Jaunākās ziņas

LATVIJAS UN ES NĀKOTNE

IEVADS. Var paredzēt nākotni īstermiņā, bet var prognozēt un loģiski pamatot nākotni arī vidējā un ilgtermiņā. Man bija iespēja piedalīties NATO zinātniskajā pētījumā „Kompleksā…

Lasīt tālāk

Aptaujas

Vai atbalstāt Valsts prezidenta priekšlikumus?

Balsot

Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centram (DSPC)

 

       Esmu karavīrs ar 42 gadu izdienas pieredzi. Biju viens no NAA dibinātājiem, tās prorektors un rektors. 1992.gadā izveidoju Aizsardzības zinātņu centru (AZC) un biju tā vadītājs. 1993. gadā NATO konkursam „Fellowships Prgramm 1993.-1994.” iesniedzu zinātnisko darbu „Latvijas Republikas bruņoto spēku izveides koncepcija”, kuru atzina par lietderīgu un pieņēma finansēšanai. 

      NBS štāba 1997. gada 15.augusta pavēlē Nr.208-k ir noteikts: “Pulkvedi Kārli Krēsliņu, kurš ar aizsardzības ministra 11.06.1997. pavēli Nr.72-MK iecelts par NBS štāba priekšnieka vietnieku un kuram uzdots pildīt Aizsardzības zinātņu centra vadītāja pienākumus, ar 1997. gada 1. augustu ieskaitīt NBS štāba personālsastāva sarakstos...” [1].

    1997. gadā Latvijā bija ieplānotas starptautiskās mācības „Best Effort”, kuru vadību no Latvijas puses bija uzņēmies Jānis Kažociņš. Atnākot uz darbu NBS štābā, man nācās uzņemties šo mācību vadību. Es iniciēju Politikas un plānošanas (J-5) departamenta izveidi un uzņēmos tā vadību. Mēs izstrādājām plānošanas, programmēšanas un budžetēšanas sistēmu (PPBS), kuras sastāvā bija NBS attīstības plāni DOK-1 – 12 gadiem; DOK-2 – 4 gadiem un DOK-3 - vienam gadam. 2000.-2004.gadā, kad stājāmies NATO, biju NBS Apvienotā  štāba priekšnieks.

     2005.gadā es demobilizējos un turpināju pildīt tagadējā Drošības un stratēģiskās pētniecības centra (DSPC) vadītājaprofesora pienākumus. Man izdevās organizēt militārās zinātnes oficiālu apstiprināšanu Latvijā, kas ļāva izveidot starptautiski akreditētu maģistra programmu. Es biju tās pirmais direktors.

     Ar Latvijas Zinātņu akadēmijas 2006. gada 6. jūnija lēmumu Nr. 3-2-2 militārā zinātne tika iekļauta Latvijas Zinātņu nozaru un apakšnozaru sarakstā. Latvijas Republikā militārās zinātnes centrs ir Nacionālā aizsardzības akadēmija (NAA), kur zinātniskās darbības nodrošināšanai ir izveidots Aizsardzības zinātņu pētniecības centrs (AZPC).

      No 2006.gada - Aizsardzības zinātņu pētnieciskā centra vadītājs, Nacionālās aizsardzības akadēmijas profesors. Latvijas pārstāvis NATO padomnieku grupā (NATO National Advisory Group - NAG) un NATO konceptu attīstības un eksperimentu darba grupas ( NATO CD&E WG) dalībnieks, kā arī darbs Eiropas Aizsardzības aģentūras Spēju tehnoloģiju grupā (CAPTECH) GEM4 – Guidance&Control un ES FP7 Drošības programmas komitejas loceklis.

     Esmu piedalījies vairāku valsts aizsardzības koncepciju izstrādē, un 2006. gadā izstrādāju un prezentēju konferencē Latvijas militārās stratēģijas projektu [2]. Tajā pirmo reizi izteicu viedokli, ka NBS komandierim ir vietnieks - NBS AŠ priekšnieks, kuram savukārt ir divi vietnieki: viens operatīvajos un otrs nodrošinājuma jautājumos. Šim priekšlikumam AM un NBS vadībā daudzi nepiekrita, bet tagad tas ir ieviests dzīvē. Tādu piemēru ir daudz. Papildus par dažiem maniem darbiem var iepazīties [3] un manā mājaslapā www.kreslins.lv

 

[1] http://www.kreslins.lv/article/lv/mana-gramata-gods-kalpot-latvijai

[2] http://doc.mod.gov.lv/lv/ma/2006/1/ 

[3] MILITĀRĀ ZINĀTNE LATVIJĀ Rakstu krājums http://www.mod.gov.lv/~/media/AM/Aktualitates/Publikacijas/Informativie%20materiali/Bukleti_Broshuras/MILITARA_ZINATNE_LATVIJA_FINALS_2.ashx

 

Br.ģen.(atv.) Dr.habil.sc.ing.                                        Kārlis Krēsliņš

 

06.11.2018.

Atmiņu krātuves

Dienas citāts

Mūsu pagātnes lēmumi veido mūsu tagadni


Imants Ziedonis

Laiki nav svarīgi.Svarīgs ir cilvēks


VIENS DZELŽAINS CITĀTSNO 'DZELZS LĒDIJAS' TEČERES MUTES

Valsts bagātība ne vienmēr balstās uz tās dabas resursiem – tā ir sasniedzama par tad, ja šādu resursu nav vispār. Pats galvenais resurss ir cilvēks. Valstij ir jāizveido pamats, lai varētu uzplaukt talantīgi cilvēki. Vida Press