Galvenie riski ir – iespējams noziedzības pieaugums (it īpaši – nodarījumi pret personām un to īpašumu), sociālās spriedzes palielināšanās, būtiski sabiedriskās drošības un kārtības apdraudējumi, masveida nemieru iespējamība (sabiedrības radikalizācija (gan LR iedzīvotāji, gan emigranti), demonstrāciju iespējamība, kas var pāraugt pretēju viedokļu paudēju vardarbīgās sadursmēs, masveida nekārtībās, organizētās noziedzības aktivizācija (narkotikas, prostitūcija, ieroči, cilvēku kontrabanda), iespējama teroristisko organizāciju iekļūšana valsts teritorijā.

Komentārs. Emigrantu pārvietošana – tas ir daudzu miljardu eiro liels nelegālais bizness. ES vajadzētu būt skaidram redzējumam par emigrantu rašanās iemesliem, kā mazināt emigrantu skaitu, kā aizsargāt ES ārējās robežas utt. Zināms fakts, ka 21. gadsimts ir „šķidrs” - cilvēki, nauda un „smadzenes” pārvietojas, kur tiem ir labāk. Tomēr šis process būtu jākontrolē.

NDL – Nacionālais drošības likums; NDK – Nacionālā drošības koncepcija; VAK – Valsts aizsardzības koncepcija; AM – Aizsardzības ministrija; IeM – Iekšlietu ministrija; TM – Tieslietu ministrija; NBS – Nacionālie bruņotie spēki; ZS – Zemessardze; RAS – Robežaizsardzības spēki; NAA – Nacionālā aizsardzības akadēmija; NDA – Nacionālā drošības akadēmija; SAB – Satversmes aizsardzības birojs; DD – Drošības policija; MIDD – Militārās izlūkošanas un drošības dienests; VP – Valsts policija; PP – Pašvaldības policija; RPP – Rīgas pašvaldības 

Mana pieteikuma vēstule darbam Nacionālās aizsardzības akadēmijas

Drošības un stratēģiskās pētniecības centram (DSPC)

 

Lūdzu dot man iespēju turpināt darbu manas dzīves pamatprofesijā.

 

      Es varētu strādāt, piemēram, šādās jomās. Latvijai ir aktuāli sagatavot jaunu, 21. gadsimtam atbilstošu valsts militāro stratēģiju jeb kā Latvijā šis dokuments nosaukts - Valsts aizsardzības koncepciju (VAK). Tas Latvijas iedzīvotājiem ļautu saprast visaptverošo valsts aizsardzības sistēmu un savu vietu tajā. Īsumā:

1. Budžets >2%. 2. NATO vienoties, kam to var tērēt. 3. Valsts aizsardzības politika (VAP) balstās uz NATO kolektīvo viedo aizsardzību, valsts vispārējā (visaptverošā) aizsardzība atbalsta VAP īstenošanu. 4. Valsts aizsardzības mācība visās mācību iestādēs. 

       Es lielāko daļu savas dzīves esmu veltījis militārās zinātnes jautājumiem. PSRS laikos es esmu piedalījies PSRS „Šmeļ” A-50, kas ir „AWACS” analogs, izstrādē. Bija arī daudzi citi zinātniskie darbi, kas deva man iespēju 1977.gadā aizstāvēt kandidāta grādu un Latvijā habilitētā inženierzinātņu grādu. Es biju Rīgas Aviācijas un Rīgas Tehniskās universitātes Zinātņu padomes loceklis.