Datums: 17.08.2017
Izdevums: Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai
Rubrika: Aktualitāte
Jāpēta, kādēļ noplūda informācija no KNAB; jāpēta, vai noplūdušās sarunas atbilst patiesībai, vai runātāji tās nav sarunājuši apzināti; jāpārbauda, vai tiesa deva atļauju noklausīties visas «Rīdzenes sarunās» minētās personas; jānoskaidro, kāda bija KNAB un Vienotības saikne krimināllietas izmeklēšanā – daloties iespaidos par tā dēvētās oligarhu krimināllietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, Neatkarīgajai pauda atvaļinātais brigādes ģenerālis, Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Kārlis Krēsliņš.
Lai arī K. Krēsliņš nav izmeklēšanas komisijas loceklis, viņš kā klausītājs klātienē ir vērojis komisijas līdzšinējo darbu. Ņemot vērā ģenerāļa pieredzi un kompetenci, darbojoties Saeimas aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Neatkarīgā lūdza viņam skaidrot, kāpēc sacelta jezga ap 2016. gada decembrī izbeigto krimināllietu Nr. 16870000911.
Ir zināms jēdziens masu iznīcināšanas ieroči (MII): ķīmiskie, bioloģiskie, kodolieroči. Londonā starptautiskajā konferencē, diskutējot par hibrīdkaru, par propagandu, es piedāvāju papildus pieskaitīt plašsaziņas līdzekļus pie MII, pilnais nosaukums masu iznīcināšanas un ietekmēšanas ieroči (MIII). Vieni iznīcina cilvēkus fiziski, bet propaganda, melīga informācija ietekmē cilvēkus intelektuāli, pārvēršot par robotiem.
Es varu teikt par savu darbošanos - nosacīti karavīru pakāpēs: esmu ģenerālis aizsardzības jautājumos (bijušais NBS Apvienotā štāba priekšnieks, kad stājāmies NATO 2000.-2004.gadā), pulkvedis - izglītības jautājumos (Dr.habil.sc.ing., bijušais NAA rektors), jaunākais virsnieks ekonomikas un sporta jautājumos (viens no NBS plānošanas, programmēšanas un budžetēšanas (PPBS) veidotājiem, LŠF prezidents, sporta meistars) utt., bet politikā - apakšvirsnieks.
Br.ģen. (atv.) Kārlis Krēsliņš
KĀDAI JĀBŪT VALSTS AIZSARDZĪNAS SISTĒMAI?
Ierastā kārtība daudzās valstīs un pasaulē kopumā būtiski mainās. Lai loģiski un pamatoti atbildētu uz jautājumu, Kādai ir jābūt valsts aizsardzības sistēmai, vajag ievērot sekojušo secību (sk. 1. zīm.).
Pirmkārt, veikt draudu, risku un izaicinājumu analīzi.
Otrkārt, balstoties uz šo analīzi, izstrādāt Nacionālo drošības koncepciju (NDK). Militāro vai fiziskās drošības draudu, risku un izaicinājumu analīze ļauj izstrādāt Valsts aizsardzības koncepciju (VAK), kas ir daļa no NDK.
Treškārt, NDK un VAK ir konceptuālā bāze atbilstošo likumu izstrādei, pārstrādei vai pilnveidošanai.
Ceturtkārt, likumi ļauj izstrādāt atbilstošus plānus, piemēram, Krīzes pārvaldes un Civilās aizsardzības plānus: valsts, reģionu un novadu, iespējams, Valsts aizsardzības operatīvo plānu (VAOP) un citus.
Piektkārt, var izvērtēt un uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti šo normatīvo aktu un plānu izpildei. Piemēram, vēl tālajos pēckara gados Hugo Vītols rakstīja: “Vienotu tautu – dalītu varu”, publicēts "Daugavas Vanagos", 1948.g. 18.novembrī. Es sagatavoju rakstu „Valsts pārvaldes reforma – lietu būtība”.
Ievads. Vēl tālajos pēckara gados Hugo Vītols rakstīja “Vienotu tautu – dalītu varu”. Publicēts "Daugavas Vanagos", 1948. g. 18. novembrī. Ar raksta saturu var iepazīties manā mājas lapā www.kreslins.lv
Demokrātiskajās valstīs ir četras neatkarīgas varas: likumdošanas vara (Latvijā –Saeima), izpildvara (Ministru kabinets), tiesu vara un plašsaziņas līdzekļi. Latvijā it kā formāli tādas varas ir, bet pēc būtības nav. Kas ir Koalīcijas padome, kuru vada premjerministrs un kurā piedalās gan izpildvaras, gan likumdošanas varas pārstāvji, un kāda tai vieta neatkarīgo četru varu sistēmā? Pēc būtības tā izjauc demokrātijas pamatprincipu - likumdošanas un izpildvaras neatkarību, un ne tikai. Konkrēti: [1]
VIENOTU TAUTU - DALĪTU VARU
Publicēts "Daugavas Vanagos", 18. nov., 1948. g.
VIENOTU TAUTU - DALĪTU VARU
Latvij as valsts atjaunošanas tiesību
pamata principi cīnītāja skatījumā.
HUGO VĪTOLA rakstu pilnībā skat šeit:vienotu tautu.pdf
