IEVADS. Man ir seni un cieši sakari ar Ukrainu. Kad 1949. gadā mūs izsūtīja uz Sibīriju, Amūras apgabala Tigdas reģionu, mums, ģimenei ar 4 bērniem, palīdzēja izdzīvot ukraiņu ģimene, kas bija uz turieni izsūtīta pirms II pasaules kara. Mana māsa tur apprecējās ar ukraini Stepanu Jurčenko, kuru pēc atgriešanās Latvijā nogalināja cietumā, bet māsa nomira. Ir viņu dēls Viktors, kam tagad ir jau 7 mazbērni. Manas sievas tēvs, tagad miris, bija no Doņeckas. Ukrainā ir sievas pusbrālis – dēls no tēva puses.

Mēs pagājušā gada janvārī un kara sākumā ar dēlu, viņa sievu, jaunāko mazdēlu (3gadi) un manu sievu dzīvojām Kijevā. Bija plānots atgriezties Latvijā ar lidmašīnu 28. februārī, bet atgriezāmies 27.februāra vakarā ar autobusu. Es katru dienu staigāju ar mazdēlu, tikos ar citiem Kijevas bērnu vecākiem, bet ne reizi nejutu negatīvu attieksmi pret sevi, kaut gan runāju pamatā krievu valodā. Mazdēlam gan krusttēvs, gan krustmāte ir ukraiņi, kas mums palīdzēja, kad sākās karš, tikt no Kijevas līdz Ļvovai uz autobusu, kas atveda mūs uz Latviju.

Esot Kijevā, es turpināju attālināti piedalīties diskusijās par Latvijas nacionālās drošības jautājumiem. Pirms kara, 20.februārī, mēs diskutējām par iespējamo militāro konfliktu. Es biju pārliecināts, ka iebrukums būs 24. februārī. Iemesli tam no mana subjektīvā viedokļa ir:

1. Izvairīties no protestiem Krievijā pret valsts pārvaldi un prezidentu, kas pieauga pēc 2010. gada. Veiksmīga Krimas okupācija 2014. gadā, kas palielināja viņa reitingu, un padoto ziņojumi, ka Ukrainā Krievijas BS sagaidīs ar ziediem.

2. Nepieļaut Ukrainas virzību uz Rietumiem – ES un NATO. Grūti būtu saviem iedzīvotājiem skaidrot, kādēļ Ukrainā notiek demokrātiskas vēlēšanas un uzlabojas dzīves līmenis, salīdzinot ar Krieviju.

3. Vladimirs Putins gribētu palikt Krievijas vēsturē kā ievērojama persona.

4. Vladimirs Putins testēja Rietumus, pirmkārt, ES un NATO. Notikumi Gruzijā 2008. gadā un Francijas prezidenta palīdzība nodibināt nosacīto mieru, Gruzijai zaudējot divus reģionus (Dienvidosetiju, un Abhāziju). Krimas okupācija 2004. gadā un divu separātisku reģionu Doņeckas un Luhanskas - izveidošana.

5. Papildus notikumi Sīrijā un nevalstiskās privātās militārās organizācijas (ČVK Vāgnera) grupējuma Prigožina vadībā izmantošana un ķīmisko ieroču lietošana. Cilvēku nogalināšana ārvalstīs, piemēram, Lielbritānijā, izmantojot aizliegtās indes “Novičok”. Alekseja Novaļnija indēšana pēc atgriešanās no glābējvalsts Vācijas, viņa ievietošana cietumā. Krievijā pat netika ierosināts kriminālprocess. Tādu piemēru ir daudz. Nosacītas Rietumvalstis nedeva stingru pretdarbību.

SANKCIJAS. Daudzas valstis atrodas zem dažādām sankcijām. Krievijai bija un ir iespēja veikt to izpēti. Krievija pati atrodas zem dažādām sankcijām. Kā atzīmēju augstāk, Krievija ir veikusi daudzu starptautisko normatīvo aktu pārkāpumus un ir izvērtējusi sankciju sekas. Līdz šim sankciju sekas ir bijušas maziedarbīgas.

SANKCIJU ZEMĀ EFEKTIVITĀTE. Kādi tam ir iemesli? Konceptuāli, pirmkārt, starptautiskajos tiesību aktos ir daudz rakstīts par valstu, organizāciju un atsevišķu cilvēku pareizo rīcību un uzvedību, bet praktiski nav noteikts, kā piespiest valstis, cilvēkus šo normatīvu aktu izpildei.

Otrkārt, Rietumvalstu demokrātija. Beidzamā laika piemērs, kad vai 8 gadus izmeklēja, kamēr notiesāja par Malaizijas civilās pasažieru lidmašīnas iznīcināšanu. Notiesāja arī KF Drošības dienesta pārstāvi virsnieku Girkinu-Strelkovu, kas turpina aktīvi uzstāties Krievijas plašsaziņas līdzekļos, atbalstot karu Ukrainā. Jā, tā laikam bija teroristu kļūda, bet nekas nav teikts par tiem, kas deva pavēli šo akciju veikt, jo raķešu sistēmu atveda no Krievijas. 

Treškārt, tagad Ukrainā ir savākti materiāli par kara laika noziegumiem, bet organizēt starptautisko tiesu ir ļoti sarežģīti un īsā laikā praktiski neiespējami. Pareizi un loģiski būtu organizēt tādu tiesu, pamatojoties uz ANO Drošības padomes lēmumu, bet, dabiski, Krievija, kā ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle, tādu lēmumu nobloķēs.

Ceturtkārt, reālpolitika un naudas vara. Rietumvalstīs var organizēt vajadzīgā satura rakstus, gan parasto cilvēku, gan žurnālistu, gan ekspertu, gan politiķu un valsts augstajos amatos strādājošo uzstāšanās.

Sankcijas tiek apietas, cilvēkus – vēlētājus - cenšas pārliecināt, un bieži veiksmīgi, par savas nelikumīgās darbības pamatotību. Bizness cenšas gūt peļņu, un tas ir dabiski, jo bieži morāles jautājumi paliek otrajā vietā vai vispār tiek aizmirsti. Ļoti slikti, ka politiķi pat ES parlamentā tiek iespaidoti ar naudu.

Piektkārt, mēs, rietumvalstis, esam labi trenējuši, piemēram, Krievijas valsts vadītājus un bagātos cilvēkus, kā apiet sankcijas. Viņi, dabiski, konsultējās un algo labus juristus, kas pārzinot Rietumvalstu tiesību sistēmu, prot to apiet. Visi it kā zina, ka ģimenes, radi, draugi daudz dzīvo Rietumvalstīs. Tur ir lieli nekustamie īpašumi, nauda bankās, mācās bērni un atpūšas paši pat tagad, kara laikā, Ukrainā.

Viens piemērs. Biznesa cilvēkam ir valsts pasūtījumi un iespēja nopelnīt lielu naudu, bet neoficiāli noteikts nodrošināt, piemēram, konkrētam ministram lidmašīnu, atpūtu ar mīļoto utt. Kam un kā uzliks sankcijas demokrātiskajās valstīs?  

KĀ PALIELINĀT ATBILDĪBU PAR STARPTAUTISKO NORMATĪVO AKTU, ARĪ SANKCIJU, PĀRKĀPUMIEM?

Pirmkārt, jāsāk ar ANO. Bija laiks, kad tika diskutēts par NATO vietu pasaules drošības struktūrās. Varšavas pakts beidza pastāvēt, un bija runas par NATO kā ANO spēka struktūru. Es biju NBS AŠ priekšnieks, kad Latvija stājās NATO, kad Krievija vērtēja iespēju kļūt par NATO asociēto, locekli un līdzīgi to varētu darīt Austrālija, Japāna un citas valstis.

Kad es biju Latvijas Saeimas deputāts un piedalījos NATO parlamentārajā asamblejā, uz jautājumu NATO ģenerālsekretāram par iespēju NATO piedalīties Sīrijas konfliktā, bija vienkārša atbilde. NATO izvērtēs tādu iespēju, ja būs ANO lēmums un uzaicinājums NATO palīdzēt. Tad NATO vērtēs.  

Pirms II pasaules kara bija Tautu savienība jeb Nāciju līga, bet pēc kara tika izveidota ANO, jo Tautu savienība nespēja pildīt savus uzdevumus. Tagad, 21. gadsimtā, daudzi rosina jautājumu par ANO spēju pildīt savus uzdevumus. Esmu pats konceptuāli piedāvājis pārveidot ANO, un tas būtu šādi.

Veidot ļoti vienkāršus ANO statūtus, kā Dieva baušļus. ANO valstis apņemas tos pildīt un uztic savas darbības izvērtēšanu mākslīgajam intelektam. ANO valstis apņemas nekarot savā starpā, un ANO ir sava spēka struktūra, līdzīga NATO. To paplašinot ar asociētiem locekļiem, tā varētu būt jaunais NATO veidojums, kas nepieļautu ārpus ANO esošajām valstīm iebrukt ANO valstīs. Ja ANO valsts nepilda uzņemtās saistības, tā tiek izslēgta no ANO.

Otrkārt, ES iespējas. Daudzas valstis ciena un rēķinās, pirmkārt, ar valsts militāro potenciālu jeb spēku. Beidzamie notikumi pasaulē parāda, ka Krievija nopietni uztver NATO un ASV, Ķīnas, Turcijas valstu vadītājus un pārstāvjus. ES uztver tikai kā biznespartnerus. Civilajā jomā bizness atrod ceļus un veidus, kā apiet dažādas sankcijas. 

Treškārt, esošā tiesu sistēma. Īpašumu svētās tiesības. Alekseja Navaļnova komanda spēja izsekot un atmaskot daudzu Krievijas bagātnieku nelegālos īpašumus. Vai tad to nevar izdarīt valsts drošības struktūras? Ļoti iespējams, ka tāda informācija ir vismaz dažu vadošo NATO valstu rīcība. Tādēļ daļa personāla, kas nelegāli jeb nelikumīgi ir ieguvuši šos līdzekļus, ir iekļauti sankcionēto personu sarakstā. Tad raisās jautājums, kā tagad, kara apstākļos, daudzas Krievijas elites personas atpūšas Rietumus, kur atzīmē Ziemassvētkus un Jauno gadu. Tāda ir sankciju “efektivitāte”.  

Daudzās starptautiskajās organizācijas lēmumus var pieņemt tikai tad, ja visi tam piekrīt. Vajadzētu paredzēt situācijas, kad lēmumu var pieņemt ar balsu vairākumu. Tagad ir karš, un ES un NATO valstis atzīst, ka Krievija nelikumīgi okupē Ukrainu. Valstīm vajadzētu vienoties, kā arestēt visus Krievijas bagātnieku īpašumus šajās valstīs. Procedūrām ir jābūt vienkāršām un izmantojamām plašsaziņas līdzekļos. Piemēram, jautājums Krievijas kara atbalstītājam potenciālam īpašuma saimniekam - vai atzīstat, ka Krima ir Ukrainas valsts teritorija? Papildus ir melu detektori utt. Kara situācijā tādas metodes vajadzētu atļaut izmantot vai arī persona zaudē savus īpašumus Rietumvalstīs.

Tas nav demokrātiski, bet tā ir iespēja Krievijas kara jeb Putina atbalstītājiem aizdomāties un izvērtēt ieguvumu un zaudējumu proporcijas. Tagad daudzi ir spiesti aizbraukt no Krievijas savu politisko uzskatu dēļ vai sēsties cietumā. Tas arī nav demokrātiski, bet tāda ir dzīves realitāte. Kas atbalsta karu un nedod cilvēkiem izteikt savu viedokli, būtu spiesti paciest nedemokrātiskās metodes viņu īpašumu konfiskācijas procedūrās. Tas varētu būt viens no būtiskiem kara izbeigšanas iemesliem.

Galvenais atturošais līdzeklis dalībai nelikumīgā karā ir kara noziegumu formulējums. Rietumvalstīm vajag vienoties par Krievijas statusu kā teroristisku valsti vai terorismu atbalstošu valsti. Kad Prigožins mobilizē noziedzniekus un publisko necilvēcisko cilvēku nogalināšanu bez tiesas, tam vajadzētu būt pietiekošam iemeslam uzskatīt viņu un viņa vienības par teroristiem un atbilstošu attieksmi pret viņiem.

Krievijas iedzīvotājiem ir jāzina par Rietumvalstu lēmumu veidot starptautisko kara noziedznieku tiesu, par pierādījumiem un kandidātiem būt notiesātiem. Šo jautājumu atrisināšana liktu Krievijas elitei, spēka struktūrām meklēt risinājumus un, pirmkārt, izbeigt karu un mainīt valsts vadītāju.

Ceturtkārt, plašsaziņas līdzekļi. Pirms dažiem gadiem es, būdams Saeimas deputāts, Lielbritānijā universālās miera federācijas (UPF) konferencē piedāvāju plašsaziņas līdzekļus pieskaitīt pie masu iznīcināšanas līdzekļiem. Kodola, ķīmiskie un bioloģiskie ieroči iznīcina cilvēkus fiziski, bet plašsaziņas līdzekļi var zombēt cilvēkus vai pārvērst tos par akliem zombētāju vadītāju pavēļu izpildītājiem.

Dažreiz arī Rietumvalstīs, izmantojot demokrātijas principus un naudu, var ietekmēt cilvēku uzskatus, kas ir labi un kas ir slikti. Pat nemelojot, bet parādot notikumu apskatu no viena viedokļa, var veidot maldīgu priekštatu gan par atsevišķiem notikumiem, gan cilvēkiem. Tas šķeļ sabiedrību un gatavo augsni “zaļo cilvēciņu” radīšanai un pamatojumu savu tautiešu nosacītai glābšanai.

08.01.2023.