Ievads. Valstīm ir jāveido jaunas, mūsdienīgas, 21. gadsimtam atbilstošas, militārās stratēģijas. Latvijas gadījumā tā ir Nacionālā drošības un valsts aizsardzības koncepcija (VAK). Dažas konceptuālas lietas, kā veidot valsts aizsardzības sistēmu. 

Pirmkārt, tas ir atkarīgs no valsts statusa: neatkarīga valsts, kas nav nekādu bloku vai organizāciju dalībvalsts, piemēram, Šveice un valsts, piemēram, Latvija, kas ir ES un NATO dalībvalsts. 

Otrkārt, NATO valstīm ir vienošanās par kolektīvo - viedo aizsardzību. Kodolieroči ir atturošs faktors to izmantošanai militārajos konfliktos. Līdzīgi NATO valstu kolektīvā aizsardzība ir atturošs faktors uzbrukumam NATO valstu teritorijai. Lai nevienam nebūtu par to šaubu, ka, iebrūkot NATO valstu teritorijā, NATO vienošanās 5. pants nostrādās, uz teorētiski iespējamo konfliktu robežas atrodas vairāku NATO valstu militārās vienības. Vai kāds var iedomāties, ka NATO valstis atbilstoši nereaģēs, ja militārajā konfliktā iesaistīs šo valstu vienības?

Treškārt, nākotnes notikumus var prognozēt varbūtības kategorijās, un tas ir pamats VAK izstrādei un normatīvo aktu, pasākumu un aktivitāšu plānošanai. Piemēram, tagad netiek aktualizēta kodolkaram vajadzīgo aizsardzības struktūru būvniecība, kā tas bija PSRS laikos. Bet daudzi nevar pāriet 21. gadsimta realitātēs un, neuzticoties NATO, turpina plānot un veidot totālo un teritoriālo aizsardzības sistēmu. 

Ceturtkārt, es izteikšu savu viedokli. Var iekarot, izņemot ASV un Kanādu, jebkuras NATO valsts teritoriju. Kāds tādai akcijai mērķis? Tā ir pašnāvība, jo nevienai valstij vai pat valstu kopumam nav ne mazāko izredžu uzvarēt NATO konvencionālā karā. Ir cilvēki pašnāvnieki, bet valsts pašnāvnieces nezinu. 

Valsts aizsardzības mācība. Tā ir mūsu valsts “Nokia”. No NATO kolektīvās viedās aizsardzības viedokļa obligātais militārais dienests (OMD) un lielās militārās rezerves nav vajadzīgas. To pamatoja Lietuvas bijušais BS komandieris ģenerālis Kronkraitis (sk. http://www.kreslins.lv/article/lv/br-gen-atv-karlis-kreslins-obligatais-militarais-dienests ). Šajā rakstā ir skaidrojums par OMD iespējamo lomu Latvijā. 

Kādi ir argumenti par valsts aizsardzības mācības (VAM) ieviešanu Latvijā?

1. Latvijā līdz 2006.g., kad bija OMD, tika iesaukti pat mazāk nekā 20% no tiem, kurus potenciāli vajadzētu iesaukt. Tas sabiedrībā rada negatīvu attieksmi pret OMD un NBS kopumā. 

2. Valsts aizsardzības mācības ir plānots ieviest vidusskolā, un atšķirībā no OMD, tiktu iesaistīti visi apmācāmie. Tagad daudziem jauniem cilvēkiem ir veselības problēmas un nav dzīvei nepieciešamo praktisko iemaņu. Piemēram, sniegt sev un citiem pirmo medicīnisko palīdzību, izdzīvot mežā, aizsargāt savu, savu tuvāko dzīvību un savu Tēvzemi. 

3. Tiek plānots, ka daļa apmācāmo brīvprātīgi un konkursa kārtībā varēs apgūt jaunkareivja kursu un kļūt par rezerves karavīriem. Dabiski, daļa no viņiem var slēgt līgumu un pāriet dienēt NBS vai IeM profesionālajā dienestā. 

4. VAM saliedēs jauniešus neatkarīgi no tautības. Pēc skolas jaunie cilvēki veidos mūsu sabiedrību, kas būs vairāk saliedēta, ar spējām labāk saprast savas valsts aizsardzības jautājumus. 

5. Ideju parVAM veidot skolās kā obligāto priekšmetu ir izteikušas un atbalsta visas Saeimas politiskās partijas. Loģiski pamatotiem priekšlikumiem ir iespēja rast atbalstu gan pozīcijas, gan opozīcijas politiskajās partijās. Piemēram, es piedāvāju NA programmā tādu priekšmetu, taisnību sakot, ar nedaudz citu nosaukumu, ieviest skolu programmā jau 2011. gadā. 

6. Par VAM pasniedzējiem tiek plānoti Sporta akadēmijas absolventi ar pedagoģisko izglītību, kas papildus apgūs speciālo militārās izglītības kursu. Viņiem dos konkurentspējīgu atalgojumu un iespēju vadīt skolās, nepieciešamības gadījumā, arī fizkultūras stundas. 

Nobeigumā. Vajag izskatīt, izdiskutēt un pieņemt lēmumu par valsts aizsardzības koncepcijas – VAK - darbības principiem.

Pirmkārt, pildīt NATO vienošanos gan par vismaz 2% no IKP aizsardzībai, gan dalību NATO kopējos spēkos un operācijās.

Otrkārt, noteikt vietu un uzdevumus Zemessardzei (ZS) valsts drošības sistēmā. Piemēram, ZS kopā ar IeM struktūrām nodrošina drošības situācijas kontroli un uzturēšanu valstī. Pilsoņi, apguvuši VAM kursu, būs aktīvi dalībnieki kārtības uzturēšanai valstī.

Valsts aizsardzības mācība - prezentāciju skat šeit: VAM_obligatais_komisija_12DEC.pptx