Jaunākās ziņas

KARŠ UKRAINĀ

Kārli, labdien! Mani sauc Ivans Skrjabins. Esmu Igaunijas izdevuma Postimees žurnālists. Mani Latvijas žurnālisti kolēģi ieteica tavu kontaktu. Vai varu novērst jūsu uzmanību ar nelielu eksperta…

Lasīt tālāk

Aptaujas

Vai atbalstāt Valsts prezidenta priekšlikumus?

Balsot

Ziņojums Saeimā 21.03.2013

Autors: Kārlis Krēsliņš

Diezgan sarežģīti īsā laikā izteikt savu viedokli par tik apjomīgu materiālu, kā Premjerministra ziņojums (174. lpp.). NA piedāvāja katram ministram atskaitīties par savu darbu, bet priekšlikums neguva Premjerministra vai koalīcijas atbalstu. Tādēļ es izteikšu dažus jautājumus. Sākšu ar konceptuāliem jautājumiem:

 

1. Vai Latvijā likumdošanas vara ir atdalīta no izpildvaras, kā tas ir pieņemts parlamentārajā un demokrātiskajā valstī? Neliels komentārs, Premjerministrs vada koalīcijas padomi, kur aktīvu dalību ņem arī ministri, un tā bieži nosaka uzdevumus izpildvarai, kā arī dod rekomendācijas, kā balsot pozīcijas deputātiem.

 

2. Ministru kabinets izstrādāja, pieņēma savu Rīcības plānu, kas pēc būtības ir Valsts vidēja termiņa attīstības plāns. Vai Saeimai nevajadzēja veikt tā analīzi un tad to apstiprināt? Tagad Premjerministrs atskaitās par MK pašu izstrādāta un apstiprinātā plāna izpildi. Vai šeit nav interešu konflikta?

 

3. Vai Saeimas zemie reitingi nav saistīti arī ar izpildvaras darba kvalitāti? Parastajam Latvijas iedzīvotajam grūti saprast par ko tad atbild likumdošanas un par ko izpildvara, jo viņiem ir būtiskas ikdienas lietas: minimālā, vidējā alga, neapliekamais minimums, pensijas, nodokļi utt

 

Daži konkrēti jautājumi par aizsardzības nozares pamatjautājumiem:

 

1. Premjerministra ziņojumā sadaļā par valsts aizsardzības politiku teikts: Savukārt, attīstot agrās brīdināšanas, minimālās pašaizsardzības un uzņemošās valsts atbalsta spējas, kā arī preventīvos līdzekļus, tiek attīstītas valsts aizsardzības spējas atbildēt uz tradicionālajiem un citiem drošības izaicinājumiem.”

Ko nozīmē MINIMĀLĀS PAŠAIZSARDZĪBAS SPĒJAS un tradicionālie drošības izaicinājumi? Komentārs. Parasti, tās ir spējas militāra uzbrukuma gadījumā aizsargāt savu valsti noteiktu laiku. Zināšanai Gruzija iztērēja ~10miljardu dolāru savai aizsardzībai un praktiski 5 dienās zaudēja 2008.gada militārajā konfliktā ar Krieviju. Zviedrijas BS vadītājs izteicās, ka valsts spēs veikt pašaizsardzību apmēram nedēļu – 7 dienas. Latvija pirms II Pasaules kara vidēji 25% valsts budžeta tērēja aizsardzībai - rezultāts zināms. Lūgums paskaidrot, kā tas ir domāts Premjerministra ziņojumā.

2. Kādēļ mēs ļoti precīzi pildām ES rekomendācijas, ievērojām Māstrihta kritērijus, bet nepildām NATO prasības un Saeimas pieņemtos lēmumus – iedalīt 2% no IKP aizsardzībai, kā to dara Igaunija? Komentārs, 2013. gadā iedalām ~0,9%, un plānots 2014 – 0,8%, bet 2015 – 0,7% no IKP iedalīt aizsardzībai, bet VAK-2012 solījām palielināt līdz 2% no IKP. Tādu jautājumu par aizsardzības nozari ir daudz, bet domāju arī citās nozarēs ir ne mazāk.

                                        

 

 

Atmiņu krātuves

Dienas citāts

Mūsu pagātnes lēmumi veido mūsu tagadni


Imants Ziedonis

Laiki nav svarīgi.Svarīgs ir cilvēks


VIENS DZELŽAINS CITĀTSNO 'DZELZS LĒDIJAS' TEČERES MUTES

Valsts bagātība ne vienmēr balstās uz tās dabas resursiem – tā ir sasniedzama par tad, ja šādu resursu nav vispār. Pats galvenais resurss ir cilvēks. Valstij ir jāizveido pamats, lai varētu uzplaukt talantīgi cilvēki. Vida Press