Jaunākās ziņas

Skats Latvijas nākotnē – lietu būtība (Stambulas konvencija)

IEVADS. Latvijas iedzīvotājiem aktuāls ir jautājums par mūsu nākotni. Es vairāk nekā pirms 6 gadiem uzrakstīju līdzīgu rakstu, bet tad tomēr situācija pasaulē bija citādāka. [1. http://www.kreslins.lv/article/lv/skats-nakotne-lietu-butiba].…

Lasīt tālāk

Aptaujas

Vai atbalstāt Valsts prezidenta priekšlikumus?

Balsot

Vai mūs apmierina valsts pārvaldes sistēma? (23.08.2023.)

Autors: Dr.habil.sc.ing. Kārlis Krēsliņš
  1. IEVADS. Īsā atbilde – nē. Pilnībā atbalstu Alvja Hermaņa izteiktās domas un secinājumus. Par to, kas vainīgs. “Tie trīs vaļi, kuru dēļ ir "aizcietējums" Latvijā, tās ir partijas, kas ir izveidojušās par mafiozām lūzeru grupām, kur katrai ir savs politbirojs, tad ir ierēdņu “astoņkājis”, mediji un arī tie, kas uzdodas par sabiedriskajiem medijiem," saka Alvis Hermanis.

Kā kaut ko mainīt?Pirmais virziens. Alvis Hermanis “Man radās ideja radīt vienu pagaidu, kaut kādā ziņā viltus partiju, kas iet uz vēlēšanām tikai ar vienu programmas punktu - mainīt vēlēšanu likumu,". Par šiem jautājumiem esmu izteicis priekšlikumus gan veidot divu palātu sistēmu, gan iespēju atsaukt deputātus, kas slikti strādā - http://www.kreslins.lv/article/lv/veletaju-tiesibas-veletajiem-ir-jadod-tiesibas-kontrolet-saeimas-darbu. Tas ir viens virziens.
Otrs virziens ir izskatīt iespējas uzlabot valsts pārvaldes sistēmu esošās Satversmes ietvaros. Mēs par šiem jautājumiem esam daudz diskutējuši, un ir izteikti dažādi priekšlikumi http://www.kreslins.lv/article/lv/latvijas-politiska-nakotne-piedavajums-diskusijam, bet bez iespējām tikt pie plašākas auditorijas.


Vai varētu uzlabot valsts pārvaldes sistēmu? Mēs vērojam, kā tiek veidota valdība. Tagad Valsts prezidenta vēlēšanas aktivizēja problēmas valsts pārvaldes vadībā. 13. Saeimas laikā premjerministrs (PM) izskaidroja izpildvaras darba problēmas jeb slikto darbu ar pārāk lielu politisko partiju skaitu koalīcijā, kas rada grūtības vienoties pieņemt vajadzīgo lēmumu. 
14. Saeimas laikā tas pats PM piedāvāja paplašināt politisko partiju skaitu, jo tas nodrošinātu vajadzīgo lēmumu pieņemšanu. Trīs partiju koalīcija nespējot laikus pieņemt vajadzīgos lēmumus. Par to gan ilgi diskutēja, veidojot valdību, bet Valsts prezidenta vēlēšanās tika iesaistītas partijas, kas netika iekļautas koalīcijā, jo tās bija aiz nosacītās “sarkanās” līnijas.
Tagad oficiāli nesaka, bet visi saprot, ka par atbalstu JV Valsts prezidenta kandidātam ir bijusi vienošanās. Loģiski - dalība izpildvarā jeb ministru amati. Tas nozīmē koalīcijas paplašināšanu vai jaunas koalīcijas veidošanu. Var jau būt arī citi bonusi “pareizajām” opozīcijas partijām.

NEDAUDZ NO VĒSTURES. Mana pieredze, veidojot NAA akadēmiju un izstrādājot un ieviešot Latvijas virsnieku sagatavošanas konceptu. Neliela epizode. Bijām pirmo reizi ASV un Jūras kājnieku mācību centrā, mums - Gaidim Zeibotam, Valdim Matīsam un man - prezentēja viņu Jūras kājnieku virsnieku sagatavošanas konceptu. Viņi ar lepnumu stāstīja, ka pie tās viņi nonākuši, strādājot vairākus gadu desmitus. Viņus pārsteidza mūsu prezentētais Latvijas virsnieku sagatavošanas koncepts, kas ietvēra tos pašus pamatprincipus un bija sagatavota dažos mēnešos.
Tas daļēji atgādina situāciju AM un atbilstoši arī NBS pirms manas atnākšanas uz NBS štābu, departamenta J-5 dibināšanas. Nebija izveidota mūsdienīga NBS plānošanas, programmēšanas un budžetēšanas sistēma (PPBS). Tas tika sakārtots, un mūsu MAP - Rīcības plāns dalībai NATO jeb DOK-2. NBS vidēja termiņa attīstības plāns - tika atzīts NATO un pat nominēts kā paraugs valstīm, kas stājās NATO. Tā ir mūsu pieredze un reālā darbība. Latvija var daudz ko izdarīt un labi izdarīt. Tagad, analizējot valsts pārvaldi, saprotams, ka tas jau ir augstākais līmenis.

CITU VALSTU PIEREDZE. Arvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka Latvijas valsts pārvaldē nav loģiskuma un kārtības. To atspoguļo valsts prezidenta vēlēšanas un tagad koalīcijas pārveide vai jaunas veidošana, kā arī neoficiālā cīņa par MK ministru krēsliem jeb izpildvaras amatiem. Tur ir resursi un iespējas tos pārvaldīt. Tas ļauj nodrošināt politisko partiju izdzīvošanu un nostiprināšanu. Vēlētājiem nav iespēju šos procesus kontrolēt.
Tagad par zināmiem faktiem. Ir dažādas valsts pārvaldes sistēmas. Latvija ir izvēlējusies parlamentāro pārvaldes sistēmu, kas tika noteikts mūsu Satversmē. Latvijā ir demokrātiska valsts pārvaldes sistēma, kur likumdošanas un izpildvarai ir jābūt neatkarīgām. Papildus jau tiesu varai un plašsaziņas līdzekļiem arī vajadzētu būt neatkarīgiem. Padomājiet, kā saka, liekot roku uz sirds, vai Latvijā izpildvara ir atdalīta no likumdošanas varas?

KO UN KĀ DARĪT? Daži fakti. Katru nedēļu izpildvaras un koalīcijas likumdošanas varas Saeimas pārstāvji tiekas, un bieži PM nosaka darba jeb sarunu kārtību. Vienojas par balsošanu Saeimā. Tāda ir likumdošanas varas neatkarība. Kā vajadzētu, vismaz konceptuāli, būt. Saeima pieņem vidēja termiņa valsts attīstības plānu jeb MK Rīcības plānu četriem gadiem.
Tas ir viens no posmiem valsts ilgtermiņa attīstības plāna realizācijai. Diskusijās politiskās partijas demonstrē saviem vēlētājiem doto solījumu izpildi. Izpildvara realizē šos plānus dzīvē. Iesniedz likumu projektus Saeimā, kas nepieciešami šo plānu izpildei. Līdzīgi ir ar budžetu. Projektu var izstrādāt MK – izpildvara un Saeima to detalizēti izanalizē un apstiprina.
Šajā shēmā PM, kuru apstiprina Saeima, kas atbild par izpildvaras darbu, pirmkārt, ir atbildīgs Saeimas priekšā. Saeima atbild vēlētājiem par doto solījumu izpildi, tajā skaitā arī par izpildvaras darbu, nevis atsevišķi ministri, kurus vēlētāji neievēl un neapstiprina darbā, bet Saeima un tās koalīcija, kas ieguvusi vairākumu Saeimā.
Dabiski, ja PM atbild par izpildvaras darbu, tad viņam ir jādod iespēja veidot MK jeb komandu, kas veiks izpildvarai dotos uzdevumus. Domāju, premjerministram būtu loģiski un izdevīgi veidot profesionālu MK, nevis no politisko partiju ielikteņiem, kuriem bieži savas partijas intereses ir augstākas nekā nozares intereses. Tas nenozīmē, ka kādas politiskās partijas pārstāvis, labs savas nozares menedžeris, nevar būt ministrs, bet tikai viņam vismaz uz laiku ir jāaptur darbība politiskajā partijā, un ministriem nevajag būt informācijai, kuru partiju viņi atbalsta vai pārstāv.
LIETU BŪTĪBA. Ir izteikti priekšlikumi, kā varētu uzlabot valsts pārvaldi. Piemēram, raksti: MŪSU DZĪVES LIKUMSAKARĪBAS (Mans subjektīvais viedoklis) http://www.kreslins.lv/article/lv/musu-dzives-likumsakaribas-mans-subjektivais-viedoklis.
Raksts “Prezidenta vēlēšanas un tās gaitas līkloči. Nākotnes iespējamie scenāriji” http://www.kreslins.lv/article/lv/prezidenta-velesanas-un-tas-gaitas-likloci-nakotnes-iespejamie-scenariji
Raksts “Vai varētu uzlabot valsts pārvaldes sistēmu?” http://www.kreslins.lv/article/lv/vai-varetu-uzlabot-valsts-parvaldes-sistemu
Pamatdoma ir par tiesību un atbildības sadali valsts pārvaldē, bet tad jau, kad ir izveidota pozīcija un opozīcija Saeimā. Šie raksti ir veidoti, lai nebūtu tikai dažādu notikumu un situācijas kritika Latvijā, bet izteikti piedāvājumi, kā varētu uzlabot vai risināt problēmas, pirmkārt, Latvijā.
Jāpiekrīt, ka daudzi piedāvājumi prasa papildu izpēti, analīzi un nākotnes prognozi, ja tie tiek ieviesti. Tas ir nopietns zinātniski pētniecisks darbs (ZPD), bet to vajadzētu veikt, lai saņemtu loģiski pamatotu atbildi par iespēju priekšlikumus realizēt vai to neefektivitāti. Pētījumos negatīvais rezultāts arī ir svarīgs jeb būtisks rezultāts, ja tas ir objektīvs un loģiski pamatots, bez politikas.

                                                                        1.zim

LATVIJAS POLITISKĀ NĀKOTNE. Kādas problēmas bija un ir, veidojot MK, Rīgas domes vadību, kur gan ir liela naudas ietekme, bet oficiāli atkal dalās savos politiskajos uzskatos, principos. Tā ir faktu jeb lietas būtības konstatācija. Kā uzlabot situāciju Latvijas politiskajā nākotnē?
Var un vajag analizēt citu valstu pieredzi, bet tagad aktuāls ir karš Ukrainā vai Eiropā. Vienkāršs jautājums “Kam pieder Krima?” sadala cilvēkus divās grupās, kas atbalsta Ukrainas neatkarību un kas pieļauj citu valstu nepamatotu okupāciju.
Latvijā problēmas radās pēc būtības, kad sāka diskutēt par Stambulas konvenciju. Tajā ir daudz un atbalstāmu priekšlikumu, kas jau ir iestrādāti mūsu likumos un citos normatīvajos aktos. Vajadzības gadījumā tos var papildināt. Tomēr galvenā atšķirība ir sapratnē, kas ir cilvēks? Bioloģiska vai sociāla būtne? Nav svarīgi, kam tic cilvēks, kādas ticības pārstāvis, bet pamatjautājums ir - vai cilvēks ir bioloģiska vai sociāla būtne?

                                      2. zīm.

 

Atbildot uz šo jautājumu, partijas var sevi identificēt vienā vai otrā blokā. Tas jau bija un ir, izvēloties sociālismu vai kapitālismu. Vai ASV, izvēloties republikāņus vai demokrātus utt. Latvijā nosacīti būtu konservatori un jaunie demokrāti, kas atbalsta Stambulas konvenciju.
Dodiet iespēju Latvijas iedzīvotājiem veikt savu izvēli, tikai konkrēti, formulējot Stambulas konvencijas būtību, kā tas ir 2.zīm, bet ne tās punktus, kas ir iestrādāti vai var būt iestrādāti normatīvajos aktos, nemainot Latvijas Satversmi un principu, ka cilvēks ir bioloģiska būtne, bet ne tikai sociāla.
Lai nobalso Latvijas pilsoņi un Saeima. Ja balsojuma rezultāti sakrīt, tad Saeima turpina darbu, ja nesakrīt, tad Latvijas pilsoņi maina Saeimu un Saeimas deputāti maina savus vēlētājus, piemēram, aizbraucot uz valsti, kur viņu uzskati sakrīt ar šīs valsts iedzīvotāju uzskatiem.
Domāju, tas atrisinātu arī Saeimas koalīcijas un attiecīgi arī izpildvaras veidošanu. Padomāsim un loģiski pamatosim savu izvēli.

Ar laiku Latvijā var izveidoties pamatā divu politisko virzienu Saeima, piemēram, konservatīvie un demokrāti, kaut kas līdzīgs ASV vai Lielbritānijai, kas kopumā saņemtu vairāk nekā 75% mandātus, tad varētu veidot uzvarējuša virziena izpildvaru, kas jau kopā ar Saeimas deputātiem atskaitītos vēlētājiem par savu solījumu izpildi. Tad likumdošanas un izpildvara ir kopā.
Kamēr Latvijā ir situācija, ka lepojamies ar politisko partiju un Saeimas deputātu lielo maiņu pēc kārtējām vēlēšanām, vajag stingri atdalīt savstarpēji, pirmkārt, izpildvaru no likumdošanas varas, tad papildus neatkarīgu tiesu varu un uzturēt neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus. Padomājiet, kas lasa, kam patīk un kas prot domāt.

PIEBILDE. Kādreiz aizsardzības ministrs kritiski pieņēma manis prezentēto DOK-1, kur nebija aktivitāšu finansiālā pamatojuma. Mans skaidrojums bija: “Tas ir plāns, uz kurieni mēs nosacīti ejam - uz Maskavu, Helsinkiem vai Briseli”. Mēs devāmies Briseles virzienā, iestājāmies NATO un ES.
Dabiski, jānosaka Latvijas attīstības mērķis. Iestāšanās NATO un ES bija tikai papildu uzdevumi, lai sasniegtu Latvijas attīstības mērķi. Es kādreiz ieteicu, ka Latvijai vajadzētu kļūt par Baltijas reģiona Šveici – ticība (valsts pārvaldei), labklājība un drošība.







Komentāri

Atzīmēti ar * lauki ir obligāti

Vārds: *
E-pasts: *
(Netiks publicēts)
Komentārs: *
Drošības kods
Pārlādēt
Ievadiet drošības kodu: *
 
Pievienot

Atmiņu krātuves

Dienas citāts

Mūsu pagātnes lēmumi veido mūsu tagadni


Imants Ziedonis

Laiki nav svarīgi.Svarīgs ir cilvēks


VIENS DZELŽAINS CITĀTSNO 'DZELZS LĒDIJAS' TEČERES MUTES

Valsts bagātība ne vienmēr balstās uz tās dabas resursiem – tā ir sasniedzama par tad, ja šādu resursu nav vispār. Pats galvenais resurss ir cilvēks. Valstij ir jāizveido pamats, lai varētu uzplaukt talantīgi cilvēki. Vida Press