IEVADS. “Neiespējamā misija”, jo es cenšos saprast notiekošo pasaulē un prognozēt vismaz savas valsts nākotni. Tagad plašsaziņas līdzekļos jeb masu medijos (MM) detalizēti analizē situāciju Tuvajos Austrumos un Ukrainā. Dabiskitie k izmantoti ekspertu viedokļi. Par nožēlu loģiski, pamatotu nākotnes scenāriju neviens nespēj dot. Pirms ~20 gadiem NATO izveidoja spēcīgu zinātnieku grupu, kas veica nopietnu pētījumu “Kompleksā nākotne - 2030”. Tas bija pamats izveidot NATO speciālo transformācijas štābu un veikt NATO valstu Bruņoto spēku (BS) transformāciju jeb pārveidošanu.
Liekas loģiski būtu turpināt šāda veida pētījumus, bet pasaule ir mainījusies,
jo tagad praktiski nedarbojas ne starptautiskās organizācijas, piemēram, ANO, ne
starptautiskie normatīvie akti, piemēram, 1994.gada Budapeštas vienošanās par
Ukrainas valsts robežām.
ASV prezidents ir nedaudz pavēris durvis reālpolitikas jomā. Rietumvalstu
un, pirmkārt, ES valstu cilvēki var pārliecināties par bijušā Lielbritānijas premjerministra Čerčila teiktā patiesību, ka demokrātija ir slikta lieta, bet nekā labāka nav. Tomēr ir iespēja par to, izteikt savu viedokli ko un kā darīt, bez stingra juridiska pamatojuma.
EKONOMISKAJĀ UN NORMATĪVO AKTU JOMĀ. ES ir lielvalstu topā ekonomikā kopā ar ASV un Ķīnu. Karš Tuvajos Austrumos tikai īslaicīgi ietekmēs ES, kā arī Latvijas, ekonomiku, bet ES ir nopietni jāpārskata, jāpilnveido lēmumu pieņemšanas un normatīvo aktu sistēma. Viens piemērs.
Rietumu pasaule, kas nosoda Krievijas agresiju Ukrainā, visus agresorvalsts
un tās atbalstītāju līdzekļus (naudu un īpašumus) ne tikai iesaldē, bet konfiscē un
nodod kara seku likvidēšanai Ukrainā. Tas būtu nosacītais “Maršala plāns Ukrainai.” Papildus reālas sankcijas visās jomās ne vārdos, bet darbos, ieskaitot ēnu floti, kas strādā agresorvalsts interesēs.
MILITĀRAJĀ JOMĀ. Pirmkārt, lai pildītu ES vienošanos (Lisabonas līgums (42. panta 7. punkts), - Stratēģiskais kompass un Baltā grāmata), ES valstis, kas lielākā daļa ir arī NATO valstis, vienojās iedalīt aizsardzībai vismaz 5% no savas valsts IKP. Tas dotu kopējo ES aizsardzības budžetu ~vienu triljonu eiro, kas tuvotos ASV militārajam budžetam.
Otrkārt, tas aktualizēs jautājumu par ES kopējo Bruņoto spēku (BS) izveidi,
kas būtu, līdzīgi ASV BS, viens no NATO balstiem. ASV štati daudzos jautājumos ir daudz neatkarīgāki par atsevišķu ES valsti, bet militārajā jomā štati atbild par sava štata iekšējo fizisko drošību (policija un štata gvarde), bet ASV aizsardzībai ir izveidoti kopējie BS, kas veido NATO pamatu.
IEVADS. Vienā teikumā. LABI ir domāt, SLIKTI ir nedomāt. Nedaudz izvērstāk. Viss ir daudzos līmeņos, piemēram, atsevišķais cilvēks, ģimene, organizācija (ES, NATO utt.). Kas ir svarīgi: mācīties saprast pagātni, prognozēt nākotni un plānot tagadni. Tas ir darbības algoritms visos līmeņos.
Piemēram, NATO apmēram pirms 20 gadiem organizēja zinātnieku darba grupu, kas veica pētījumu “Kompleksā nākotne - 2030”. Tas bija pamatā, veidojot NATO kolektīvo viedo aizsardzību. ES bija savi pētījumi aizsardzības jomā. Tikai kāda to efektivitāte, ja KF varēja sadalīt Moldovu, Gruziju, Ukrainu (2014. gadā) un sākt karu Ukrainā (2022. gadā). ES nav neko praktiski izdarījusi savu valstu aizsardzībai. Tagad vēlreiz apstiprinās latviešu dzejnieka teiktais “Uz zemes nav taisnības, dūrei tik spēks.”
LATVIJĀ. Kā atzīmēju ievadā, svarīgi ir arī Latvijā: saprast pagātni, prognozēt nākotni un plānot tagadni. Vienmēr var atrast veidu, kā parādīt nosacīti neseno pagātni gaišās vai tumšās krāsās. Ar to savu iespēju robežās veiksmīgi nodarbojas pozīcijas un opozīcijas partiju politiķi. Atbilstoši tiek prognozēta nākotne un plānota tagadne.
IEVADS. Bija laiks, kad Latvijas iedzīvotāji bija vienoti gan balsojot par Latvijas neatkarību, gan barikādes, gan veidojot Baltijas ceļu, bet tagad mēs tiekam sašķelti. No vienas puses, tā ir cilvēka daba, un mēs neesam izņēmums, bet ir jau arī “palīdzība” sašķelt mūs gan no Austrumiem, gan no Rietumiem, iekaitot ES.
Latvijas politiķi daudz un bieži cenšas attaisnot savas kļūdas, gan atsaucoties uz ES dažādiem dokumentiem, gan uz situāciju pasaulē - COVID, gan uz karu Ukrainā. ASV viceprezidents savā uzstāšanas laikā pie ES līderiem zīmīgi pateica, ka ES galvenais ienaidnieks ir tās iekšējās problēmas. Līdzīgi arī Latvijai tās galvenais apdraudējums ir iekšējās nesaskaņas.
LATVIJAS PRIORITĀTES. Tās nemainās un ir līdzīgas daudzām demokrātiskajām valstīm. Ticība jeb uzticība savas valsts pārvaldes sistēmai: likumdošanas un izpildvarai, tiesu varai un plašsaziņas līdzekļu neatkarībai. Labklājība, ko var atļauties valsts, un tas tiek loģiski pamatots no izpildvaras puses. Drošība, vārda plašākajā nozīmē, kuras sadaļa ir arī fiziskā drošība jeb aizsardzība. Tā ir klasika, bet par to arī ir jāvienojas, pareizi un vietā lietojot šos terminus.
IEVADS. Latvijas iedzīvotājiem aktuāls ir jautājums par mūsu nākotni. Es vairāk nekā pirms 6 gadiem uzrakstīju līdzīgu rakstu, bet tad tomēr situācija pasaulē bija citādāka [1. http://www.kreslins.lv/article/lv/skats-nakotne-lietu-butiba].
1. Par vidi, kurā mēs dzīvojam:
a) daudz tiek runāts par klimata izmaiņām. Jautājums diskutējams, jo vai var noteikt, cik daudz klimata izmaiņas ietekmē cilvēks un cik notiekošais uz saules un kosmosā kopumā;
b) cilvēku radīti atkritumi gan noteikti ietekmē vidi, kurā mēs dzīvojam.
2. Par tiem, kas apdzīvo mūsu planētu:
a) ļoti būtiska ir konkurence dzīvajā pasaule, sākot ar mikropasauli, augiem, dzīvām radībām un beidzot ar cilvēkiem. Daudzus ir pārsteidzis vairākkārt atkārtots eksperiments ar grauzējiem, kuriem radīja dzīvošanas paradīzi, bet viņi sākumā strauji vairojās un tad pakāpeniski izmira, jo atteicās vairoties.[1];
b) kā cilvēki saprot, kas ir labi un kas ir slikti. Ļoti dažādi, pamatojoties uz savu reliģiju, tradīcijām un modi. [2. - http://www.kreslins.lv/article/lv/pec-16-gadu-laulibas-ar-kaki-sieviete-precesies-ar-savu-suni ].
Tagad, klausoties daudzu politiķu runās, ir grūti atšķirt austrumu kaimiņu politiķu runu pamatojumu arī no mūsu valsts politiķu savu uzskatu pamatojumu loģiskumu. Piemēram, Krievija uzbrukumu Ukrainai pamato ar vēlmi novērst Ukrainas iebrukumu Krievijā.
JV vadība tagad pamato valdības neveiksmes darbā ar grūtībām trīs koalīcijā esošām partijām pieņemt vajadzīgos lēmumus. Esot vajadzīgs plašāks atbalsts. Pirms tam, 13. Saeimas laikā PM Kariņš pamatoja kļūmes izpildvaras darbā ar pārāk daudzām koalīcijā esošajām partijām un grūtībām pieņemt pareizos lēmumus. To ir grūti nosaukt par loģiskuma piemēru. 14. Saeimā ir arī valstsvīri.
Raivis Dzintars labi teica LTV1 “Panorāmā”, ka vajag politiķiem runāt skaidrā valodā. Kāds bija mērķis iesaistīt divas opozīcijas partijas VP vēlēšanās un kāds ir plāns tālākajai darbībai. NA nebalsoja VP vēlēšanās. Viņš pateica, ka principiālu politisku uzskatu atšķirības dēļ nepiedalīsies vecajā vai jaunajā valdībā ar “Progresīvajiem”. Skaidra pozīcija, bet kā tas notiks dzīvē?
