VĒLĒTĀJI GRIB ZINĀT POLITIĶU ATBILDES
IEVADS. Mūsu diskusiju klubs “Spektrs” darbojās daudzus gadus. Mēs apspriedām dažādas tēmas, bet galvenais uzsvars vienmēr bija uz nacionālās drošības problēmām. Laika gaitā “Spektra” tēmu loks ir paplašinājies, un tādēļ īsi nokomentēšu mūsu sarunu tematiku un pieeju to izvērtēšanai.
Pirmkārt, mēs fiksējam problēmas pasaules, NATO, ES un valsts līmenī un parasti piedāvājam risinājumus. Dažkārt tie nav īstenojami nekavējoties, taču par tiem ir vērts diskutēt. Piemēram, esam konstatējuši, ka daudzas starptautiskās organizācijas, tostarp ANO, nestrādā pietiekami efektīvi. Ir izskanējis priekšlikums atteikties no Drošības padomes atsevišķu valstu veto tiesībām un lēmumu pieņemšanā izmantot mākslīgo intelektu (MI) u.c.
Otrkārt, mēs risinām Latvijas valsts problēmas.
Pirmkārt, kamēr pastāv daudzu partiju sistēma, uzskatu, ka primārais jautājums ir premjerministra (PM) izvēle. PM veido Ministru kabinetu (MK), kopā ar to izstrādā MK rīcības plānu četriem gadiem, ko apstiprina Saeima. PM atbild par plāna izpildi un regulāri atskaitās Saeimai par MK darbu.
Koalīcija pamatā veidojas Saeimā, un ministri neuzsver savu piederību vai simpātijas kādai politiskajai partijai, jo PM viņus izvēlas un vērtē pēc padarītā darba. Pašlaik partijas cīnās par ministru amatiem galvenokārt tādēļ, lai varētu palīdzēt savai partijai.
Otrkārt, jāpanāk iedzīvotāju uzticība valsts pārvaldei. Būtiski ir nodrošināt, ka Saeima apstiprina PM un stingri pieprasa un kontrolē MK rīcības plāna izpildi. Saeima atbild vēlētājiem par doto solījumu izpildi, kas vismaz daļēji jeb konceptuāli tiek iestrādāti MK rīcības plānā. Īsumā: Saeima atskaitās vēlētājiem par solījumu izpildi, PM atskaitās Saeimai par savu darbu, ministri — PM.
|
Secinājums Būtu labi, ja Latvijā tiktu pieņemta skaidra tiesību un atbildības sistēma. Vēlētājiem ir tiesības ievēlēt Saeimu un jāatbild savu pēcnācēju priekšā par labas Saeimas ievēlēšanu. Saeimai ir tiesības apstiprināt PM un MK rīcības plānu, un jāatbild vēlētājiem par solījumu izpildi. Premjerministram ir tiesības veidot MK un izstrādāt rīcības plānu, un PM atbild Saeimai par tā izpildi. Bijuši arī daudzi citi priekšlikumi, piemēram: iespējamās izmaiņas vēlēšanu sistēmā, mehānismi slikti strādājošu deputātu atsaukšanai, brīvprātīga atteikšanās no uzkrājumiem pensiju sistēmā, pakāpeniska principa “vecāki rūpējas par bērniem, bērni izaugot rūpējas par saviem vecākiem” ieviešana u.c. Tagad — ideja kopā ar ukraiņiem veidot Globālo dronu akadēmiju. Problēma gan ir mūsu ideju publikācijās: tās pamatā paliek diskusijās, atsevišķos rakstos manā mājaslapā un manā grāmatā “Mūsu nākotne”, kas šobrīd ir redakcijā. Mēs savās diskusijās nekritizējam atsevišķus politiskos spēkus vai partijas. Vēlētāji zina, ka daudzi politiķi prot labi runāt un visu izskaidrot. Partiju programmās atkal būs daudz pareizu un skaistu vārdu — tā bija arī pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām. Bet kā ir ar solījumu izpildi? Uzticība valsts pārvaldei nav augsta. Tādēļ piedāvāju vispirms ar sarunu biedriem apspriest jautājumus, uz kuriem politiķiem un partijām būtu jādod skaidras atbildes. Vēlētājiem ir tiesības saņemt nepārprotamas politiķu atbildes par būtiskiem valsts un drošības jautājumiem. Zemāk ir pieci, pēc manām domām, principiāli jautājumi, uz kuriem iespējams atbildēt ar vienu vārdu — “jā” vai “nē”. 1. Bioloģiskā identitāte Vai atbalstāt, ka cilvēks ir bioloģiska būtne — vīrietis vai sieviete? (Pozīcija atbilst ASV politikai šajā jautājumā.) 2. Budapeštas memorands (1994) Vai atbalstāt, ka Latvija un ES konsekventi iestājas par Budapeštas memoranda ievērošanu, ko parakstīja Krievija, Ukraina, ASV un Lielbritānija? Ja tas ir atcelts, jāsniedz skaidrojums — kad, kāpēc, kas to izdarīja un vai tas atbilst starptautiskajiem normatīvajiem aktiem. 3. ES kopējie bruņotie spēki NATO sastāvā Vai atbalstāt, ka Eiropas Savienībai jāveido kopējie bruņotie spēki NATO sastāvā, līdzīgi kā ASV ir federālie bruņotie spēki, bet dalībvalstis saglabā savas nacionālās struktūras (analogi ASV štatu Nacionālajai gvardei)? 4. Obligāts minimālais aizsardzības budžets Vai atbalstāt, ka NATO un ES valstīm jānosaka obligāts minimālais aizsardzības budžets, kas būtu vienots un saistošs visām dalībvalstīm? 5. Tautas vēlēts prezidents Latvijā Vai atbalstāt tautas vēlēta prezidenta ieviešanu Latvijā? Noslēgums Šie pieci jautājumi ļauj vēlētājiem skaidri saprast politiķu pozīciju par valsts drošību, pārvaldību un demokrātijas attīstību. Skaidri jautājumi. Skaidras atbildes. Skaidra politika. NEIESPĒJAMĀ MISIJA Mani 2010. gadā uzaicināja uz Vispasaules miera federācijas (UPF) konferenci Seulā, Dienvidkorejā. UPF ir organizācija, kurā ir aptuveni 160 valstis, un tā ir ANO atzīta. Mani pārsteidza, ka organizācija spēj apvienot ļoti dažādu ticību valstis un kopā diskutēt par pasaules problēmām. Otro reizi piedalījos UPF konferencē Londonā, kur izteicu savu viedokli par bēgļiem un migrantiem. Es norādīju, ka masu iznīcināšanas ieroču (MII) jēdziens būtu jāpapildina ar “vārdu un ietekmēšanas ieročiem” (MIII), jo nav viennozīmīgas atbildes — kas ir lielāks ļaunums: fiziski iznīcināt cilvēku vai “zombēt” viņu tā, ka viņš pilda pavēles, tās neaptverot un nesaprotot. Man ir grūti loģiski izskaidrot, kādēļ par šo organizāciju ES praktiski nerunā. UPF dibināja Dienvidkorejas miljardieris, kurš pats piedalījās Korejas karā. Skumji, ka pasaulē kārtību galvenokārt nosaka valstu ekonomiskais un militārais potenciāls. Priekšlikumi Pirmkārt, ES ir ekonomiskā savienība, un ar savu ekonomisko potenciālu tā ir pasaules lielvalstu trijniekā. Militārajā jomā ES balstās uz NATO un primāri ASV atbalstu. Otrkārt, 21. gadsimtā daudzas valstis neievēro starptautiskos līgumus un normatīvos aktus. Primārais arguments diskusijās un lēmumu pieņemšanā kļūst valsts vai valstu savienības militārais potenciāls. Piemēram, ES ekonomiskais potenciāls ir aptuveni desmitkārt lielāks nekā Krievijas Federācijai, bet militārajā jomā bez NATO (ASV) atbalsta tas ir daudzkārt mazāks. Treškārt, ASV stingrā nostāja par nepieciešamību ES valstīm palielināt militāro budžetu ir radījusi sapratni par vajadzību stiprināt ES militārās spējas. Palielinot aizsardzības budžetu līdz 5% no IKP, ES kopējais aizsardzības budžets sasniegtu apmēram triljonu eiro, kas ļautu ES kļūt par lielvalsti arī militārajā jomā. Secinājums ASV štati atbild par iekšējo fizisko drošību, bet ASV aizsardzību garantē ASV bruņotie spēki NATO sastāvā. Līdzīgi varētu būt ES: par katras valsts iekšējo drošību atbild policija un, piemēram, Home Guard vai Zemessardze Latvijā, bet par ārējo drošību — ES bruņotie spēki kopā ar NATO. Tad ES valstīm nebūtu jāuztur atsevišķas aizsardzības ministrijas. Latvijas jaunieši varētu iegūt militārās profesijas ES spēku akadēmijās, piemēram, Ukrainas izveidotajā Globālajā dronu akadēmijā (GDA), kurā Latvija tika aicināta piedalīties, bet atturējās. Piezīmes
|
