IEVADS. Tagad ir grūti saprast, kad ministra darbu kritizē pēc būtības un kad tas ir uzbrukums ministra pārstāvētajam politiskajam spēkam. Es, sākot no 2009.gada, vairakkārt piedāvāju veidot profesionālu Ministru kabinetu1. Ministru prezidents, kas izvēlās ministrus, atbild par viņu darbu un ir tiesīgs tos mainīt. Tagad tādu vai līdzīgu priekšlikumu, kas ir jau precīzi juridiski noformēts, iesniedzis Saeimā Valsts prezidents. Tikai būtība paliek tā pati: - jābūt tiesību un atbildības balansam. Vai Ministru prezidents, atvaļinot kultūras ministri, jau sāk strādāt atbilstoši Valsts prezidenta iesniegtajiem priekšlikumiem, kas gan vēl nav izskatīti Saeimā? Varbūt.
IEVADS. Parasti demokrātiskajās valstīs likumdošanas vara ir atdalīta no izpildvaras. Arī Latvijā tā tas tiek deklarēts, bet vai tas ir realitātē? Domāju – nē. Ne jau velti Valsts prezidents vairakkārt ir vērsis uzmanību šim jautājumam, arī savā ziņojumā Saeimas pavasara noslēguma plenārsēdē, un izveidojis speciālu komisiju šī jautājuma sakārtošanai. Rakstā ir uzstādīti daudzi jautājumi, kas uzmanīgam un gudram lasītājam liks padomāt par esošajām problēmām Latvijas pārvaldes sistēmā http://www.kreslins.lv/articles/category/lv/aktuali .
IEVADS. Latvija krīzes laikā - 2009.gadā izvērtēja izpildvaras - Ministra kabineta (MK) atsevišķu ministriju - kompetenci un funkcijas.
2009.gadā ministriju funkciju noteikšana netika vadīta un koordinēta un katra ministrija izveidoja savu funkciju sarakstu, atbilstoši ministrijas ambīciju līmenim. Ar šo jautājumu detalizētāk var iepazīties rakstā „Valsts pārvalde un aizsardzības nozares funkcijas” [1] kas publicēts žurnālā „Militārā zinātne”.
IEVADS. Pirmkārt, pašvaldību vēlēšanu rezultāti ir raisījuši diskusijas par iespējamo ministru amatu kārtējo pārdali starp politiskajiem spēkiem. Otrkārt, Valsts prezidents ir rosinājis izskatīt iespējas premjerministram (PM) uzņemties pilnu atbildību par MK ministru darbu ar tiesībām vajadzības gadījumā tos nomainīt. Domāju tagad būtu īstais laiks šo VP priekšlikumu ar papildinājumiem realizēt dzīvē. Paredzu daudz iebildumu no ekspertiem pēdiņās un bez pēdiņām. Par šo jautājumu var palasīt http://doc.mod.gov.lv/lv/militara_zinatne/2011/2/
Nesen tika aktualizēts jautājums par ministru darbības izvērtēšanu. Diezgan dīvaini izskatās dažu amatpersonu nevēlēšanās to darīt. Loģiski ir, kad visas valsts amatpersonas sniedz pārskatu saviem darba devējiem, priekšniekiem vai kontrolējošām struktūrām. Saeimas deputātiem ir atbildīgi savu vēlētāju priekšā, kuri savu vērtējumu dod Saeimas vēlēšanu laikā. Premjerministram vajadzētu sniegt pārskatu Saeimai gan par savu, gan ministru darbu.
