IEVADS. Lai īstenotu Ministru kabineta (MK) Rīcības plānu, valdība rosināja likuma grozījumus, un tie tika Saeimā apstiprināti. Tagad valdība iniciē likumu mainīt, lai nepildītu savu Rīcības plānu. Tādu piemēru ir daudz, un tas viss atgādina notikumu no dzīves vienā ES valstī: ceļ augstceltni, uzceļot 47 stāvus, un, kad vairāk nekā 90% celtniecības darbu ir pabeigti, celtnieki konstatē, ka aizmirsuši ieplānot un uzcelt liftu!
IEVADS. Premjerministrs ir izteicies, par nākamā gada problēmām, veidojot budžetu. Domāju, izsaknētais atzinums, ka visiem un visām prioritātēm naudas nepietiks un saņems tas, kurš skaļāk „kliegs” - nav pareizs un norādīs uz valsts vadītāju neprasmi vadīt šo procesu.
Es piedāvāju tikai dažas konceptuālas lietas. Sākotnēji, sadalām budžeta veidošanas jautājumu divos pamatuzdevumos:
1) veidot ilgtermiņā budžeta maksimālo iespējamo ieņēmuma daļu. Tas ir veidot pareizu nodokļu politiku, samazināt ēnu ekonomiku, bezdarbu, iniciēt investīcijas utt.;
2) pareizi sadalīt budžetu. Pirmkārt, noteikt principus, kā sadala budžetu, kā noteiktas valsts prioritātes un kā tiek izmantoti Valsts attīstības plāni: MK Rīcības plāns, NAP un citi dokumenti. Es izteikšu savu subjektīvo viedokli par budžeta sadales principiem.
