Kārli, labdien! Mani sauc Ivans Skrjabins. Esmu Igaunijas izdevuma Postimees žurnālists. Mani Latvijas žurnālisti kolēģi ieteica tavu kontaktu. Vai varu novērst jūsu uzmanību ar nelielu eksperta komentāru? Es rakstu par to, kā ir mainījusies Baltijas valstu (Igaunijas un Latvijas) drošība 2 gadu kara laikā Ukrainā. Svarīgs ir nevis Igaunijas, bet kaimiņvalsts profesionāļa vērtējums.
(Man jautājumus uzrakstīja krievu valodā, bet es atbildēju arī rakstiski latviešu valodā. Jautājumus es netulkoju un nemainīju).
1. На ваш взгляд безопасность Эстонии, Латвии и Литвы за два года войны в Украине выросла, или наоборот появились новые риски, или выросли старые?
Karš Ukrainā ir laba mācību stunda nosacītām Rietumvalstīm. NATO, ES un nosacītas Rietumvalstis nebija gatavas karam Ukrainā, kad tas skar daudzas Rietumvalstis (netieši NATO, ES) un karā tiek izmantotas pamatā 20. gadsimta konvencionālā kara metodes un ieroči.
Karš Ukrainā iezīmēja arī 21. gadsimta kara specifiku. Droni (bezpilota lidaparāti), liels uzsvars hibrīdkarā metodēm un mākslīgais intelekts. Plašsaziņas līdzekļi jeb masmediji pamatoti ieņem goda vietu masu iznīcināšanas ieroču sarakstā. Tie neiznīcina cilvēkus fiziski, bet iznīcina tos morāli jeb zombē.
IEVADS. Var teikt, ka mācības no Krievijas - Ukrainas kara varēs identificēt, kad tas būs beidzies. Jā, tas tiks pētīts, vērtēts un analizēts detalizētāk pēc kara beigām. Bet tagad veidojam budžetu, rakstām MK Rīcības plānu vai viena un vidēja termiņa Latvijas attīstības plānus. Dabiski, vajadzēs koriģēt arī ilgtermiņa attīstības plānu (NAP). Tādēļ vismaz sākotnējās mācības no kara Ukrainā ir būtiskas.
NATO VALSTU PLĀNOŠANA.
MĒRĶIS. Nodrošināt, ka NATO valstu aizsardzības politika balstās uz kolektīvo viedo aizsardzību. Piemēram, Baltijas valstu debesis kontrolē iznīcinātāji no NATO valstīm, kurām ir iznīcinātāji. NATO valstīm ir, pirmkārt, jāplāno aizsardzībai vismaz 2% no IKP.
Otrkārt, NATO ir izstrādāti militāro spēju attīstības mērķi (Force Goal – FG), un katra valsts var izvēlēties FG, kur dot pienesumu NATO kolektīvajai aizsardzībai. Piemēram, Latvijā ir labi atmīnētāji uz sauszemes un jūras, un Latvija var apmācīt arī kolēģus no citām valstīm.
Treškārt, NATO bija un ir gatava aizstāvēt savu teritoriju pret jebkuru agresoru, bet, pirmkārt, izmantojot 21. gadsimta tehnoloģijas un iespējas.
IEVADS. Man ir seni un cieši sakari ar Ukrainu. Kad 1949. gadā mūs izsūtīja uz Sibīriju, Amūras apgabala Tigdas reģionu, mums, ģimenei ar 4 bērniem, palīdzēja izdzīvot ukraiņu ģimene, kas bija uz turieni izsūtīta pirms II pasaules kara. Mana māsa tur apprecējās ar ukraini Stepanu Jurčenko, kuru pēc atgriešanās Latvijā nogalināja cietumā, bet māsa nomira. Ir viņu dēls Viktors, kam tagad ir jau 7 mazbērni. Manas sievas tēvs, tagad miris, bija no Doņeckas. Ukrainā ir sievas pusbrālis – dēls no tēva puses.
Ievads. Pasaulē, tajā skaitā Latvijā, cilvēku uzmanības centrā bija, ir un paliek pandēmija. Tagad gan cilvēkiem šī tēma ir apnikusi. Mūsu reģionā liela uzmanība pagājušajā gadā bija pievērsta Baltkrievijai un protestiem pret negodīgajām prezidenta vēlēšanām. Parādījās bēgļi uz Baltkrievijas un Baltijas reģiona valstīm, un ES uzmanība tika koncentrēta uz šo notikumu, kas nosacīti piespieda Vācijas kancleri zvanīt par šo problēmu neatzītajam Baltkrievijas prezidentam. Tas nosacīti ir viņa atzīšana.
IEVADS. Pirms II pasaules kara bija Nāciju līga, kas izrādījās neefektīva un tika mainīta uz ANO. Cik tagad efektīva ir ANO? Domāju, cilvēki neizjūt tās efektivitāti. Tagad aktuāla tēma ir Baltkrievijas robeža. Kopumā daudzi konflikti sākās un ir sakarā ar robežām. Pat II pasaules karš formāli jeb oficiāli sākās ar robežu pārkāpumu. Arī beidzot II pasaules karu, uzvarētāji vienojās saglabāt nemainīgas robežas. Notikumi uz Ukrainas robežām, tagad uz Baltkrievijas - Polijas robežas utt., daudzas starptautiskās organizācijas nosoda, bet problēmu risinājums nav sasniegts.
