Jaunākās ziņas

Mūsdienu valsts militārā stratēģija (Latvijas piemērs)

Valsts nelikumīgas darbības, lai paplašinātu savu ietekmi pasaulē. Moldova, kad sabruka PSRS, Gruzijā, kur bija iekšējais konflikts, miera uzturētāji no Krievijas un ar…

Lasīt tālāk

Aptaujas

Vai atbalstāt Valsts prezidenta priekšlikumus?

Balsot

UKRAINAS NOTIKUMU MĀCĪBAS

Autors: Kārlis Krēsliņš

IEVADS. XXI. gadsimta krīžu iemesli ir ļoti dažādi. Piemēram, ekonomiskie iemesli Spānijā vai Grieķijā, sociālie, politiskie Ēģiptē, Lībijā, Sīrijā un tagad Ukrainā. Nobriest konflikts, kas parasti sākas kā kaut kādas prasības vai mierīgi protesti, un tad jau ir sarkanā līnija – cilvēku nogalināšana un protesti var pāraugt militārajos konfliktos.

 

MILITĀRO KONFLIKTU BŪTĪBA. 21.gadsimtā ir mainījusies militārajos konfliktos iesaistīto vienību taktika un ir spēcīgs to informatīvais nodrošinājums. Tagad modernās elektroniskās iekārtas dod lieliskas iespējas dažādu mērķu sasniegšanai. Liels uzsvars tiek likts uz informatīvo karu, jo to viegli realizēt starp cilvēkiem, kas zaudējuši ticību vai nacionālos mērķus, ilgi dzīvojuši vai dzīvo nabadzībā un kuriem ilgus gadus ir bijis jādzīvo ar apdraudējuma vai nedrošuma sajūtu.

Pirmkārt, piemēram, bijušajā PSRS teritorijā daudziem cilvēkiem ir izveidojušies stereotipi, kas neprasa pierādījumus. Fašisms, banderovieši, vācu SS vienības – tas ir slikti. PSRS un antifašistu koalīcija - tas ir labi. 90% cilvēku īsā laikā praktiski nav iespējams iestāstīt vai pierādīt pretējo.

Otrkārt, parasti mūsu dienās notikumi, kas saistīti ar drošības jautājumiem (ekonomikā, politikā, sociālajā un aizsardzības jomā), ir daudzšķautnaini. Tādēļ, pat nemelojot, var parādīt vienu vai otru notikumu vajadzīgajā gaismā, liekot uzsvaru uz faktiem, kas apstiprina vai pamato vēlamo variantu. Piemēram, katrā valstī ir slikti cilvēki vai pat noziedznieki. Ja plašsaziņas līdzekļos uzsvaru liek uz cilvēku darbību, tad var radīt vajadzīgo vai plānoto iespaidu.

Treškārt, var organizēt un izpildīt vajadzīgo apakšnotikumu. Diezgan izplatīta un ļoti ietekmīga ir slēpto snaiperu izmantošana un konfliktā iesaistīto cilvēku nogalināšana.

Ceturtkārt, būtiski ir atrast pareizo un cilvēkus apvienojošo ideju, kuras pamatā var būt gan pret, gan par vai viss kopā. Daudzās valstīs populāras ir nacionālisma idejas. Sarakstu varētu vēl papildināt.

 

Militārā sadaļa. Krievijas atbilde uz varas maiņu Kijevā bija pilnīgi asimetriska. Pirmo reizi civilizācijas vēsturē ļoti plašā mērogā tika lietota pilnīgi jauna kara taktika, kuru The Washington Post (2014,gada 10.marts) apskatnieki (Molly K. McKew un Gregory A.Maniats) nodēvēja par „uzpeldošo” karu (pop-up war).

Militāros mērķus īsteno nevis regulārā armija ar savu hierarhisko uzbūvi, kara tehniku un smago bruņojumu, bet armija, kuru veido kareivju un teroristu krustojums. Karotāju sejas tiek apslēptas, atšķirības zīmju nav, nav saprotams, kas ir padotie, kas komandieri, vadība un pavēles tiek saņemtas un nodotas slēptā veidā. Nav redzama, atklāta un saprotama komandvadības sistēma.

 

NOTIKUMI UKRAINĀ. Par tiem detalizētāk var izlasīt sociālajos tīklos, manā mājas lapā rakstā „Notikumi Ukrainā[1].” Gadījums 21. gadsimtam ir ļoti satraucošs, jo, pārkāpjot dažādas starptautiskās vienošanās, kodollielvalsts tik atklāti iejaucās sev nacionāli tuvas valsts dzīvē.

Svarīgi ir veikt šī konflikta detalizētu analīzi un noteikt tā rašanās iemeslus. Tiek izteiktas dažādas versijas un to kombinācijas:

1) Krievijas prezidenta personīgas ambīcijas;

2) bailes no Ukrainas Maidana scenārija atkārtošanas Krievijā;

3) ģeostratēģiskie mērķi. Krievijas mēģinājums pārorientēties uz sadarbību ar Āzijas valstīm, pirmkārt, Ķīnu;

4) ekonomiskie. Energoresursu iespējamie krājumi Krimā. Daudzu Krievijas un Ukrainas ražotņu cieša sadarbība[2]. Mēģinājums tādejādi veicināt nacionālās rūpniecības, tehnoloģiju, zinātnes utt. attīstību;

5) Krievijas elite nav viendabīga. Notiek cīņa starp dažādiem virzieniem un konspiraloģijas teorijas piekritēji izsaka pieņēmumu, ka tas ir mēģinājums nomainīt Valsts prezidentu. Piemērs no vēstures: 1914.gadā Krievijas caram tautas atbalsts bija ļoti augsts, bet pēc pāris gadiem daudzi to ienīda. Tā ir mācība visiem, kas ar populistiskiem lozungiem vēlas ātri iegūt augstus reitingus, jo tas ir īslaicīgi.

Krima pat ekonomiski var radīt Krievijai lielus zaudējumus. Kā teicis bijušais Krievijas valdības ministrs Aleksandrs Pačinoks, kurš pēkšņi nomira 56 gadu vecumā, tas tuvākajos gados Krievijai izmaksās līdz 3 triljoniem rbļ. Tas ir daudz vairāk nekā Soču olimpiādes izmaksas. Papildu sankcijas no Rietumvalstu puses un Eiropas valstu  energoresursu pieprasījuma samazināšana no Krievijas (diversifikācija Eiropā) var radīt lielas problēmas Krievijas ekonomikai.

 

SECINĀJUMI

1. Tagad ir skaidrs, ka nebija domāts uzsākt karu, bet tikai „aizstāvēt savējos”, tomēr pieņemt šādus lēmumus KF parlamenta Augšpalātā nav pieļaujams. Lielākā pasaules daļa noticēja militārā konflikta iespējamībai.

2. Starptautiskie likumi un normatīvie akti ir nepilnīgi. Nav skaidra un nepārprotama risinājuma, kā kurā situācijā darboties. Pastāv ļoti daudz problēmu lēmumu pieņemšanā un to īstenošana ANO, NATO un ES.

3. Nacionālajiem normatīvajiem aktiem ir vajadzīgas starptautiskās ekspertīzes procedūras. Krievijas operācija Gruzijā, tagad Ukrainā un iespēja jebkurā valstī aizstāvēt savus tautiešus. Tas nozīmē, ka arī Baltijas valstīs var izveidot situāciju tautiešu aizsardzībai. Tas ir nopietns mūsu valsts apdraudējums, kas nav pieļaujams 21.gadsimtā.

4. Vajag steidzīgi pārstrādāt gan Nacionālās drošības, gan Valsts aizsardzības koncepciju, likumus un plānus, paredzot to realizācijai atbilstošus resursus.

5. Kādreiz tika runāts par III pasaules kara iespējamību, izsakot, cik laika palicis līdz pusnaktij. Militārā konflikta iespējamība Ukrainā ir „bez vienas minūtes pusnakts”. Pasaulei ir jāpateicas karavīriem, kas spēja pagaidām nelietot ieročus, bet tas ir pagaidām. Situācija veidojas tāda (2 nošauti karavīri, atņemti ieroči, zemūdene, kuģi, ieņemtas bāzes utt.), ka nelietot ieročus, liekas, neiespējami. Tas ir mans, karavīra ar 43 gadu pieredzi BS viedoklis.

6. Mēs varam redzēt, kā notiek „karstais” informatīvais karš. Tas ir detalizētas izpētes vērts. Daudzi cilvēki patiešām tic gan pozitīvai, gan negatīvai notikumu gaitai. Man tas atgādina situāciju, kad aklus cilvēkus pieved pie ziloņa, kuru viņi nav redzējuši, un lūdz aprakstīt, kas tas ir. Viens paņēmis asti, otrs degunu, trešais kāju utt. un atbilstoši stāsta, kā izskatās zilonis. Tie stāsti ir patiesi, bet neviens neapraksta pareizi, kā izskatās zilonis. Būtu nepieciešams iepazīties ar vēsturi un Gebelsa metodēm, kaut gan tagad televīzijas, radio un interneta laikmets paver daudz lielākas iespējas.

Daudzi Krievijas iedzīvotāji, skatoties savus valsts televīzijas kanālus, tic redzētajam, ka Ukrainā ir fašisti, kas iznīcina krievus, ka visu tur organizējuši Rietumi utt. Viņi nav vainīgi; viņiem nav resursu, lai iegūtu kvalitatīvāku informāciju. Krimā ir atslēgti Ukrainas kanāli, iedzīvotāji informāciju saņem tikai no Krievijas medijiem.

 

KAS BŪTU JĀDARA LATVIJĀ

Manuprāt, Latvijai būtu jāsaliedē sabiedrība, bet to var panākt tikai tad, ja vēlētāji uzticēsies vadībai. Tagad mēs zinām, kāda ir šī uzticība – ļoti zema. Kas būtu jādara? Cilvēkam ir būtiskas trīs lietas: ticība, labklājība un drošība.

T I C Ī B A

Pirmkārt, nevis aizliegt kādu informācijas avotu, ko izdarīt interneta laikmetā ir grūti, bet sniegt patiesu vai dažādu viedokļu informāciju valodās, kuras labāk saprot vēlētāji. Piemēram, Krievijā ir TV kanāls „Dožģ” http://tvrain.ru/live/ vai radiostacija Echo.mskv, http://echo.msk.ru/interview/, kur dažādu uzskatu cilvēki izsaka savu sevišķo viedokli, kur ir diskusijas par aktuāliem jautājumiem, bet, atšķirībā no Latvijas, piedalās dažādu uzskatu cilvēki.

Otrkārt, sakārtot valsts pārvaldi. Atdalīt izpildvaru no likumdošanas varas.

Treškārt, daži konkrēti ieteikumi, kas balstīti uz Vakarčuka rakstīto[3]  :

1. Neiecelt amatos pēc „savs - svešais” filozofijas. Iecelšana amatos jābalsta uz trīs principiem: patriotismu, godīgumu un profesionālismu.

2. Uzmanīgi uzklausīt un sadzirdēt visus Latvijas novadus un pašvaldības. Pirmkārt, parastos Latvijas iedzīvotājus.

3. Viens likums – viena taisnība. Šāds princips ir jāīsteno dzīvē. Nevajag organizēt „raganu medības” un attaisnot savējos. Nekas tā negrauj uzticību, kā dubultstandarti.

4Nelietot partiju kvotu principus. Tas daravalsts pārvaldi neefektīvu un dod bāzi korupcijai.

5Godīgi, skaidri un atklāti stāstīt cilvēkiem par saviem lēmumiem un pamatot tos. Jebkura, pat nepopulāra, reforma var tikt uztverta, pieņemta pozitīvi, ja cilvēki zinās, kā, kādēļ tā tiek veikta.

6Sākt līdzekļu ekonomiju no sevis. Latvijā labu piemēru rāda mūsu Valsts prezidents. Ierēdņiem, kas brauc ar dārgajām mašīnām, neviens netic.

7Informācijas drošībai ir jābūt prioritātei. Vārda brīvība ir nemainīga vērtība, kamēr tas neapdraud mūsu tautas drošību.

8Vajag maksimāli izmantot valsts stiprās puses. Ģeopolitiskās, dalību ES, NATO, Baltijas valstu kooperāciju, ekonomiskās, politiskās, jebkuras citas. Jādarbojas mērķtiecīgi vienam mērķim.

9Jebkuram ekonomiskajam panākumam ir jābūt saistītam ar 2% no IKP aizsardzībai un atbilstoši ar NBS kvalitāti. Spēcīgi NBS un savu saistību izpilde NATO un ES organizācijās – miera un valsts nedalāmības garantija.

10. Vajag pasniegt roku saviem oponentiem, ja tas strādā valsts labā.

 

L A B K L Ā J Ī B A un D R O Š Ī B A. Par šiem jautājumiem vairākkārt esmu izteicis savu viedokli mājaslapā http://www.kreslins.lv/articles/category/lv/aktuali . Tomēr nedaudz detalizētāk par vienu drošības sadaļu - fizisko drošību.

 

Zīmīgs ir NATO pārstāvju teiktais, ka, izvedot NATO valstu Bruņotos spēkus no Afganistānas, raisījās jautājums par NATO uzdevumiem nākotnē. Tagad ir skaidrs, ka NATO uzmanības centrā nonāks kolektīvās aizsardzības jautājumi, kas balstās uz viedās (gudrās) aizsardzības principiem. Tagad būs atklāts jautājums par NATO Ātrās reaģēšanas spēku (NRF) gatavības līmeni un citi jautājumi, kas saistīti ar to izmantošanu kādā no NATO valstīm.

 

Kas jādara Latvijā? Loģiski ir, kad, bāzējoties uz starptautiskajiem dokumentiem (Kompleksā nākotne-2030, NATO Stratēģiskais koncepts, ES Drošības stratēģija), sākumā analizē draudus, riskus un izaicinājumus Latvijas drošībai, tad izstrādā Nacionālo drošības koncepciju (NDK), kas ir bāze Nacionālā drošības likuma pilnveidošanai. Kas savukārt ļauj izstrādāt šajā jomā dažādus plānus. Līdzīgi ir ar Valsts aizsardzības koncepciju, Nacionālo bruņoto spēku likumu un aizsardzības plāniem. Var atzīmēt, ka Rietumvalstīs NDK līmeņa dokumentus sauc par drošības un militārajām stratēģijām. Shematiski tas izskatās šādi:

 

 

 

Vajadzēs vienoties, ko saprotam ar vārdiem aizsardzība un Nacionālie bruņotie spēki (NBS). Kādreiz, 1992.gadā, tā bija kara laika struktūra, kurā ietilpa visi militārie formējumi: Aizsardzības spēki, ieskaitot Robežsardzi, IeM bruņotās vienības, Zemessardze un Drošības dienests, kas nebija AM pakļautībā.

 

Ņemot vērā NATO Stratēģisko konceptu, Aizsardzības ministrijas un NATO kontekstā vārds aizsardzība nosaka pasākumu kopumu cīņai ar NATO Stratēģiskajā koncepcijā noteiktajiem draudiem, riskiem un izaicinājumiem: globālā terorisma draudiem; kiberuzbrukumiem; enerģijas resursu drošību; globālajām klimata izmaiņām. Sarakstu var papildināt ar mūsu reģiona specifiskajiem apdraudējumiem.

Ja ir vienota izpratne par vārdu aizsardzība, tad, veidojot budžetu un plānus, vajag bez diskusijām ievērot Māstrihtas kritēriju par budžeta deficīta lielumu un iedalīt aizsardzībai 2% no IKP. Nopietnām diskusijām ir jābūt, kas tajā tiek iekļauts un jānosaka prioritātes, jo visam nepietiks. NATO ir noteikts, kas var tikt iekļauts aizsardzības budžetā, bet, ja nauda tiek iedalīta cīņai ar NATO Stratēģiskajā konceptā noteiktajiem draudiem, riskiem vai izaicinājumiem, tad par to var diskutēt arī NATO līmenī.

Tagad Nacionālo bruņoto spēku likumā ir noteikts NBS sastāvs un uzdevumi, bet, iespējams, to vajadzētu mainīt un pēc būtības vai attīstoties pēc spirāles principiem noteikt (domāju, tas ir diskusiju vērts), ka NBS sastāvā ietilpst:

  • Aizsardzības (regulārie) spēki: SZS, JS, GS;
  •  Robežaizsardzības spēki (RAS);
  • Zemessardze, Jaunsardze, Aizsargu organizācija;
  • Valsts un pašvaldību policija, ugunsdzēsēji;
  • Drošības dienesti;
  • Nacionālā aizsardzības akadēmija.

 

Pirmkārt, sakārtot aizsardzības nozares speciālistu sapratni un izpratni par valsts aizsardzības izaicinājumiem 21. gadsimtā.

Otrkārt, sakārtot likumus un citus normatīvos aktus atbilstoši reālajai situācijai drošības jomā.

Treškārt, noteikt NBS kopumā un to sastāvdaļu vietu, nozīmi un uzdevumus Latvijas drošības sistēmā.

Ceturtkārt, precīzi noteikt NBS un to sastāvdaļu prioritātes. Nedrīkst būt situācija, ka, AM nespējot nodrošināt nepieciešamo ekipējumu un bruņojumu, par 98% ir samazināta līdzdalība NATO Reaģēšanas spēkos (karavīru skaits dalībai NRF 14.rotācijā tika samazināts no 253 līdz 3;

Piektkārt, vajadzētu veidot kopēju NBS izglītības un apmācības sistēmu. Šis priekšlikums jau vairākkārt ir mutiski un rakstiski izteikts un sīkāk ar to var iepazīties žurnāla „Militārā Zinātne” rakstā „Latvijas NAA pagātne, tagadne un nākotne[4].”

 

SECINĀJUMI PAR LATVIJU

1. Latvijai nav alternatīvas valsts aizsardzības politikai, kas noteikta NDK: „Latvijas militārās drošības stratēģiskais pamatprincips ir dalība NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā, kas nodrošina, ka iespējamie militārie draudi pret Latviju tiek uzskatīti par kopējiem draudiem NATO”.

2. Latvijai ir iespēja loģiski sakārtot savu aizsardzību un kļūt par piemēru šajā jautājumā citām ES un NATO valstīm, jo valstīm ar militāro rūpniecību, daudzskaitlīgajiem BS un iespējām veidot vērā ņemamas pašaizsardzības spējas to izdarīt ir daudz sarežģītāk.

3. Latvijas aizsardzības jautājumu konceptuāla sakārtošana ļauj loģiski un pamatoti analizēt Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas apvienošanas (nākotnē) iespējas vai to precīzu funkciju un atbildības jomu sadali bez nevajadzīgas dublēšanās, kā arī veidot kopēju izglītības un mācību iestādi valsts aizsardzības struktūru speciālistiem.

PRIEKŠLIKUMS, kas 2009.g. Aizsardzības ministrijā ir guvis atbalstu: NAA piedāvāja veidot Latvijas Nacionālo drošības akadēmiju, kas gatavotu (izglītotu) karavīrus, policistus un robežsargus, kā arī civilos speciālistus darbam drošībās struktūrās.

Tagad Valdības deklarācijā ir ierakstīts veikt izpēti par tādas akadēmijas izveidi uz NAA bāzes.

 

 

Komentāri

Atzīmēti ar * lauki ir obligāti

Vārds: *
E-pasts: *
(Netiks publicēts)
Komentārs: *
Drošības kods
Pārlādēt
Ievadiet drošības kodu: *
 
Pievienot

Atmiņu krātuves

Dienas citāts

Mūsu pagātnes lēmumi veido mūsu tagadni


Imants Ziedonis

Laiki nav svarīgi.Svarīgs ir cilvēks


VIENS DZELŽAINS CITĀTSNO 'DZELZS LĒDIJAS' TEČERES MUTES

Valsts bagātība ne vienmēr balstās uz tās dabas resursiem – tā ir sasniedzama par tad, ja šādu resursu nav vispār. Pats galvenais resurss ir cilvēks. Valstij ir jāizveido pamats, lai varētu uzplaukt talantīgi cilvēki. Vida Press