IEVADS. Pirmkārt, pašvaldību vēlēšanu rezultāti ir raisījuši diskusijas par iespējamo ministru amatu kārtējo pārdali starp politiskajiem spēkiem. Otrkārt, Valsts prezidents ir rosinājis izskatīt iespējas premjerministram (PM) uzņemties pilnu atbildību par MK ministru darbu ar tiesībām vajadzības gadījumā tos nomainīt. Domāju tagad būtu īstais laiks šo VP priekšlikumu ar papildinājumiem realizēt dzīvē. Paredzu daudz iebildumu no ekspertiem pēdiņās un bez pēdiņām. Par šo jautājumu var palasīt http://doc.mod.gov.lv/lv/militara_zinatne/2011/2/

VAI LATVIJĀ LIKUMDOŠANAS VARA IR ATDALĪTA NO IZPILDVARAS?

Mans viedoklis ir, ka Latvijā izpildvara nav pietiekami atdalīta no likumdošanas varas. ASV, Lielbritānijas, Francijas u.c. valstu piemēri, kad vēlēšanu rezultātā pie varas nonāk kāds politiskais spēks un veido valdību, nav tiešā veidā attiecināms uz Latviju, jo tur, pirmkārt, reāli ir divi politiski spēki vai prezidentālā vara, otrkārt, izpildvarai ir balanss starp tiesībām un atbildību.

Daži fakti pārdomām:

1. Vai Latvijā likumdošanas vara ir atdalīta no izpildvaras, kā tas ir pieņemts parlamentārajā un demokrātiskajā valstī? Neliels komentārs. Premjerministrs vada koalīcijas padomi, kur aktīvi piedalās arī ministri, un tā bieži nosaka uzdevumus izpildvarai, kā arī dod rekomendācijas, kā balsot pozīcijas deputātiem.

2. Ministru kabinets (MK) izstrādāja un pieņēma savu Rīcības plānu, kas pēc būtības ir Valsts vidēja termiņa attīstības plāns. Vai Saeimai nevajadzēja veikt tā analīzi un tad to apstiprināt? Nesen premjerministrs sniedza pārskatu par MK pašu izstrādāta un apstiprināta plāna izpildi. Vai šeit nav interešu konflikta?

3. Vai Saeimas zemie reitingi nav saistīti arī ar izpildvaras darba kvalitāti? Parastajam Latvijas iedzīvotajam grūti saprast, par ko tad atbild likumdošanas un par ko izpildvara, jo viņiem ir būtiskas ikdienas lietas: minimālā, vidējā alga, neapliekamais minimums, pensijas, nodokļi utt.

4. No vadības teorijas izriet, ka ir jābūt balansam starp tiesībām un atbildību (pienākumiem). Vai tā tas ir Latvijas vadības struktūrās un, pirmkārt, Ministru kabinetā? Domāju, vārdi „politiska atbildība” ir pārāk amorfs un nenoteikts.

PROFESIONĀLĀ VALDĪBA[1]

Pilnīgi piekrītu mūsu Valsts prezidenta (VP) valdības kritikai un piedāvājumam dot premjerministram tiesības veidot MK un vajadzības gadījumā veikt ministru maiņu. Tas ļautu beidzot optimizēt arī MK struktūru, par ko tika uzsākta diskusija pirms dažiem gadiem, bet beidzās bez rezultātiem, jo politiskās partijas negrib zaudēt ministru amatus. Kādēļ? Valsts prezidents precīzi pateica, ka daudzi ministri domā un darbojas, pirmkārt, savas partijas interesēs. Tādēļ, būtu jāveido profesionāls MK, kur ministri ir labākie savas nozares speciālisti un vadītāji un kuru intereses sakrīt ar uzticētās ministrijas interesēm.

MK izstrādā valsts attīstības plānu un budžeta projektus, kurus detalizēti izvērtē un pieņem Saeima. Tad MK – izpildvara - premjera vadībā realizē tos dzīvē un sniedz pārskatu Saeimai, bet tā savukārt saviem vēlētājiem un patiešām nes politisko atbildību Latvijas iedzīvotāju priekšā. Partijas var gūt vai negūt atbalstu no vēlētājiem Saeimas vēlēšanās. Premjerministrs tad pilnībā atbild Saeimai par atsevišķu ministriju un MK darbu kopumā. Tad nevajadzētu būt atrunu, ka par kādu ministrijas slikto darbu atbild tā partija un tās ministrs, bet premjers nav vainīgs. Tas ir jāizbeidz

Koalīcijai jāveidojas Saeimā, kur diskutē pozīcijas un opozīcijas partijas, rādot savu nostāju vēlētājiem konkrētā jautājumā.

Paredzu, ka daudzi Saeimas deputāti, kolēģi un lasītāji teiks, ka tas nav nopietni, jo politiskās partijas sola realizēt savas programmas un to var izdarīt tikai caur izpildvaru. Domāju, nebūtu nekādu pretrunu, ja valstij svarīgi lēmumi tiktu pieņemti Saeimā, kā tas notiek parlamentārajās valstīs, bet ne MK vai atsevišķās ministrijās, kā tas ir tagad. Valsts zaudē simtiem miljonu latu, un nav neviena atbildīgā.

Par pašreizējo situāciju. Padomāsim un atbildēsim uz dažiem jautājumiem:

1. Vai politiskās partijas neveido programmu un nesola pilnu izpildvaras atbildības spektru? Kā tad tiks skaidrota programmas neizpilde ministrijās, kas nav partijas atbildībā?
2. Vai dažreiz vienas vai otras partijas prestiža graušanai neizmanto tās atbildībā esošo ministru kritiku? Katras ministrijas darbā ir pozitīvie un negatīvie momenti, un bieži uzsvari tiek likti tendenciozi.
3. Vai nav sasaistes starp ministriju aktivitātēm dažādos reģionos ar pašvaldību vadītāju tajos politisko piederību?
4. Vai netiek izmantots ministriju administratīvais resurss, un dažreiz ne tikai tas, savas partijas interesēs?
5. Vai ministriju darbs tiek objektīvi vērtēts, kādi ir kritēriji? Tagad redzam, ka premjerministrs un daudzi politiķi vispār negrib šo jautājumu skatīt.
6. Vai bieži partijas pamet valdību, ja nespēj nodrošināt kādas ministrijas darbu?

Sarakstu varētu turpināt, bet aicinu lasītāju pašam padomāt un tad izteikt savus priekšlikumus gan pozitīvajiem, gan negatīvajiem momentiem profesionāla MK veidošanā un reālai izpildvaras atdalē no likumdošanas varas. Viena piebilde. Pirmskara Latvijā Saeimas priekšsēdētājs apturēja savu darbību politiskajā partijā, no kuras tas tika ievēlēts Saeimā.

NAA profesors Kārlis Krēsliņš