Godātie kolēģi
Mans priekšlikums mūsu AIKN komisijā uzklausīt AM un LRVA vadības ziņojumu par situāciju ar LRVA un tās vietu Latvijas aizsardzības sistēmā un attīstības plāniem. Ceru uz sapratni un atbalstu.
LATVIJAS REZERVES VIRSNIEKU ASOCIĀCIJA (LRVA)
Oficiāli organizācija ir reģistrēta un vienīgā no rezerves karavīru organizācijām, kas pārstāv Latviju NATO līdzīgā NATO organizācija sk. http://www.cior.net/ 2018. gada vasarā būs kongress http://www.cior.net/Events/2018/CIOR---CIOMR-Summer-Congress-2018.aspx . Latvija tādu kongresu organizēja desmit gadus atpakaļ un saņēma no valdības (krīzes gados) vairāk nekā 100 000 eiro.
Tagad daudz runā par valsts drošību un aizsardzību, iedala 2% no IKP aizsardzībai, bet kā tiek izmantots potenciāls?
Daudzās Rietumvalstīs caur šo organizāciju formē vienības starptautiskajām misijām: miera ieviešanas un miera uzturēšanas operācijām.
- Pielikumā – Biedrības reģistrācija ( skat. zemāk)
- Pielikumā – rezerves komandkapteiņa Harija Arnicāna ziņojums; skat šeit: 2.PIELIKUMS Arnicāns.jpeg
- Pielikumā – EROA Spring Seminar 2018. skat.šeit:EROA SpringSeminar.docx
Pievienotie dokumenti: 1.K.L. 1.jpeg
Cieņā Kārlis Krēsliņš
Labdien, God. Krēsliņa k-gs!
Gribu Jūs informēt un reizē pateikt paldies
par atbalstu un sadarbību, ka manā, Ritas Apines, lietā Nr. A420335113, AA43-1378-17/19 Administratīvā apgabaltiesa 2017. gada 18. septembrī nosprieda par labu manam pieteikumam, iekļaut vecuma pensijā apdrošināšanas stāžā laika posmu no 1974. gada oktobra līdz 1980. gada oktobrim, ko pavadīju PSRS Bruņoto spēku rindās kā Armijas sporta kluba vieglatlēte, sasniedzot trīs Latvijas rekordus vidējās skriešanas distancēs.
Vēlreiz izsaku Jums cieņu par to, ka sekmējāt izmaiņas Latvijas likumdošanā bijušajām PSRS militārpersonām. Šis cīniņš par militāro dāmu līdztiesīgu pastāvēšanu militāro kungu vidū ilga turpat septiņus gadus. Un VSAA neieņemamais bastions 2017.gada 10. oktobrī krita.
Latvijas pilsone Rita Apine saņēma oficiālu apliecinājumu ar nolēmumu par valsts vecuma pensijas pārrēķināšanu.
No sirds vēlu Jums un Jūsu mīļajiem
jauki sagaidīt Latvijas valsts Dzimšanas dienu!
Ar cieņu,
Rita Apine
Latvijas Sporta muzeja
vadošā pētniece
IEVADS. Plašsaziņas līdzekļos un Latvijas iedzīvotāju vidū daudz tiek runāts un diskutēts par cilvēkiem, kam ir izsniegtas vai atņemtas pielaides, jo tas saistās ar amata un darbavietas zaudēšanu. Kaut arī likumā “Par valsts noslēpumu” cilvēkus, kam nav izsniegta pielaide, oficiāli neuzskata par valstij nelojāliem, tomēr sabiedrībā šie cilvēki ir iezīmēti ar aizdomu ēnu.
Lietu būtība. Pirmkārt, vajag saprast, ka ir trīs līmeņu - naci
onālās, NATO un ES - pielaides. Otrkārt, vai mēs zinām un saprotam, kā darbojas pielaižu izsniegšanas un atņemšanas sistēma? Vai mēs ticam, ka pielaižu sistēma labi un objektīvi darbojas? Vai ir veikts objektīvs pētījums par cilvēku uzticību šai sistēmai? Domāju, ka NĒ un NAV. Daži piemēri – fakti un jautājumi pārdomām.
1. Latvija ir jūras valsts. Kas veidoja Latvijas Jūras spēkus (JS)? Latviešu izcelsmes JS virsnieki, kas bija ieguvuši militāro izglītību PSRS laikos. Daudzi no viņiem vēlāk papildus mācījās arī Rietumvalstu militārajās iestādēs.
Piemēram, vecākie virsnieki: [Ilmārs Lešinskis], kas bija arī Baltijas valstu BALTRON ekskadras komandieris un Latvijas JS komandieris, Andrejs Zvaigzne, kas pat divas reizes mācījās ASV, Aleksandrs Pavlovičs, kas mācījās ASV, bija Latvijas JS komandieris utt. Sarakstu var turpināt, bet kas viņiem ir kopējs? Visus „aizsteidzināja” no aktīvā dienesta. Tam pamatā bija pielaižu jautājums. Izņēmums ir Gaidis Zeibots, kam sieva ir latviete atšķirībā no daudziem citiem PSRS laika virsniekiem, kas dienēja dažādās vietās un, dabīgi, tur arī veidoja ģimenes.
Likumprojekts
Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā
Izdarīt Militārpersonu izdienas pensiju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 8.nr.; 2000, 9.nr.; 2001, 1.nr.; 2005, 2., 7., 14.nr.; 2006, 13.nr.; 2007, 24.nr.; 2008, 10.nr.; 2009, 14., 22.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200.nr.; 2010, 82., 153.nr.; 2013, 137.nr.) šādu grozījumu:
Izteikt likuma 7.pantu šādā redakcijā:
