Ievads. NATO, iesaistot daudzus pasaulē zināmos zinātniekus, pirms apmēram 20 gadiem organizēja pētījumu “Kompleksā nākotne - 2030”. Šo pētījumu vajadzētu pilnveidot un pateikt par komplekso mūsdienu situāciju gan valstī, gan ES, nosacīti NATO, ANO un pasaulē kopumā, kad starptautiskie likumi, normatīvie akti, vienošanās nepildās. Galvenais arguments ir valsts vai savienības, piemēram, ES militārās spējas. 

Tagad. Karš Ukrainā – Eiropā. Krievija sāka to ar 20. gadsimta ieročiem, jo Krievijai un tās atbalstītājiem bija un ir šādu ieroču un munīcijas lieli krājumi. Rietumvalstīm (ES un NATO) nav tik daudz ne tādu ieroču, ne munīcijas, bet ir vienota sapratne, ka, pirmkārt, ES ir jāpastiprina savas militārās spējas. Baltijas valstis un Polija plāno būtiski palielināt aizsardzības budžetus no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ukraina ar Rietumvalstu atbalstu ir sākusi izstrādāt un izmantot 21. gadsimta ieročus – dronus jeb bezpilota lidaparātus (BPL). Droni kā nazis var tikt izmantots labiem darbiem, bet var tikt izmantots kā ierocis. Divi virzieni: pirmkārt, dronu ražotne un pilnveidošana un, otrkārt, dronu izmantošanas speciālistu sagatavošana.

IEVADS. Man bieži uzdod jautājumu, kas mūs sagaida valsts aizsardzības jomā? Daudzi izsakās, ka vajag pētīt Krievijas – Ukrainas kara pieredzi un kritizē Latvijas nepietiekamo gatavību tādam karam, par piemēru liekot valstis, kur ir obligātais militārais dienests (OMD), kur būvē vai restaurē bumbu patvertnes utt. Būtiski palielina budžetu valsts aizsardzībai, bet cik pārdomāta ir vēlme sekot ārpus NATO valstu pieredzei, ja mēs ticam NATO?

SCENĀRIJI. NATO, iesaistot daudzus zināmus pētniekus, veica nākotnes situācijas analīzi “Kompleksā nākotne - 2030”. Mani arī uzaicināja piedalīties šajā izpētē. Daudzi mūsdienu notikumi tika prognozēti minētajā darbā. Konceptuāli ir trīs pamatscenāriji.
Pirmais, kodolkarš, kas pagaidām vairāk tiek izmantots kā iebiedēšanas līdzeklis. Agrāk PSRS un vēlāk Krievijas aizsardzības stratēģijā atzīmēja, ka kodolieročus var lietot tikai kā atbildes pasākumu uz kodolieroču uzbrukumu, bet tagad tas ir papildināts ar tēzi, ja militārais uzbrukums valstij apdraud tās izdzīvošanu.

IEVADS. Daudzus gadus mēs vērojām iekšējās cīņas KNAB. Izbrīnu raisīja KNAB spēja šajā situācijā kaut ko izdarīt. Par SAB darbību mums ir maz informācijas. SAB strādā bez “netīrās veļas mazgāšanas” plašsaziņas līdzekļos. Tas ir labi. Tomēr Latvijas iedzīvotāji var daļēji spriest par SAB darbu.

Pirmkārt, par SAB vadītāja apstiprināšanas kārtību. SAB vadītāju izvēls Nacionālā drošības padome (NDP), izvērtē Nacionālā drošības komisija un vērtē Saeimas frakcijas. Tas viss ir loģiski pamatots.

Saeima, atklāti balsojot, apstiprina SAB vadītāju. Bet šeit raisās vismaz divi jautājumi. Pirmais, ka Saeimā balso tikai par vienu kandidātu: „par”, „pret”, atturas. Pat vēlot Valsts prezidentu, parasti ir vairāki kandidāti.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ļoti labi saprot, ka Baltkrieviju var piemeklēt līdzīgs scenārijs, kāds šobrīd redzams Ukrainā, sacīja bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) virsnieks, Saeimas deputāts Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Viņš noraidīja varbūtību, ka Krievija pēc septembrī gaidāmajām militārajām mācībām «Zapad 2017» atstās savus spēkus Baltkrievijas teritorijā, jo Lukašenko ļoti labi saprot, ko tas nozīmētu Baltkrievijai, proti, tas būtu risks atkārtot Ukrainas scenāriju, tādēļ Baltkrievija arī nav atzinusi Krievijas veikto Krimas aneksiju. «Viņš saprot, ka nākamā var būt arī Baltkrievija, tādēļ Lukašenko ir ļoti piesardzīgs un tas ir jautājums par viņu neatkarību un izdzīvošanu,» uzsvēra Krēsliņš.

Pēc deputāta domām, gaidāmajās mācībās var tikt izspēlēts ļoti plašs scenāriju spektrs un paredzēt konkrētus scenārijus ir ļoti grūti. Komentējot iespēju, ka mācībās varētu izspēlēt scenārijus, kas būtu saistīti ar kādu teroristu grupu iebrukumu Baltkrievijā, Krēsliņš atbildēja, ka to nevar izslēgt. Šādu scenāriju kā iespējamu iepriekš minēja Latvijas vēstnieks NATO, Indulis Bērziņš, kurš intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» atzina, ka piedāvātais scenārijs izskatās «drusciņ nereālistiski».

IEVADS. Jebkuras problēmas analīze jāsāk ar izskatāmā jautājuma esošās un nākotnes situācijas analīzi. Man bija iespēja piedalīties NATO izpētes grupas darbā „Pasaules kompleksā nākotne – 2030.” Šajā darbā bija iesaistīti vairāki simti pasaulē atzītu zinātnieku. 2008.gadā man uzticēja vadīt vienu no darba grupām, kuras secinājumi, pēc manām domām, tagad piepildās. Slaids no manas prezentācijas NATO darba grupu sanāksmē, kas tagad papildināts ar dažām piebildēm latviešu valodā:

Raksta turpinājumu skat šeit: BR drošība 16.05.docx