IEVADS. Latvijas iedzīvotājiem aktuāls ir jautājums par mūsu nākotni. Es vairāk nekā pirms 6 gadiem uzrakstīju līdzīgu rakstu, bet tad tomēr situācija pasaulē bija citādāka. [1. http://www.kreslins.lv/article/lv/skats-nakotne-lietu-butiba]. Tur es mēģināju ieskicēt cilvēces attīstības likumsakarības. Ekonomikai ir tāda interesanta īpašība, ka, analizējot to laikā - simtgades un tūkstošgades griezumā vai telpā -. lielas teritorijas, tad ekonomika var pastāvēt tikai augot un attīstoties.
KONKURENCE. Tagad mēģināšu veikt konkurences lomas analīzi mūsu dzīvē. Tā ir visur - mikropasaulē, dabā, starp dzīvnieku sugām utt. Mēģinājums ieviest sociālismu un komunismu ir beidzies neveiksmīgi. Ekonomikas veiksmīgai attīstībai pamatā ir konkurence. Mani ļoti pārsteidza Džona Kelhuna eksperimenti, 25 eksperimenti ar grauzējiem, un visi tie beidzās līdzīgi. Eksperiments "Visums" jeb Kuram tā Paradīze ir vajadzīga? [Konstantīna Karelova raksts no nedēļraksta "Taini XX veka", 2015. gada 1./2. numura.]
- IEVADS. Īsā atbilde – nē. Pilnībā atbalstu Alvja Hermaņa izteiktās domas un secinājumus. Par to, kas vainīgs. “Tie trīs vaļi, kuru dēļ ir "aizcietējums" Latvijā, tās ir partijas, kas ir izveidojušās par mafiozām lūzeru grupām, kur katrai ir savs politbirojs, tad ir ierēdņu “astoņkājis”, mediji un arī tie, kas uzdodas par sabiedriskajiem medijiem," saka Alvis Hermanis.
Kā kaut ko mainīt?Pirmais virziens. Alvis Hermanis “Man radās ideja radīt vienu pagaidu, kaut kādā ziņā viltus partiju, kas iet uz vēlēšanām tikai ar vienu programmas punktu - mainīt vēlēšanu likumu,". Par šiem jautājumiem esmu izteicis priekšlikumus gan veidot divu palātu sistēmu, gan iespēju atsaukt deputātus, kas slikti strādā - http://www.kreslins.lv/article/lv/veletaju-tiesibas-veletajiem-ir-jadod-tiesibas-kontrolet-saeimas-darbu. Tas ir viens virziens.
Otrs virziens ir izskatīt iespējas uzlabot valsts pārvaldes sistēmu esošās Satversmes ietvaros. Mēs par šiem jautājumiem esam daudz diskutējuši, un ir izteikti dažādi priekšlikumi http://www.kreslins.lv/article/lv/latvijas-politiska-nakotne-piedavajums-diskusijam, bet bez iespējām tikt pie plašākas auditorijas.
IEVADS. Nosacīti “vecās” demokrātiskajās valstīs parasti veidojās pamatā divi politiskie bloki, piemēram, Lielbritānijā vai ASV. Dabiski papildus ir dažādas arī citas politiskās partijas. Latvijā pagaidām daudzus priecē tas, ka Saeimas sastāvs stipri mainās, tāpat kā arī partijas, kas iekļūst Saeimā. Vai tas ir labi? Kas notika pēc Saeimas vēlēšanām, kad veidojās koalīcija, izpildvara un Valsts prezidenta velēšanas, problēmas Rīgas domē utt.
LIETU BŪTĪBA. Ir izteikti priekšlikumi, kā varētu uzlabot valsts pārvaldi. Piemēram, raksti: MŪSU DZĪVES LIKUMSAKARĪBAS (Mans subjektīvais viedoklis) http://www.kreslins.lv/article/lv/musu-dzives-likumsakaribas-mans-subjektivais-viedoklis.
Galvenās idejas, kuru pamatojums dots rakstā un intervijā, ir:
1) tautas vēlēts prezidents;
2) profesionāls MK;
3) dot iespēju vēlētājiem atsaukt Saeimas deputātus, kas nepilda solījumus jeb slikti strādā. Nemelot;
4) balanss starp tiesībām un atbildību;
5) atteikties no pensijām, atbilstoši tiek palielināta alga, sākumā brīvprātīgi, juridiski ieviešot principu “Vecāki atbild par bērnu labklājību un attiecīgi bērni par vecāku labklājību”;
6) dot vienotu izpratni par vārdu drošība, fiziskā drošība – aizsardzība, atšķirību starp totāla aizsardzība un visaptverošā valsts aizsardzība NATO valstī. Saliedēt sabiedrību.
IEVADS. Vai mūs apmierina valsts pārvaldes sistēma? Mēs vērojam, kā tiek veidota valdība. Tagad Valsts prezidenta vēlēšanas aktivizēja problēmas valsts pārvaldes vadībā. 13. Saeimas laikā premjerministrs (PM) izskaidroja izpildvaras darba problēmas jeb slikto darbu ar pārāk lielu politisko partiju skaitu koalīcijā, kas rada grūtības vienoties pieņemt vajadzīgo lēmumu.
14. Saeimas laikā tas pats PM piedāvāja paplašināt politisko partiju skaitu, jo tas nodrošinātu vajadzīgo lēmumu pieņemšanu. Trīs partiju koalīcija nespējot laikus pieņemt vajadzīgos lēmumus. Par to gan ilgi diskutēja, veidojot valdību, bet Valsts prezidenta vēlēšanās tika iesaistītas partijas, kas netika iekļautas koalīcijā, jo tās bija aiz nosacītās “sarkanās” līnijas.
Tagad oficiāli nesaka, bet visi saprot, ka par atbalstu JV Valsts prezidenta kandidātam ir bijusi vienošanās. Loģiski - dalība izpildvarā jeb ministru amati. Tas nozīmē koalīcijas paplašināšanu vai jaunas koalīcijas veidošanu. Var jau būt arī citi bonusi “pareizajām” opozīcijas partijām.
Pirmkārt, KF plašsaziņas līdzekļu Baltijas valstu kritika bija, ir un būs, bet mani pārsteidza Latvijas plašsaziņas līdzekļu tik liela, stipra un bieži neobjektīva Latvijas valsts pārvaldes kritika.
Tam ir objektīvi iemesli, piemēram, vēlētājiem nav skaidra atbildības sadale starp likumdošanas un izpildvaru, jo koalīcijas padome šīs varas apvienoja.
Subjektīvi iemesli, kad uzsvaru liek uz vēlētāju saniknošanu, piemēram, ka deputāti nepamatoti palielina sev algas. Nepaskaidro, ka ir likums par dažādu specialitāšu algu atkarību no vidējās algas Latvijā, ka deputātu un ministru algas nav Latvijas algu TOP10 utt.
Citas dīvainības, piemēram, laikā, kad aizliegta aģitācija, LTV rāda žurnālistu agrāk veikto vēlētāju aptauju par 13.Saeimas vēlēšanām un tiek parādīta izteikta tendence nepiedalīties vēlēšanās un neticība pārmaiņām un valsts pārvaldei.
