IEVADS. Vienā teikumā. LABI ir domāt, SLIKTI ir nedomāt. Nedaudz izvērstāk. Viss ir daudzos līmeņos, piemēram, atsevišķais cilvēks, ģimene, organizācija (ES, NATO utt.). Kas ir svarīgi: mācīties saprast pagātni, prognozēt nākotni un plānot tagadni. Tas ir darbības algoritms visos līmeņos.
Piemēram, NATO apmēram pirms 20 gadiem organizēja zinātnieku darba grupu, kas veica pētījumu “Kompleksā nākotne - 2030”. Tas bija pamatā, veidojot NATO kolektīvo viedo aizsardzību. ES bija savi pētījumi aizsardzības jomā. Tikai kāda to efektivitāte, ja KF varēja sadalīt Moldovu, Gruziju, Ukrainu (2014. gadā) un sākt karu Ukrainā (2022. gadā). ES nav neko praktiski izdarījusi savu valstu aizsardzībai. Tagad vēlreiz apstiprinās latviešu dzejnieka teiktais “Uz zemes nav taisnības, dūrei tik spēks.”
LATVIJĀ. Kā atzīmēju ievadā, svarīgi ir arī Latvijā: saprast pagātni, prognozēt nākotni un plānot tagadni. Vienmēr var atrast veidu, kā parādīt nosacīti neseno pagātni gaišās vai tumšās krāsās. Ar to savu iespēju robežās veiksmīgi nodarbojas pozīcijas un opozīcijas partiju politiķi. Atbilstoši tiek prognozēta nākotne un plānota tagadne.
IEVADS. Bija laiks, kad Latvijas iedzīvotāji bija vienoti gan balsojot par Latvijas neatkarību, gan barikādes, gan veidojot Baltijas ceļu, bet tagad mēs tiekam sašķelti. No vienas puses, tā ir cilvēka daba, un mēs neesam izņēmums, bet ir jau arī “palīdzība” sašķelt mūs gan no Austrumiem, gan no Rietumiem, iekaitot ES.
Latvijas politiķi daudz un bieži cenšas attaisnot savas kļūdas, gan atsaucoties uz ES dažādiem dokumentiem, gan uz situāciju pasaulē - COVID, gan uz karu Ukrainā. ASV viceprezidents savā uzstāšanas laikā pie ES līderiem zīmīgi pateica, ka ES galvenais ienaidnieks ir tās iekšējās problēmas. Līdzīgi arī Latvijai tās galvenais apdraudējums ir iekšējās nesaskaņas.
LATVIJAS PRIORITĀTES. Tās nemainās un ir līdzīgas daudzām demokrātiskajām valstīm. Ticība jeb uzticība savas valsts pārvaldes sistēmai: likumdošanas un izpildvarai, tiesu varai un plašsaziņas līdzekļu neatkarībai. Labklājība, ko var atļauties valsts, un tas tiek loģiski pamatots no izpildvaras puses. Drošība, vārda plašākajā nozīmē, kuras sadaļa ir arī fiziskā drošība jeb aizsardzība. Tā ir klasika, bet par to arī ir jāvienojas, pareizi un vietā lietojot šos terminus.
IEVADS. Latvijas iedzīvotājiem aktuāls ir jautājums par mūsu nākotni. Es vairāk nekā pirms 6 gadiem uzrakstīju līdzīgu rakstu, bet tad tomēr situācija pasaulē bija citādāka [1. http://www.kreslins.lv/article/lv/skats-nakotne-lietu-butiba].
1. Par vidi, kurā mēs dzīvojam:
a) daudz tiek runāts par klimata izmaiņām. Jautājums diskutējams, jo vai var noteikt, cik daudz klimata izmaiņas ietekmē cilvēks un cik notiekošais uz saules un kosmosā kopumā;
b) cilvēku radīti atkritumi gan noteikti ietekmē vidi, kurā mēs dzīvojam.
2. Par tiem, kas apdzīvo mūsu planētu:
a) ļoti būtiska ir konkurence dzīvajā pasaule, sākot ar mikropasauli, augiem, dzīvām radībām un beidzot ar cilvēkiem. Daudzus ir pārsteidzis vairākkārt atkārtots eksperiments ar grauzējiem, kuriem radīja dzīvošanas paradīzi, bet viņi sākumā strauji vairojās un tad pakāpeniski izmira, jo atteicās vairoties.[1];
b) kā cilvēki saprot, kas ir labi un kas ir slikti. Ļoti dažādi, pamatojoties uz savu reliģiju, tradīcijām un modi. [2. - http://www.kreslins.lv/article/lv/pec-16-gadu-laulibas-ar-kaki-sieviete-precesies-ar-savu-suni ].
Tagad, klausoties daudzu politiķu runās, ir grūti atšķirt austrumu kaimiņu politiķu runu pamatojumu arī no mūsu valsts politiķu savu uzskatu pamatojumu loģiskumu. Piemēram, Krievija uzbrukumu Ukrainai pamato ar vēlmi novērst Ukrainas iebrukumu Krievijā.
JV vadība tagad pamato valdības neveiksmes darbā ar grūtībām trīs koalīcijā esošām partijām pieņemt vajadzīgos lēmumus. Esot vajadzīgs plašāks atbalsts. Pirms tam, 13. Saeimas laikā PM Kariņš pamatoja kļūmes izpildvaras darbā ar pārāk daudzām koalīcijā esošajām partijām un grūtībām pieņemt pareizos lēmumus. To ir grūti nosaukt par loģiskuma piemēru. 14. Saeimā ir arī valstsvīri.
Raivis Dzintars labi teica LTV1 “Panorāmā”, ka vajag politiķiem runāt skaidrā valodā. Kāds bija mērķis iesaistīt divas opozīcijas partijas VP vēlēšanās un kāds ir plāns tālākajai darbībai. NA nebalsoja VP vēlēšanās. Viņš pateica, ka principiālu politisku uzskatu atšķirības dēļ nepiedalīsies vecajā vai jaunajā valdībā ar “Progresīvajiem”. Skaidra pozīcija, bet kā tas notiks dzīvē?
IEVADS. Mēs dzīvojam pasaulē, kur cilvēkiem ir grūti saprast un prognozēt notikumus gan pasaules, gan valsts līmenī. Tas savukārt apgrūtina plānot, pirmkārt, ilgtermiņa savu un savu pēcnācēju likteni.
Es aizdomājos par atslēgas darbībām un atbilstošiem vārdiem. Pirmkārt, konkurence. Tā ir gan augu, gan dzīvo radību pasaulē. Cilvēki to ir pārbaudījuši, kā parasti, uz pelēm, dodot nelielam skaitam dzīvnieciņu visu nepieciešamo un ar to izslēdzot konkurenci. Dzīvās radības strauji pavairojušas, bet finālā sākušas izmirt. Daļēji to atkārto nosacītā Rietumu pasaule, bet papildina ar Stambulas konvencijas ieviešanu, kas jau oficiāli normatīvos dokumentos cenšas likvidēt atšķirības starp sievieti un vīrieti. Piemēram, ES, ieskaitot Latviju, pamatnācija sāk samazināties.
Zemes iedzīvotāju skaits palielinās un sāk pārsniegt nosacīti pieļaujamās robežas. Pagaidām Rietumvalstu ~ 1 miljards iedzīvotāju cenšas palīdzēt, uzturēt ap 7 miljardu cilvēku, kas dzīvo daudz sliktāk. Tur gan ir izdzīvošanas konkurence, kas uztur augstu dzimstību, lai ģimene, cilts, valsts spētu izdzīvot. Tas rada cilvēku migrāciju, tajā skaitā arī organizētu un bieži organizētu ar sliktiem mērķiem.
