Jaunākās ziņas

LATVIJAS UN ES NĀKOTNE

IEVADS. Var paredzēt nākotni īstermiņā, bet var prognozēt un loģiski pamatot nākotni arī vidējā un ilgtermiņā. Man bija iespēja piedalīties NATO zinātniskajā pētījumā „Kompleksā…

Lasīt tālāk

Aptaujas

Vai atbalstāt Valsts prezidenta priekšlikumus?

Balsot

LATVIJAS UN ES NĀKOTNE

Autors: Dr.habil.sc.ing. Kārlis Krēsliņš

IEVADS. Var paredzēt nākotni īstermiņā, bet var prognozēt un loģiski pamatot nākotni arī vidējā un ilgtermiņā. Man bija iespēja piedalīties NATO zinātniskajā pētījumā „Kompleksā nākotne - 2030”. Pētījumā piedalījās vairāki simti izcilu pasaules zinātnieku. Es vadīju vienu darba grupu, un mūsu ziņojums 2008.gadā Tartu ir radis apstiprinājumu mūsdienu notikumos. 

KONCEPTUĀLĀS LIETAS. Viens no mūsu secinājumiem bija, ka pasaule no vienpolāras kļūst daudzpolāra. Tagad pasaules kopējā IKP lielāko daļu dod ASV, Ķīna, Japāna un ES. ASV dod virs 20% no pasaules IKP, bet, piemēram, KF tikai ~2%. Valstu kopumam ES devums ir ap 20% no pasaules IKP, tas ir nedaudz mazāk nekā ASV. ES būs viens no pasaules līmeņa centriem, ja ES būs vienota, līdzīga ASV. Divi konceptuāli jautājumi.

 

Lasīt tālāk

Manas dzīves filozofijas daži aspekti un paskaidrojums vēlmei piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Autors: Dr.habil.sc.ing. Kārlis Krēsliņš

Manas dzīves operatīvie mērķi. Represēto ģimenes lauku puikam iegūt izglītību un kaut ko sasniegt dzīvē varēju, stājoties karaskolā, bet visu laiku man vajadzēja būt labākajam. Karaskolā, militārajā GS akadēmijā - Popova un Ļeņina prēmiju stipendiāts, PSRS studentu zinātniskā konkursa uzvarētājs un vienīgais 1974. gadā beidzu akadēmiju ar zelta medaļu. GS akadēmijas izlases dalībnieks vairākos sporta veidos. Sporta meistars daudzcīņā un šaušanā.

Latvijā vajadzēja veidot militāro akadēmiju, kas gatavotu NBS virsniekus. Latvijā, vienīgajā no Baltijas valstīm ir izveidota militārā zinātne. Sagatavoju zinātniski pētniecisko darbu (ZPD) „Kādiem jābūt Latvijas NBS” un guvu NATO atbalstu. Idejas tika realizētas, 1994.gadā izveidojot NBS. NBS AŠ izveidoju „Stratēģiskās plānošanas un politikas departamentu” J-5, tika izstrādāta plānošanas, programmēšanas un budžetēšanas sistēma, kuru realizēju, 2000.-2004. gadā esot NBS AŠ priekšnieks, kad stājāmies NATO.

Lasīt tālāk

Kā iekarot NATO valsti?

Autors: Brig.ģen. (atv.) Kārlis Krēsliņš

IEVADS. Daudz ir rakstīts un diskutēts par mazticamu scenāriju, ka Latvija tiek okupēta, un tad pēta, cik dienās tas varētu notikt. Teorētiski tāds scenārijs var notikt, bet praktiski, kamēr pastāv NATO, tas nav iespējams. Tas nozīmētu, ka NATO valsti nevar iekarot? Nē, piemēram, Latviju var iekarot. 

PACENTĪŠOS ROSINĀT LASĪTĀJUS UZ PĀRDOMĀM. Mēs dzīvojam 21.gadsimtā, kad plašsaziņas līdzekļi un sociālie tīkli var tikt pielīdzināti masu iznīcināšanas līdzekļiem [1]. 

Katram cilvēkam ir svarīgas trīs lietas: ticība vai uzticība savai valsts vadībai, labklājība un drošība. Apskatīsim detalizētāk tikai vienu sadaļu – ticību vai uzticību savas valsts pārvaldei. Domāju, tas ir visiem zināms un plaši tiražēts atzinums, ka Latvijā uzticība savai valsts vadībai ir ļoti zema. Kādēļ tas ir tā?

 

Lasīt tālāk

Uzbrukt NATO teritorijai – tā jebkurai valstij ir pašnāvība

Autors: Viktors Avotiņš,

Saeimas deputāts (Nacionālā apvienība), rezerves brigādes ģenerālis, militārais zinātnieks, profesors, Latvijas Šaušanas federācijas prezidents Kārlis Krēsliņš intervijā Neatkarīgajai pamato savus uzskatus par Latvijas drošības politiku.

- Vērojot norises pasaulē un Eiropā - kas būtu jāmaina Latvijas priekšstatos par savu drošību?

- Biju starptautiskā konferencē Londonā, kur runāja par masu iznīcināšanas ieročiem. Tur izteicu ideju, ka plašsaziņas līdzekļi būtu iekļaujami masu iznīcināšanas ieroču sarakstā. Konferences dalībnieki to uzņēma ar aplausiem.

Es paskaidroju, ka - viena lieta ir cilvēkus iznīcināt fiziski, otra - padarīt viņus par zombijiem. Ir hibrīdkarš… Un, ņemot vērā kaut vai to puisīti, kurš Ukrainā esot ticis sists krustā, es kā cilvēks, tam noticot, arī būtu gatavs ņemt rokās ieroci un cīnīties pret neģēļiem, kuri spēj kaut ko tādu izdarīt. Bet - tās izrādās viltus ziņas. Tiesa, tagad cilvēki ir kļuvuši uzmanīgāki. Stratēģiskās komunikācijas centrs pēta, ko šajā ziņā varētu darīt. Tomēr - tā ir nopietna XXI gadsimta problēma. Mēs ar to savā ziņā sastopamies arī tad, kad runājam par bijušiem vai esošiem notikumiem Latvijā. Ja rodas nepieciešamība, cilvēki ņem vienu vai otru notikumu un sāk to apspēlēt, sāk to izmantot, piemēram, kā priekšvēlēšanu aģitāciju. Tas viss ir jāvērtē nopietni.

Lasīt tālāk

Starpparlamentārā konference par ES kopējo drošības un aizsardzības politiku (2.-4.septembris)

Autors: Br.ģen. (atv.) Kārlis Krēsliņš

Šis raksts nebija plānots, bet sakarā ar diskusijām, kas raisījās konferences laikā, nolēmu izteikt savu viedokli par centrālo konferences jautājumu: migrantu un bēgļu problēmu. 

Dabīgi, kad labie, gaišie cilvēki grib, lai visā pasaulē visiem būtu labi. Tas atgādina komunisma idejas: no katra par spējām un katram pēc vajadzībām. Domāju, ka sen jau pasaule pārliecinājās par šo ideju realizācijas neiespējamību. Tagad gan dažu ES politiķu runās izskan līdzīgas idejas, tikai izmantojot mūsdienu liberālisma ideju iepakojumu.

 

Lasīt tālāk

Atmiņu krātuves

Dienas citāts

Mūsu pagātnes lēmumi veido mūsu tagadni


Imants Ziedonis

Laiki nav svarīgi.Svarīgs ir cilvēks


VIENS DZELŽAINS CITĀTSNO 'DZELZS LĒDIJAS' TEČERES MUTES

Valsts bagātība ne vienmēr balstās uz tās dabas resursiem – tā ir sasniedzama par tad, ja šādu resursu nav vispār. Pats galvenais resurss ir cilvēks. Valstij ir jāizveido pamats, lai varētu uzplaukt talantīgi cilvēki. Vida Press