Jaunākās ziņas

NĀKOTNES PASAULE

IEVADS. Pasaulē notiek daudz it kā neatkarīgu notikumu. ASV prezidenta vēlēšanas un sabiedrības sašķelšanās divās diezgan radikālās daļās, mazāk vai vairāk tas notiek…

Lasīt tālāk

Aptaujas

Vai atbalstāt Valsts prezidenta priekšlikumus?

Balsot

Valsts pārvaldes reforma – lietu būtība

Autors: Br.ģen. (atv.) Kārlis Krēsliņš

Ievads. Vēl tālajos pēckara gados Hugo Vītols rakstīja “Vienotu tautu – dalītu varu”. Publicēts "Daugavas Vanagos", 1948. g. 18. novembrī. Ar raksta saturu var iepazīties manā mājas lapā www.kreslins.lv

Demokrātiskajās valstīs ir četras neatkarīgas varas: likumdošanas vara (Latvijā –Saeima), izpildvara (Ministru kabinets), tiesu vara un plašsaziņas līdzekļi. Latvijā it kā formāli tādas varas ir, bet pēc būtības nav. Kas ir Koalīcijas padome, kuru vada premjerministrs un kurā piedalās gan izpildvaras, gan likumdošanas varas pārstāvji, un kāda tai vieta neatkarīgo četru varu sistēmā? Pēc būtības tā izjauc demokrātijas pamatprincipu - likumdošanas un izpildvaras neatkarību, un ne tikai. Konkrēti: [1]

 

Šobrīd. Latvijas saimnieciskās attīstības stagnācijas cēlonis ir elitārās demokrātijas politiskais režīms. Vārdu kopa „elitārā demokrātija” skan labi, bet aiz tās ir paslēpusies korupcija, “blats”, radu būšana un citas nejēdzības. Tas nosaka līderu atlases metodi. Rodas situācija, kad, tēlaini runājot, papīra smērētāju ir vairāk par papīra ražotājiem.

Piedāvājums diskusijām. Vajag mainīt lietu būtību. Latvijai būtu ieteicamāks organizētās demokrātijas politiskais režīms. Tāds pastāv vairākās Skandināvijas valstīs un Šveices Konfederācijā. Par konfederāciju Latvijā nevajag runāt. Pietiktu, ja Satversmē ierakstītu: Latvijas Republiku nedalāmi veido Dienvidkurzeme, Kurzeme, Latgale, Rīgas zeme, Sēlija, Vidzeme un Zemgale.

Tas dotu iespēju Latvijā realizēt Eiropas Savienības ieteiktos subsidiaritātes un proporcionalitātes valsts pārvaldes principus. Decentralizēta valsts rada iespēju veidot otrā līmeņa pašvaldības pēc etnogrāfiski teritoriālā principa. Savukārt decentralizācija rosina veidot divu palātu parlamentu. Vienu palātu, teiksim, Tautas palātu veidotu no politiskajām partijām ieteiktie deputāti. Otro palātu varam nosaukt par Senātu. Senātu veidotu bezpartejiskie senatori, kurus ievēlē no zemēm. Senāta uzdevums būtu pārbaudīt Tautas palātā veidotos likumu projektus, to atbilstību visu zemju interesēm un starptautisko organizāciju prasībām.

Latvijai ļoti svarīgs ir varas sadales princips. Pašreiz varas monopols pieder Saeimai. Saeima ar 50 + 1 balsi ieceļ Valsts prezidentu, premjeru, ministrus un Augstāko tiesu. Tāds varas monopols nav pieļaujams. Likumdevējai varai jābūt saskanīgai ar izpildvaru un tiesu varu. Tās visas trīs kalpo tautai.

Lai panāktu pilnīgu varu saskaņu un savstarpēju neatkarību, tautai jāievēl Valsts prezidents. Valsts prezidents ieceļ vai atbrīvo no amata premjerministru un ministrus. Valsts prezidents iesaka un kopā ar Saeimas abām palātām apstiprina Augstākās tiesas priekšsēdētāju ( shematiski sk. 1.pielikums).

Visas varas ir patstāvīgas, bet savstarpēji saistītas. Nav varas monopola.

 

 

1.pielikums

Biedrības Par Satversmi valdes priekšsēdētājs Uldis Priede

Ierosinātā valsts pārvaldes struktūras shēma

 

 

Atmiņu krātuves

Dienas citāts

Mūsu pagātnes lēmumi veido mūsu tagadni


Imants Ziedonis

Laiki nav svarīgi.Svarīgs ir cilvēks


VIENS DZELŽAINS CITĀTSNO 'DZELZS LĒDIJAS' TEČERES MUTES

Valsts bagātība ne vienmēr balstās uz tās dabas resursiem – tā ir sasniedzama par tad, ja šādu resursu nav vispār. Pats galvenais resurss ir cilvēks. Valstij ir jāizveido pamats, lai varētu uzplaukt talantīgi cilvēki. Vida Press