Valsts nelikumīgas darbības, lai paplašinātu savu ietekmi pasaulē. Moldova, kad sabruka PSRS, Gruzijā, kur bija iekšējais konflikts, miera uzturētāji no Krievijas un ar to aizstāvēšanu pamatots iebrukums Gruzijā. Ukrainā anektēt Krimu un izveidot militāro konfliktu Doņeckas un Luganskas novados. Vai tas vismaz daļēji neatgādina to, kā attīstījās notikumi pirms II pasaules kara?
Nākamais solis var būt iespēju meklējumos, neiedarbinot NATO 5.pantu, iegūt ietekmi ES un NATO valstī. Tādu operāciju veiksmīgi var veikt valstī, kur uzticība valsts pārvaldei, izpildvarai un likumdošanas varai ir zema, kur sabiedrība ir sašķelta.
Es piedāvāju veikt analīzi uz manas valsts piemēra. Latvijā ir daudz problēmu, jo vēl PSRS laikos Latvijā latviešu bija ~50%, pilsētās mazāk nekā puse. Kad veidojām Nacionālos bruņotos spēkus (NBS), Latvijā bija ~20 000 atvaļināto PSRS virsnieku. Mūsu NBS nekad nav bijuši tik lieli.
Latvijas piemērs
Valsts nelikumīgas darbības, lai paplašinātu savu ietekmi pasaulē. Moldova, kad sabruka PSRS, Gruzijā, kur bija iekšējais konflikts, miera uzturētāji no Krievijas un ar to aizstāvēšanu pamatots iebrukums Gruzijā. Ukrainā anektēt Krimu un izveidot militāro konfliktu Doņeckas un Luganskas novados. Vai tas vismaz daļēji neatgādina to, kā attīstījās notikumi pirms II pasaules kara?
Nākamais solis var būt iespēju meklējumos, neiedarbinot NATO 5.pantu, iegūt ietekmi ES un NATO valstī. Tādu operāciju veiksmīgi var veikt valstī, kur uzticība valsts pārvaldei, izpildvarai un likumdošanas varai ir zema, kur sabiedrība ir sašķelta.
Es piedāvāju veikt analīzi uz manas valsts piemēra. Latvijā ir daudz problēmu, jo vēl PSRS laikos Latvijā latviešu bija ~50%, pilsētās mazāk nekā puse. Kad veidojām Nacionālos bruņotos spēkus (NBS), Latvijā bija ~20 000 atvaļināto PSRS virsnieku. Mūsu NBS nekad nav bijuši tik lieli.
IEVADS. Katrā valstī ir dažādas drošības struktūras. Kādai valstij vai valstu kopumam uzbrukt ar konvencionāliem ieročiem NATO valstīm ir pašnāvība. Reāli tas nav iespējams. Tagad tiek izmantoti cita veida uzbrukumi. Notikumi 2008.gadā Gruzijā vai nesen Krimā un tagad Ukrainas reģionos. Katrā konfliktā ir savas novitātes, bet militāro konfliktu atbalstam vienmēr tiek izmantots propagandas karš.
Pagaidām uzbrukumi nav skāruši NATO valstis, bet tagad NATO un, pirmkārt, Baltijas valstīs tiek analizēti varianti, kā varētu būt organizēts uzbrukums mūsu valstīm. Konceptuāli katram cilvēkam ir svarīgas trīs lietas: ticība plašā nozīmē un arī valsts vadībai, labklājība un drošība. Ukrainas situācija nav iespējama Šveicē, Somijā vai Zviedrijā.
Ukrainā miliciju uzpirka miljardieri vai citas valsts specdienesti, karavīru atalgojums bija daudz mazāks nekā, piemēram, Krievijas Bruņotajos spēkos (BS) un tas radīja situāciju, ka daži Ukrainas BS karavīri pārgāja dienēt Krievijas BS (Krimā).
Nedaudz detalizētāk apskatīsim situāciju ar fiziskās drošības jautājumu Latvijā. Loģiski būtu, ja robežsargi (RAS) spētu labi kontrolēt robežu, lai izslēgtu nelegālo cilvēku, preču un ieroču iekļūšanu valstī. Drošības institūcijas un, pirmkārt, SAB un DP spētu preventīvi izsekot un novērst dažādu nelikumīgu un nelegālo organizāciju rašanos un darbošanos. Policijai ir jābūt spējīgai izmeklēt dažādus noziegumus un neitralizēt dažādus nemierus valstī, piemēram, tādus kā 2009. gada 13. janvāra notikumus Rīgā.
Ievads. Valstīm ir jāveido jaunas, mūsdienīgas, 21. gadsimtam atbilstošas, militārās stratēģijas. Latvijas gadījumā tā ir Nacionālā drošības un valsts aizsardzības koncepcija (VAK). Dažas konceptuālas lietas, kā veidot valsts aizsardzības sistēmu.
Pirmkārt, tas ir atkarīgs no valsts statusa: neatkarīga valsts, kas nav nekādu bloku vai organizāciju dalībvalsts, piemēram, Šveice un valsts, piemēram, Latvija, kas ir ES un NATO dalībvalsts.
Otrkārt, NATO valstīm ir vienošanās par kolektīvo - viedo aizsardzību. Kodolieroči ir atturošs faktors to izmantošanai militārajos konfliktos. Līdzīgi NATO valstu kolektīvā aizsardzība ir atturošs faktors uzbrukumam NATO valstu teritorijai. Lai nevienam nebūtu par to šaubu, ka, iebrūkot NATO valstu teritorijā, NATO vienošanās 5. pants nostrādās, uz teorētiski iespējamo konfliktu robežas atrodas vairāku NATO valstu militārās vienības. Vai kāds var iedomāties, ka NATO valstis atbilstoši nereaģēs, ja militārajā konfliktā iesaistīs šo valstu vienības?
IEVADS. Militārās mācības organizē visas valstis. Tās ir nepieciešamas, lai testētu un pilnveidotu Bruņotos spēkus (BS). Latvijai (NATO valstīm) ir nepieciešamība izstrādāt jauno, 21. gadsimtam atbilstošo Nacionālo drošības konceptu (NDK) un tās sadaļu - Valsts militāro stratēģiju (VMS). Latvijā šo dokumentu sauc Valsts aizsardzības koncepcija (VAK).
Jaunais ASV prezidents piespieda NATO valstīm aktualizēt nepieciešamību ieplānot 2% aizsardzībai no IKP. Mācības “Zapad - 2017” aktualizē jautājumu par NATO valstu jaunajām Nacionālajām drošības un aizsardzības stratēģijām (konceptiem).
MĀCĪBU MĒRĶI: OFICIĀLIE UN NEOFICIĀLIE. Scenārijus izvēlas tādus, kas balstās uz valsts aktualitātēm. Piemēram, Krievijai ir pieredze dalībai reģionālos konfliktos: Piedņestra, Čečenija, Gruzija, Krima, Austrumu Ukraina, papildus Sīrija utt.
