Es savu viedokli pamatošu ar konkrētu piemēru. Zolitūdes traģēdija, kas ir spilgts politiskās bezatbildības gadījums. Pirmkārt, ir krimināllieta un tagad notiek tiesa, kurā, cerams, tiks noteikti patiesie atbildīgie. Otrkārt, par politisko atbildību. Bija izveidota Saeimas izmeklēšanas komisija.
Viens piemērs, kā ierēdņi nodarbina sevi un citus. Likuma “Par valsts pensijām” precizēšana ir Saeimas agrāk pieļauto kļūdu labošana. Dažreiz cilvēki, nesaprotot atbildības jomu sadali starp likumdošanas un izpildvaru, kritizē visus pie varas esošos. Šajā jautājumā Saeimas kritika ir pamatota.
Pirmkārt, nezinot vai aizmirstot vārda “KARAVĪRS” būtību, sāk nepamatoti dalīt dienestu PSRS Bruņotajos spēkos (BS) virsniekiem un virsdienesta karavīriem, un tas rada problēmas sievietēm, kas dienējušas PSRS BS virsdienestā. Birokrāti – juristi paziņo, ka PSRS laikos sievietēm nebija obligātais militārais dienests (OMD), tādēļ sievietēm nevar būt darbs virsdienestā un vecuma pensijas darba stāžā šis laiks netiek ieskaitīts. Vīriešiem ieskaita. Ja būtu rakstīts vienkārši karavīriem, dienests PSRS BS tiktu ieskaitīts vecuma pensijas darba stāžā un jautājums būtu atrisināts.
Otrkārt, pareizi tika ierakstīts, ka karavīriem ieskaita vecuma pensiju darba stāžā, ja viņi nesaņem par vienu un to pašu darba jeb dienesta laiku divas pensijas. Bet kļūdaini ierakstīja - kas ir atteikušies no citas valsts izdienas pensijas, jo ir, vismaz daži atvaļināti karavīri, kas nodienēja, bet izdienas pensiju nesaņēma. Viņiem nebija un nav, no kā atteikties. Viņiem dienests BS netiek ieskaitīts darba stāžā. Likuma grozījumi tika nodoti Saeimas atbilstošajai komisijai. Ceru, ka kļūdas tiks labotas.
Mani ir informējuši vairāki karavīri – pensionāri, ka 2014. gada likums par dienesta gadu ieskaitīšanu vecuma pensijas darba stāžā nedarbojas. Es tam neticēju, jo domāju, ka kaut kāda informācija ir sagrozīta. Bet vienmēr vajag pašam pārbaudīt.
IEVADS. Bieži cilvēki pamatoti nesaprot, kas par ko atbild? Tā ir taisnība, jo, esot koalīcijas padomei, ko vada premjerministrs un kur piedalās tajā gan izpildvaras, gan likumdošanas varas pārstāvji, koalīcijas padome nosaka, gan kā darboties katrā situācijā, gan kā balsot par svarīgiem jautājumiem. Tad ir grūti saskatīt šo divu varu neatkarību un Latvijas iedzīvotājiem noteikt, kas par ko atbild.
Uzstājoties Saeimas 31. maija, plenārsēdē par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, es teicu: “Vakar (30.05.) manas grāmatas prezentācijā izskanēja: “Dzīve ir skola, kur vieni mācās no kļūdām, bet citi piegādā mācību materiālus”.
Šī likuma precizēšana ir Saeimas agrāk pieļauto kļūdu labošana. Dažreiz cilvēki, nesaprotot atbildības jomu sadali starp likumdošanas un izpildvaru, kritizē visus pie varas esošos. Šajā jautājumā Saeimas kritika ir pamatota.
Pirmkārt, nezinot vai aizmirstot vārda “KARAVĪRS” būtību, sāk nepamatoti dalīt dienestu PSRS Bruņotajos spēkos (BS) virsniekiem un virsdienesta karavīriem, un tas rada problēmas sievietēm, kas dienēja PSRS BS virsdienestā. Birokrāti – juristi paziņo, ka PSRS laikos sievietēm nebija obligātais militārais dienests (OMD), tādēļ sievietēm nevar būt darbs virsdienestā un vecuma pensijas darba stāžā šis laiks netiek ieskaitīts. Vīriešiem ieskaita. Ja būtu rakstīts vienkārši karavīriem dienests PSRS BS tiek ieskaitīts vecuma pensijas darba stāžā, jautājums būtu atrisināts.
Otrkārt, pareizi tika ierakstīts, ka karavīriem ieskaita vecuma pensiju darba stāžā, ja viņi nesaņem par vienu un to pašu darba jeb dienesta laiku divas pensijas. Bet kļūdaini ierakstīja - kas ir atteikušies no citas valsts izdienas pensijas, jo ir, vismaz daži atvaļināti karavīri, kas nodienēja, bet izdienas pensiju nesaņēma. Viņiem nebija un nav, no kā atteikties. Viņiem dienests BS netiek ieskaitīts darba stāžā.” Likuma grozījumi tika nodoti Saeimas atbilstošajai komisijai. Ceru, ka kļūdas tiks labotas.
Latvijā nav balansa starp, pirmkārt, politiķu tiesībām un atbildību. Latvijas iedzīvotājiem grūti saprast atbildības jomu sadali starp Saeimas deputātiem un izpildvaras ministriem, jo šīs divas varas nav atdalītas.
Latvijas – 100 gadei
IEVADS. Var analizēt citu valstu pieredzi, bet tas nenozīmē, ka vajag atdarināt kādas valsts sistēmu. Viens piemērs. ASV speciālisti 2006. gadā organizēja starptautisko semināru par aizsardzības sistēmas uzdevumiem 21 gadsimta, par optimālo NBS struktūru. Interesants bija viens no secinājumiem, ka ASV eksperti zina kādiem, jābūt optimāliem NBS, bet viņi to nespēj realizēt praksē, jo pārāk liela ietekme ir ieroču un militāro preču ražotājiem. Papildus pateica, ka Baltijas valstīm ir iespēja veidot loģiski pamatotus NBS, jo šeit nav militāro preču ražotņu un atbilstoši lobija, un mums nevajag atdarināt lielvalstu NBS.
VAI LATVIJĀ LIKUMDOŠANAS VARA IR ATDALĪTA NO IZPILDVARAS?
Mans viedoklis ir, ka Latvijā nav pietiekami atdalīta izpildvara no likumdošanas varas. ASV, Lielbritānijas, Francijas u.c. valstu piemēri, kad vēlēšanu rezultātā pie varas nonāk kāds politiskais spēks un veido valdību, nav tiešā veidā attiecināms uz Latviju, jo tur, pirmkārt, reāli ir divi politiski spēki vai prezidentālā vara, otrkārt, izpildvarai ir balanss starp tiesībām un atbildību.
