Tāda diskusija plašsaziņas līdzekļos ir sākusies pēc FM ministra izteiktās idejas finansēt Robežaizsardzības spēkus (RAS) no aizsardzības budžeta. Labi, ka tiek rosinātas tādas diskusijas, tikai vajadzētu ievērot noteiktu secību.

Sākotnēji ir jāsaprot esošo situāciju fiziskās drošības un robežapsardzības jautājumos pasaulē:

1. Sākotnēji vajag atbilstoši Latvijas Nacionāla drošības likuma (NDL) prasībām skaidri formulēt, kāda ir valsts aizsardzības politika? Pirms iestāšanās NATO – tā bija totālās un teritoriālas aizsardzības politika. Tagad it kā vajadzētu būt kolektīvā aizsardzība – bāzēta uz viedās (gudrās) aizsardzības principiem. Vai tā ir? Vai to saprot AM un NBS vadība?

2. NATO liela speciālistu grupa (vairāk nekā 500 ekspertu) strādāja pie izpētes pasaules „Kompleksā nākotne – 2030”. Es vadīju vienu darba grupu. Mūsu grupas 2008.gada secinājumi, es domāju piepildās: militāro konfliktu pieaugums Tuvajos Austrumos un Āfrikā, vājo valstu sabrukums, pasaule no vienpolārās paries uz daudzpolāru, cīņa par energoresursiem, divu pasauļu sadursme. Mans pieņēmums Relativitātes teorija arī morāles jautājumos utt..

3. NATO Stratēģiskajā 2010.gada konceptā ir noteikti galvenie draudi, riski un izaicinājumi: globālais terorisms, kiberuzbrukumi, energoresursu drošība un globālās klimatiskās izmaiņas.

4. Kas notiek 21 gadsimtā?

• Militārais konflikts Gruzijā. Krimas aneksija. Karš Ukrainā, hibrīdkarš un zaļie cilvēciņi;
• Krievu un musulmaņu pasaules, kas neatzīst valsts robežas;
• Bēgļi, emigranti uz ES. Viņu plūsma tik strauji pieaug, ka daudzās ES valstīs RAS nespēj bēgļu plūsmu kontrolēt un spiesti iesaistīt BS.

Kas jādara?

1. Vajag rast iespēju izskaidrot kolēģiem ES un NATO par esošo situāciju un par ES ārējās robežas specifiku.

2. Latvijai ir jāpilnveido ES Latvijas sadaļas arējās robežas tehniskais aprīkojums.

3. Jāveic analītiski aprēķini un arī praktiskās mācības, kā RAS un citas IeM struktūras spēs pastāvīgi kontrolēt dažāda lieluma bēgļu plūsmu caur robežu. Piemēram, tūkstotis vai vairāki tūkstoši bēgļu pāriet Latvijas austrumu robežu. Kad un kā var iesaistīt NBS un sākotnēji Zemessardzi šī uzdevuma risināšanai? Kas ir jāmaina normatīvajos aktos, lai viss notiktu likumīgi. Kad ir iespējama cilvēku nāve - nogalināšana, tad parastā vienošanās starp IeM un ZS neder.

4. Kopējās izglītības iestādes izveide visām fiziskās drošības struktūrām, piemēram, uz Nacionālās aizsardzības akadēmijas bāzes. Kādreiz akadēmijā bija Robežaisardzības fakultāte, kad RAS bija NBS sastāvā. Tajā laikā NAA absolventi pārgāja dienēt arī citās IeM struktūrās Domāju, karavīriem un IeM pārstāvjiem ir daudz vairāk kopīga, nekā parastu augstskolu studentiem un IeM darbiniekiem. Finansējums, dabīgi, būtu no aizsardzības budžeta.

5. Nākotnē AM un IeM sadarbība varētu pastiprināties un tālākajā nākotnē ir jautājums par kopējās ministrijas izveidi. Tas ir diskusiju vērts jautājums. Par to esmu rakstījis savā grāmatā un citos rakstos, kurus var atrast mājas lapā http://www.kreslins.lv/startpage/lv