Es personīgi uzskatu, ka tie ir atbalstāmi. Mūsu valstī, īpaši pēdējā laikā, dažādi notikumi atspoguļo to, ka valsts sektorā dažādu "problēmu" gadījumā nav nevienas atbildīgās personas, kuras uzņemotos pilnu atbildību par savu amatu, pienākumiem un darbiem un vārdiem. Praktiski vienmēr sanāk, ka "kāds cits" ir vainīgs. Šie ierosinājumi, manuprāt, tomēr rastu lielāku atbildību.  

Bet kāds ir Jūsu viedoklis ? Atbalstāt, neatbalstāt, pamatojums? Būtu intersanti dzirdēt un padiskutēt par to. Rakstiet uz karlis.kreslins@saeima.lv, karliskreslins@inbox.lv

Cieņā, Kārlis Krēsliņš

Piedāvātie Grozījumi Satversmē, Ministru kabinēta ikārtas likumā un Saeimas kārtības rullī.

Mērķis: tuvināt Latvijas parlamentāro iekārtu racionālā parlamentārisma modelim, padarot stiprāku un efektīvāku izpildvaru, ar lielākām ministru prezidenta pilnvarām.

1.MP apstiprināšana

- pēc vēlēšanām, tāpat kā līdz šim VP nominē MP kandidātu

- MP kandidāts parlamentā prezentē darbības programmu un tikai pēc viņa apstiprināšanas tiek izvēlēti pārējie MK locekļi

- Uzticība MP tiek izteikta ar 51 balsi

- MP pats atkāpjas - tad nominē VP kā līdz šim

2.Ministru iecelšana

- Ministrus neapstiprina Saeima, bet pēc MP ieteikuma ieceļ VP (Vācijas modelis)

- Saeima var izteikt ministriem neuzticību

3. Konstruktīvā neuzticības izteikšana

- Saeimas tiesības izvirzīt MP kandidātu konstruktīvā neuzticības balsojuma gadījumā

- Saeima var nogāzt MP tikai tad, ja  vienlaikus tiek apstiprināts jauns MP -  ne mazāk kā 1/3 rosina, 51 balss nepieciešama, lai izteiktu neuzticību

4.Balsojumā pret budžetu MP nekrīt

5.Papildus prasības MK locekļiem

- Regulāras visu ministru "atskaites" Saeimai (līdzīgi kā šobrīd ir ārlietu debates)

- MK locekļu svinīgais solījums

6. Parlamentāro sekretāru lomas paaugstināšana

- Lai novērstu formālo ministru aizvietošanas kārtību, PS tiesības aizvietot ministru tā prombūtnes laikā

- Tā kā PS loma pieaugtu, viņus apstiprināt ar MP lēmumu (nevis ministra rīkojumu, kā pašreiz)