IEVADS. Var paredzēt nākotni īstermiņā, bet var prognozēt un loģiski pamatot nākotni arī vidējā un ilgtermiņā. Man bija iespēja piedalīties NATO zinātniskajā pētījumā „Kompleksā nākotne - 2030”. Pētījumā piedalījās vairāki simti izcilu pasaules zinātnieku. Es vadīju vienu darba grupu, un mūsu ziņojums 2008.gadā Tartu ir radis apstiprinājumu mūsdienu notikumos. 

KONCEPTUĀLĀS LIETAS. Viens no mūsu secinājumiem bija, ka pasaule no vienpolāras kļūst daudzpolāra. Tagad pasaules kopējā IKP lielāko daļu dod ASV, Ķīna, Japāna un ES. ASV dod virs 20% no pasaules IKP, bet, piemēram, KF tikai ~2%. Valstu kopumam ES devums ir ap 20% no pasaules IKP, tas ir nedaudz mazāk nekā ASV. ES būs viens no pasaules līmeņa centriem, ja ES būs vienota, līdzīga ASV. Divi konceptuāli jautājumi.

Manas dzīves operatīvie mērķi. Represēto ģimenes lauku puikam iegūt izglītību un kaut ko sasniegt dzīvē varēju, stājoties karaskolā, bet visu laiku man vajadzēja būt labākajam. Karaskolā, militārajā GS akadēmijā - Popova un Ļeņina prēmiju stipendiāts, PSRS studentu zinātniskā konkursa uzvarētājs un vienīgais 1974. gadā beidzu akadēmiju ar zelta medaļu. GS akadēmijas izlases dalībnieks vairākos sporta veidos. Sporta meistars daudzcīņā un šaušanā.

Latvijā vajadzēja veidot militāro akadēmiju, kas gatavotu NBS virsniekus. Latvijā, vienīgajā no Baltijas valstīm ir izveidota militārā zinātne. Sagatavoju zinātniski pētniecisko darbu (ZPD) „Kādiem jābūt Latvijas NBS” un guvu NATO atbalstu. Idejas tika realizētas, 1994.gadā izveidojot NBS. NBS AŠ izveidoju „Stratēģiskās plānošanas un politikas departamentu” J-5, tika izstrādāta plānošanas, programmēšanas un budžetēšanas sistēma, kuru realizēju, 2000.-2004. gadā esot NBS AŠ priekšnieks, kad stājāmies NATO.

IEVADS. Daudz ir rakstīts un diskutēts par mazticamu scenāriju, ka Latvija tiek okupēta, un tad pēta, cik dienās tas varētu notikt. Teorētiski tāds scenārijs var notikt, bet praktiski, kamēr pastāv NATO, tas nav iespējams. Tas nozīmētu, ka NATO valsti nevar iekarot? Nē, piemēram, Latviju var iekarot. 

PACENTĪŠOS ROSINĀT LASĪTĀJUS UZ PĀRDOMĀM. Mēs dzīvojam 21.gadsimtā, kad plašsaziņas līdzekļi un sociālie tīkli var tikt pielīdzināti masu iznīcināšanas līdzekļiem [1]. 

Katram cilvēkam ir svarīgas trīs lietas: ticība vai uzticība savai valsts vadībai, labklājība un drošība. Apskatīsim detalizētāk tikai vienu sadaļu – ticību vai uzticību savas valsts pārvaldei. Domāju, tas ir visiem zināms un plaši tiražēts atzinums, ka Latvijā uzticība savai valsts vadībai ir ļoti zema. Kādēļ tas ir tā?

INTERVIJA:

Šis raksts nebija plānots, bet sakarā ar diskusijām, kas raisījās konferences laikā, nolēmu izteikt savu viedokli par centrālo konferences jautājumu: migrantu un bēgļu problēmu. 

Dabīgi, kad labie, gaišie cilvēki grib, lai visā pasaulē visiem būtu labi. Tas atgādina komunisma idejas: no katra par spējām un katram pēc vajadzībām. Domāju, ka sen jau pasaule pārliecinājās par šo ideju realizācijas neiespējamību. Tagad gan dažu ES politiķu runās izskan līdzīgas idejas, tikai izmantojot mūsdienu liberālisma ideju iepakojumu.