1. Tagad ne visai veiksmīgi tiek veidota Saeimas izmeklēšanas komisija ar ļoti garu nosaukumu, kurā centās ielikt iespējamo darbību. Izskan viedoklis, kam tā vajadzīga, ar ko tad tā nodarbosies?

4.maijā 18.20  LTV7 demonstrēja dokumentālo filmu «4.maija republika» . Tur ir daudz materiālu, kurus varētu izskatīt, vērtēt un analizēt Saeimas izmeklēšanas komisija. Kā teikts filmas anotācijā:

„No Dziedošās revolūcijas 1988.gadā līdz bankrotam 2008.gadā. No PSRS līdz Eiropas Savienībai. Svešzemju okupācija un vietējie oligarhi. Neatkarības anatomija … Šis ir stāsts par valsti, dēvētu par „Baltijas tīģeri”, kura 2009. gadā nonākusi uz bankrota sliekšņa. Filma pēta demokrātijas un kapitālisma dubultspēles kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā. Vērtējot neatkarības atjaunotāju vārdus un darbus, varas un naudas, elites un tautas attiecības, tiesiskumu un taisnīgumu, tā aicina saprast atsevišķu cilvēku un visiem kopējo atbildību pret valsti”.

Plašsaziņas līdzekļos neredzu filmā minēto faktu analīzi. Fakti ir nopietni un vērtēšanas cienīgi.

2. Korupcija, Valsts ieņēmuma dienests (VID), rotācija utt. Fakti: Latvijā ir lielākā korupcija starp Baltijas valstīm, arī ES mēs esam starp “sliktajām” valstīm.

Latvijā VID ir ~4000 ierēdņu, Igaunijā ~1500 ierēdņu, bet Igaunijā VID savāc vairāk finanšu resursu (budžetā) nekā Latvijā. Kādēļ?

R o t ā c i j a jau nav slikta lieta. Karavīri tiek rotēti no dienesta štābos uz vienībām, karjeras karavīriem būtiska ir dalība starptautiskajās misijas. Tas ir pareizi un loģiski pamatoti, bet VID - vai šajā gadījumā tās ir vajadzīgās “zāles”? Nedomāju.

Neesmu saņēmis atbildi - kādēļ nevar VID, un ne tikai VID, ierēdņus testēt ar melu detektoriem? Daži saka – cilvēktiesību pārkāpums. Labi, bet var piedāvāt to darīt brīvprātīgi. Ja negrib, tad rodas jautājums, kas tam par iemeslu?

Melu detektoru varot apmānīt. Iespējams, tikai tādu cilvēku ir maz un nākotnē būs vēl mazāk. Atceramies, kā sacentās cilvēks ar datoru šaha spēlē. Sākotnēji pasaules čempions Garijs Kasparovs ar lielām grūtībām, bet ne vienmēr, guva uzvaru. Tagad gandrīz vienmēr zaudē. Nedomāju, ka apmānīt melu detektoru tagad un vēl vairāk nākotnē, būs vieglāks uzdevums.

3. Partijas “Kam pieder valsts (KPV)” dibināšana. Domāju, Latvijas politikā interesants, uzmanības un analīzes vērts notikums. Cerības ir beidzamais, kas mirst reizē ar cilvēku.

ASV notiek vēlēšanas kampaņa. Panākumus gūst populisms. Tomēr ASV vēlētāji parasti spēj atšķirt cilvēkus populistus no valsts vīriem un sievām. Mēs mācāmies, bet laiks jau nu būtu kļūt pieaugušiem.

4. Vajadzētu Latvijā ne uz papīra, bet dzīvē sadalīt četru varu (likumdošanas – Saeima, izpildvara – MK, tiesu vara un plašsaziņas līdzekļi) pienākumu, tiesību un atbildības jomas. Dīvaini izskatās, kad ministrs neuzņemas atbildību par savas nozares darbu, bet novirza kritiku uz premjerministru, MK vai Saeimu. Ministram vajag prast uzņemties atbildību, formulēt, ko viņš ir izdarījis un kur bija problēmas ar savu priekšlikumu īstenošanu.

Piemēram, ministrija izstrādājusi MK noteikumus, bet negūst MK atbalstu, un tam ir sekas. Vai izstrādājusi likumprojektu, bet Saeima to neatbalsta utt. Tikai pateikt, ka vajag vairāk naudas – tas ir nepildīt savu darbu.

Izmantot SALĪDZINĀJUMU % no IKP nozarei ar citu valstu nozares finansējumu var, bet tikai nevajag aizmirst, ka Latvijā budžetā ir ~27% no IKP, bet Igaunijā ~35% no IKP. Tas nozīmē, ka citās valstīs budžetā no IKP ir vairāk ko dalīt. Tad vajag analizēt, saprast, kādēļ ir tāda situācija. Piemēram, ēnu ekonomika tikai daļēji nonāk budžetā.

Tad atkal nonākam pie VID. Kas kontrolē? Daļēji KNAB. Vai KNAB tagad ar visiem iekšējiem strīdiem spēj to labi darīt? Nedomāju. Kaut gan, 6.marta Dienas ziņās http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/06.05.2016-dienas-zinas.id71518/ KNAB vadītājs ir pateicis par to, cik partijas ir parādā valstij dēļ nenomaksātām „soda” naudām (~miljonu eiro). Tās ir, ieskaitot arī jau likvidētās partijas. Jautājumu daudz, bet nopietnas analīzes maz.

1. Tagad ne visai veiksmīgi tiek veidota Saeimas izmeklēšanas komisija ar ļoti garu nosaukumu, kurā centās ielikt iespējamo darbību. Izskan viedoklis, kam tā vajadzīga, ar ko tad tā nodarbosies?

4.maijā 18.20  LTV7 demonstrēja dokumentālo filmu «4.maija republika» . Tur ir daudz materiālu, kurus varētu izskatīt, vērtēt un analizēt Saeimas izmeklēšanas komisija. Kā teikts filmas anotācijā:

„No Dziedošās revolūcijas 1988.gadā līdz bankrotam 2008.gadā. No PSRS līdz Eiropas Savienībai. Svešzemju okupācija un vietējie oligarhi. Neatkarības anatomija … Šis ir stāsts par valsti, dēvētu par „Baltijas tīģeri”, kura 2009. gadā nonākusi uz bankrota sliekšņa. Filma pēta demokrātijas un kapitālisma dubultspēles kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā. Vērtējot neatkarības atjaunotāju vārdus un darbus, varas un naudas, elites un tautas attiecības, tiesiskumu un taisnīgumu, tā aicina saprast atsevišķu cilvēku un visiem kopējo atbildību pret valsti”.

Plašsaziņas līdzekļos neredzu filmā minēto faktu analīzi. Fakti ir nopietni un vērtēšanas cienīgi.

2. Korupcija, Valsts ieņēmuma dienests (VID), rotācija utt. Fakti: Latvijā ir lielākā korupcija starp Baltijas valstīm, arī ES mēs esam starp “sliktajām” valstīm.

Latvijā VID ir ~4000 ierēdņu, Igaunijā ~1500 ierēdņu, bet Igaunijā VID savāc vairāk finanšu resursu (budžetā) nekā Latvijā. Kādēļ?

R o t ā c i j a jau nav slikta lieta. Karavīri tiek rotēti no dienesta štābos uz vienībām, karjeras karavīriem būtiska ir dalība starptautiskajās misijas. Tas ir pareizi un loģiski pamatoti, bet VID - vai šajā gadījumā tās ir vajadzīgās “zāles”? Nedomāju.

Neesmu saņēmis atbildi - kādēļ nevar VID, un ne tikai VID, ierēdņus testēt ar melu detektoriem? Daži saka – cilvēktiesību pārkāpums. Labi, bet var piedāvāt to darīt brīvprātīgi. Ja negrib, tad rodas jautājums, kas tam par iemeslu?

Melu detektoru varot apmānīt. Iespējams, tikai tādu cilvēku ir maz un nākotnē būs vēl mazāk. Atceramies, kā sacentās cilvēks ar datoru šaha spēlē. Sākotnēji pasaules čempions Garijs Kasparovs ar lielām grūtībām, bet ne vienmēr, guva uzvaru. Tagad gandrīz vienmēr zaudē. Nedomāju, ka apmānīt melu detektoru tagad un vēl vairāk nākotnē, būs vieglāks uzdevums.

3. Partijas “Kam pieder valsts (KPV)” dibināšana. Domāju, Latvijas politikā interesants, uzmanības un analīzes vērts notikums. Cerības ir beidzamais, kas mirst reizē ar cilvēku.

ASV notiek vēlēšanas kampaņa. Panākumus gūst populisms. Tomēr ASV vēlētāji parasti spēj atšķirt cilvēkus populistus no valsts vīriem un sievām. Mēs mācāmies, bet laiks jau nu būtu kļūt pieaugušiem.

4. Vajadzētu Latvijā ne uz papīra, bet dzīvē sadalīt četru varu (likumdošanas – Saeima, izpildvara – MK, tiesu vara un plašsaziņas līdzekļi) pienākumu, tiesību un atbildības jomas. Dīvaini izskatās, kad ministrs neuzņemas atbildību par savas nozares darbu, bet novirza kritiku uz premjerministru, MK vai Saeimu. Ministram vajag prast uzņemties atbildību, formulēt, ko viņš ir izdarījis un kur bija problēmas ar savu priekšlikumu īstenošanu.

Piemēram, ministrija izstrādājusi MK noteikumus, bet negūst MK atbalstu, un tam ir sekas. Vai izstrādājusi likumprojektu, bet Saeima to neatbalsta utt. Tikai pateikt, ka vajag vairāk naudas – tas ir nepildīt savu darbu.

Izmantot SALĪDZINĀJUMU % no IKP nozarei ar citu valstu nozares finansējumu var, bet tikai nevajag aizmirst, ka Latvijā budžetā ir ~27% no IKP, bet Igaunijā ~35% no IKP. Tas nozīmē, ka citās valstīs budžetā no IKP ir vairāk ko dalīt. Tad vajag analizēt, saprast, kādēļ ir tāda situācija. Piemēram, ēnu ekonomika tikai daļēji nonāk budžetā.

Tad atkal nonākam pie VID. Kas kontrolē? Daļēji KNAB. Vai KNAB tagad ar visiem iekšējiem strīdiem spēj to labi darīt? Nedomāju. Kaut gan, 6.marta Dienas ziņās http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/06.05.2016-dienas-zinas.id71518/ KNAB vadītājs ir pateicis par to, cik partijas ir parādā valstij dēļ nenomaksātām „soda” naudām (~miljonu eiro). Tās ir, ieskaitot arī jau likvidētās partijas. Jautājumu daudz, bet nopietnas analīzes maz.