Jauns skatījums uz latviešu

karavīru

Otrā pasaules kara kolīzijās.

Savu recenziju gribu sākt ar jaunās grāmatas prezentācijā Kara muzejā izskanējušu Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša aktuālajiem vārdiem: ka mūsdienu aizvien nemierīgākajā pasaulē globalizācijas apstākļos katrai nācijai ārkārtīgi svarīgs ir pēctecības vektors un vēsturiskās atmiņas mugurkauls. Tāpēc mūsu nācijai tik svarīgas ir grāmatas par Pirmo pasaules karu, Brīvības cīņām un mūsu karavīru attieksmi pret savu valsti Otrajā pasaules karā.

Otrdien, 10. maijā, Rīgā notika Latvijas olimpiešu tērpu kolekcijas "Rio 2016" prezentācija. 

ES ESMU LATVIJA

Simtgades svinēšanas konceptā ir rekomendēts, ka, pirmkārt, katrs var un katram vajag attiecināt uz sevi teicienu „Es esmu Latvija”. Mēs - Latvijas iedzīvotāji, visi kopumā esam Latvija. Otrkārt, viena no iespējām ir rakstīt par savu dzimtaskoku un par saviem novadniekiem. Tā vienlaikus ir mūsu valsts – Tēvzemes - vēsture.

Es gribu piedalīties šajā projektā. Tādēļ ir plānots uzrakstīt trīs tematiski saistītas grāmatas par Latvijas vēsturi, skatot to caur viena pagasta un latviešu zemnieku ģimenes likteni. Tālāk neliels sagatavotās, esošās un plānotās grāmatas satura raksturojums.

IEVADS

Latvijai – 100. Mūsu Tēvzemei ir ilgāks mūžs, bet Latvijas valstij gadsimta jubileja. Neatkarīgas Latvijas valsts pastāvēšanā bija arī apmēram pusgadsimta pārtraukums. Kā vērtēt Latvijas simtgadi¹?

Par Latvijas vēsturi ir sarakstītas daudzas grāmatas, un notikumi tajās ir vērtēti gan laikā, gan notikumu secībā. Ir zināmi pasaulslaveni darbi par valsts likteni. Kā piemēru var atzīmēt: „Karš un miers”. Ļevs Tolstojs tajā attēlojis plašu Krievijas sabiedrības dzīves ainu laikposmā no 1805. gada līdz 1820. gadam. Uz vēsturisko notikumu fona sniegta trīs muižnieku ģimeņu — Rostovu, Bolkonsku un Bezuhovu dzīves hronika. Romāns ir rakstīts bez politiskās cenzūras.

                                                        ¹⁾ Kā vērtēt Latvijas simtgadi? Man habilitētam inženierzinātņu doktoram un karavīram ir raksturīgi centieni meklēt dažādu notikumu kopsakarības.

Viss šajā pasaulē ir nosacīts. Cilvēks uztver pasauli četrās dimensijās: trīs telpas un laiks, bet iespējams pasauli skatīt daudz vairāk dimensijās.

Par telpu. Parasti saka - Visums ir bezgalīgs. Kas Visumā ir Saules sistēma? Ļoti, ļoti maza vienība. Mēs labi uztveram mērvienības metrs, cm, mm, bet, ja sāk izmantot jēdzienus gaismas gads – attālums, ko gaisma noiet gada laikā ar ātrumu ~300 000 km/s, tad to ir grūti uztvert. Tas pats ir, ja skatāmies uz mikropasauli. Man bērnībā sākumā bija grūti saprast jēdzienu bezgalība, bet, kad sākām mācīties fizikā un ķīmijā par molekulām, atomiem un apkārt lidojošiem elektroniem - protoniem un citām elementārām daļiņām, tad es saskatīju līdzību ar Saules sistēmu un Visuma uzbūvi. Tas man deva tādu kā skaidrojumu, ka, iespējams, atoms ir kādas citas planetārās sistēmas centrs un arī mūsu Saules sistēma ir kaut kādas vielas sadaļa. Tas apmierināja manus loģiskuma meklējumus un izskaidroja bezgalības jēdzienu.

Par laiku. Tagad jau ir pierādīts, ka laiks ir nosacīts. Domājot par laiku parastajā – ikdienas – uztverē, arī ir interesanti salīdzināt dažādus notikumus. Zemes vēsture miljardiem, miljonu gadu griezumā. Dzīvo būtņu un cilvēces vēsturei ir tūkstošiem gadu. Valstu vēsture ir daudz mainīgāka. Tās tiek dibinātas, iekarotas, iznīcinātas un veidojas no jauna. Latvija ir jauna valsts ar savu simto dzimšanas dienu.

Un „Klusā Dona”. Mihails Šolohovs savā romānā, ar kuru viņš iemantojis pasaules slavu, rāda grandiozu divu pasauļu cīņas ainu, veco sabiedrisko attiecību un tradīciju sabrukumu un jaunu attiecību veidošanos un nostiprināšanos. To rakstnieks skata caur ģimenes likteni. Zīmīgi, ka brūk ģimene, kas ir jebkuras sabiedrības būtisks elements, un sabrūk valsts. Domāju, romāna publikācija PSRS laikos prasīja, vismaz daļēji, saskaņot tā saturu ar valsts politiskajām nostādnēm.

Latviešu rakstnieks Vilis Lācis ir sarakstījis vairākus romānus, kuros viņš skata latviešu likteņus vēstures griežos. Populārākie ir “Zvejnieku dēls (1933.-1934.” un “Vecā jūrnieku ligzda (Zītaru dzimta, 1937.-1938)”. Tika uzņemtas arī filmas. Par nožēlu pēc Otrā pasaules kara romāni tika “pilnveidoti” atbilstoši tā laika ideoloģijai un prasībām.

Es mēģināšu mūsu Tēvzemes vēsturi nedaudz saistīt un skatīt caur savas ģimenes vēsturi. Man karavīram un inženierim raksturīgāk ir rakstīt par vienu vai otru notikumu, kas palicis atmiņā, par tā faktisko pusi un mazākas ir iespējas veikt filozofiskus secinājumus, kā to darīja Ļevs Tolstojs.

Ģimene. Tēvs dzimis 1891.gadā, māte – 1910.gadā. Viņi bija liecinieki un dalībnieki mūsu valsts dzimšanas dienā. Tā bija tipiska Latvijas zemnieku ģimene, kuriem bija sava zeme un 4 bērni, kas tāpat kā daudzi citi tika izsūtīti uz Sibīriju.

Es oficiāli sareģistrējos, apprecējos 1968.gadā - Latvijas 50. gadadienā. Es sāku dzīvot kopā ar savu sievu jau 1967.gada martā, bet oficiāli laulību noformējām 1968.gada janvārī. Tas man atkal izsauc paralēles, ka Lietuva un Igaunija savu valstu dzimšanas dienas atzīmē gada sākumā, bet Latvija rudenī - 18.novembrī. 2018.gadā, Latvijas simtgadē, es varēšu atzīmēt savas ģimenes 50. gadadienu. Manai ģimenei tie ir lieli svētki, tāpat kā Latvijas iedzīvotājiem un arī manai ģimenei lieli svētki ir Latvijas 100. gadadiena.

Latvijas vēsturi veido tās cilvēki, tādēļ, rakstot un stāstot par vienu no daudzajām Latvijas ģimenēm, gribēju atklāt Latvijas vēsturi no Latvijas zemnieka dēla viedokļa. Es esmu dzimis 2.pasaules kara beigās, kopā ar vecākiem bijis Sibīrijā, redzējis daudzās pārvērtības PSRS un bijis dalībnieks Latvijas valsts neatkarības atjaunošanā, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) izveidē un Latvijas integrācijā Rietumeiropas struktūrās, pirmkārt, NATO un ES.

Gatavojos piedalīties!

Aicinu piedalīties !!!!

Šī gada 11. decembrī no plkst. 20.00 RTU Ķīpsalas peldbaseinā norisināsies vienreizēja akcija ”Nakts Peldējums” - Latvijā vēl nebijis notikums, kas apvienos visus peldēšanas entuziastus un aktīvā dzīvesveida piekritējus.
Kā stāsta idejas autori un pasākuma iniciatori - Latvijas Peldēšanas Federācija -, galvenais vadmotīvs šī pasākuma norisei ir atgādināt par peldēšanu kā veselīgu un aktīvu fizisko nodarbi, taču, lai tas gada tumšajos mēnešos spētu ieintriģēt, speciāli šim notikumam tiek domāts par īpašu baseina izgaismojumu, kas peldētājiem un arī skatītājiem padarīs šo pasākumu par vizuāli baudāmu un neaizmirstamu pieredzi.
Nav aizmirsts arī par sportisko garu, jo šīs nakts peldējums ietver gan visu celiņu kopsummā garākās kolektīvi nopeldētās distances rekorda uzstādīšanu, gan arī katra peldētāja individuāli fiksēto rezultātu.