Skats nākotnē – lietu būtība

Tuvojās Jaunais 2017. gads. Mēs gribām zināt, kas mūs sagaida, kāda būs mūsu nākotne. Lai mēs varētu loģiski pamatoti plānot, paredzēt savu nākotni, vajag saprast savas Tēvzemes un ES nākotni. Vismaz jābūt priekšstatam par cilvēces un mūsu planētas nākotni. Nosaucot dažus faktus, aicinātu uz diskusijām par šīm tēmām. Rakstu iedalu divās sadaļās - konceptuālie jautājumu par planētu Zeme, par tās civilizācijas pagātni, tagatni un iespējamo nākotni.Otra sadaļa - mūsdienu oficiālie plānošanas dokumenti un secinājumi.

Pirmkārt, ir notikumi, kurus mēs nevaram ietekmēt. Kosmosā notiekošie procesi. Periodiski uz planētas - ZEME viss tika un tiks iznīcināts. Piemēram, Zemē ietriecās liels meteorīts. 

Otrkārt,cilvēces attīstības likumsakarības. Ekonomikai ir tāda interesanta īpašība, ka analizējot to laikā - simtgades un tūkstošgades griezumā vai telpā - lielas teritorijas, tad ekonomika var pastāvēt tikai augot un attīstoties.

Kad sabrūk civilizācija, tad iestājās daudzu gadsimtu pārrāvums. Piemēram, senās Austrumu civilizācijas un antīkai grieķu un pēc tam Romas civilizācijai. Paiet laiks un citā vietā attīstās cita civilizācija un aug ekonomika. Sevišķs gadījums ir Ēģiptes senā civilizācija kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes. Par civilizācijas sākumu tiek uzskatīts 3150. gads p.m.ē, kad par valdnieku kļuva pirmais faraons, un šī civilizācija pastāvēja nākamos trīs tūkstošus gadu.

Pēc Ēģiptes civilizācijas iestājās daudzu gadsimtu postaža, izjūk ražotnes, spējas uzcelt tādas piramīdas, prasme balzamēt, tāda māksla, zināšanas – it kā viss zaudēts. Paiet laiks un citā vietā civilizācija attīstās, ekonomika aug un pilnveidojās. 

Nosacīti var teikt 6 gadsimtā beidzās Romas civilizācija. Bizantija tas ir atsevišķs stāsts, dibināta 330.g.m.e. un pastāvēja līdz 1453. gadam, galvaspilsēta Konstantinopole. Iedzīvotāju skaits 5 miljoni cilvēku 1282.g. Tad nāca, bija viduslaiki. Bija slimības. No 14.gadsimta vidus sākās pakāpeniskā ekonomikas attīstība. Bija arī ekonomikas stagnācija un kritumi, bet kopējais virziens ir ekonomikas attīstības virziens. 

Treškārt, mūsdienas. Dabas un cilvēka radītās (piemēram, karš) katastrofas ir sliktas lietas, bet tās dot motivāciju ekonomikas attīstībai. Tagad ekonomika aug, kaut gan nav īstas motivācijas ES un Rietumvalstīs kopumā tās izaugsmei. 

Tagad tiek meklētas dažādas iespējas, lai ekonomika augtu. Tiek veidotas dažādas modes, cilvēkam rada tieksmi pēc daudzām praktiski nevajadzīgām lietām. Paralēli aug zinātniski tehniskā bāze, attīstās mākslīgais intelekts un tas tiek veidots tā, ka spējīgs pastāvīgi pilnveidoties. Piemēram, šaha spēlē pasaules labākie šahisti nespēj uzvarēt datoru. Ja padomāt par lietas būtību - diezgan savdabīga izskatās cilvēku nākotne. Mākslinieki ir veidojuši daudzas emocionālās un dažreiz loģiski pamatotas filmas par iespējamo cilvēces nākotni. 

Vairums attīstītām Rietumvalstu civilizācijām tik daudz cilvēku nav vajadzīgi ekonomikas uzturēšanai. Var ražot vairāk dažādu mašīnu,..., tūkstošiem saldējumu šķirņu, bet tā nav loģiski pamatota ekonomikas attīstības motivācija. Kādas tam varbūt sekas? 

Mani ļoti pārsteidza Džona Kelhuna veiktie eksperimenti, kas veica 25 līdzīgus eksperimentus ar grauzējiem, un visi tie beidzās līdzīgi. Eksperiments "Visums" jeb Kuram tā Paradīze ir vajadzīga? [Konstantīna Karelova raksts no nedēļraksta "Taini XX veka", 2015. gada 1./2. numura.] . 

Medicīnā grauzējus izmanto, lai pārbaudītu jauno zāļu iedarbību uz dzīviem organismiem. Mēs esam daudz lasījuši vai zinām no savas pieredzes par grauzēju - žurku un peļu - spēju izdzīvot dažādās situācijās. Eksperimenta būtība bija izveidot grauzēju paradīzi. Rezultāti pārsteidz.

Grauzējiem tika izveidots Pilns komforts.. Plēsoņu un infekciju uzrašanās bija izslēgta. "Paradīze" bija rēķināta ar komfortablu, vienlaicīgu, deviņu ar pus tūkstošu peļu eksistenci, taču reāli visā kolonijas eksistēšanas laikā tur dzīvoja nedaudz vairāk nekā divi tūkstoši.

Pirmie iemītnieki.Tātad eksperiments sākās. Četri tēviņi un četras mātītes pirmie spēra soļus savos valdījumos. Saskaņā ar Kelhuna gradāciju, tā bija stadija "A" - nepazīstamās teritorijas apgūšanas periods. Drīz sākās stadija "B" - iemītnieki novērtēja lieliskos eksistēšanas apstākļus un sāka aktīvi vairoties - peļu skaits dubultojās katras 55 dienas. Taču jau pēc desmit mēnešiem, neskatoties uz to, ka vietas vēl bija pilnīgi pietiekoši, bet ūdens un barība - joprojām papilnam, sākās stadija "C" - populācijas pieaugums jūtami samazinājās. Tagad skaits divkāršojās katras 145 dienas. Momentā, kad iesākās stadija "C", "Paradīzē" dzīvoja apmēram 600 peles.

Krišanas sākums.Trešajā stadijā "Paradīzē" vija izveidojusies stingra hierarhija. Bija peles-valdnieces, kas aizņēma labākās vietas gar sienām, peles-izstumtās - tās tika aizdzītas uz vidusdaļu. Izstumtās raksturoja noplucis izskats, rētas un asinsizplūdumi – sugas brāļi tām regulāri uzbruka, neskatoties uz to, ka ūdens, barība, mātītes un ērtu dzīvesvietu bija papilnam. Pateicoties ārstu pūlēm, grauzēju dzīves ilgums bija palielinājies par veselu trešdaļu, taču līdz ar to "veči" kļuva arvien agresīvāki un tieši viņi veica uzbrukumus jaunajām pelēm. Arī mātītes stipri izmainījās. Tās sāka atteikties no pārošanās, bet daudzas vienkārši aprija savus metienus un aizgāja dzīvot no visas grupas tālākās alās, kur iekšā vairāk nevienu nelaida. Neskatoties uz to, ka "Paradīze" vēl nebija piepildīta pat līdz pusei, peļu populācija sāka pakāpeniski samazināties.

"Skaistuļi" un "neatkarīgās".Drīz sākās pēdējās stadija "D" - nāves stadija. Dzīvi palikušās, jaunās peles sāka uzvesties kā vergi, viņu psihe biežo uzbrukumu dēļ bija salauzta. Parasti tās ielīda kādā nomaļā stūrī, pat necenšoties izvairīties no "veco" tēviņu un mātīšu agresijas, kas centās iekarot arvien vairāk praktiski nevienam nevajadzīgās teritorijas. Mātītes atraidīja visus pēc kārtas, visādi pretojoties tam, lai vairotos. Vēl stadijā "D" sāk veidoties jauna peļu-tēviņu populācija, ko nosauca par "skaistuļiem". Šīs peles praktizēja homoseksuālismu, nodarbojās tikai ar to, ka ēda, dzēra, gulēja un tīrīja savu kažoku. Tiem neviens neuzbruka, bet arī tie dzīvē nekādu aktivitāti neuzrādīja, necīnījās ne par mātītēm, ne par teritoriju. Drīz peļu "Paradīzē" vairums iedzīvotāju bija "skaistuļi" - dzīvnieki-homoseksuāļi un tālajos stūros "vientuļās un neatkarīgās" mātītes, kas nevēlējās vairoties.

Kolonijas gals.Stadijas "D" sākšanās brīdī vidējais peļu vecums jau bija 776 dienas, tas ir, par 200 dienām pārsniedza augšējo reproduktīvā vecuma robežu. Jauno peļu mirstība sasniedza 100 procentus, bet grūsno mātīšu skaits tuvojās nullei. Neskatoties uz barības pārpilnību, zēla kanibālisms, tēviņi praktizēja homoseksuālismu, bet dažas grūsnas palikušās mātītes attiecās audzināt mazuļus un vienkārši nogalināja tos. Eksperimenta 1780. dienā nomira pēdējais "Paradīzes" iemītnieks.

Neilgi pirms tik bēdīgā gala Džons Kelhuns paņēma no kolonijas dažas tēviņu "skaistuļu" un "vientuļo un neatkarīgo" mātīšu grupas un pārcēla peles uz citu "Paradīzi" ar tikpat ideāliem eksistences apstākļiem kā iepriekš turklāt tur bija vēl vairāk vietas. Zinātnieki cerēja, ka peles, nokļuvušas neapdzīvotā teritorijā, sāks uzvesties kā pirmie ieceļotāji, tas ir, sāks aktīvi vairoties. Taču brīnums nenotika - "skaistuļi" un vientuļās mātītes atteicās no ģimenes veidošanas un drīz vien nomira no vecuma.

Divas nāves.Pēc eksperimenta rezultātiem Džons Kelhuns izveidoja divu nāvju teoriju. Pirmā nāve bija garīgā nāve, kad neskatoties uz neierobežotiem resursiem, jaunie nespēj atrast sev vietu dzīvē. "Skaistuļi"-tēviņi un "vientuļās un neatkarīgās" mātītes pēc Kelhuna domām bija tieša cilvēku analoģija, kuri, dzīvojot bez spiediena un stresa, vienkārši atsakās no savas sugas turpināšanas. Tādi cilvēki savu dzīvi velta rutīnas darbu veikšanai un vienkāršai eksistencei, kas sastāv vienīgi no sevis sakopšanas. Vēl vairāk, uz visiem laikiem attiekušies no cīņas par jebko, "skaistuļi" ātri vien zaudē jebkādas spējas uz spēcīgu rīcību, tas ir, pārstāj būt vīrieši tiešā un pārnestā šī vārda nozīmē. Bet pēc gara nāves fiziskā nāve ir neizbēgama un iestājas ļoti ātri.

Lasot Delfos rakstu un skatoties bildes, kā jaunatne atzīmē Ziemassvētkus civilizētajā Lielbritānijā, vai nesen, esot komandējumā Londonā, pie viesnīcas redzēju guļošu uz trotuāra meiteni līgavas kleitā, kas bija līdz nemaņai piedzērusies, man tas izsauca asociācijas ar iepriekš aprakstīto eksperimentu. Cilvēkiem ir ko padomāt par dzīves galvenajām vērtībām – tradicionālo ģimeni, bērniem.

Kompleksā nākotne – 2030. NATO izveidoja ~500 pasaules zināmu zinātnieku grupu, kas veica analīzi un izpēti, kāda būs kompleksā pasaule 2030. gadā. Man bija iespēja ņemt dalību šajā darbā. 2008.gadā es vadīju vienu no izpētes apakškomisijām. Mūsu secinājumi, prognozes domāju piepildās.

“Return of Power Politics:” - Atgriešanās pie spēka politikas.

• Competition for ideological supremacy (Konkurence par ideoloģisko pārākumu) Tagad Krievu un musulmaņu pasaules;
• Competition for resources (cīņa par resursiem);
• Proliferation of nuclear capabilities (kodolieroču izplatīšanās);
• Failure/Faltering of weak states (vājo valstu bojā eja);
• Spillover of small-scale conflicts (mazo konfliktu izplatīšanās).

Papildus ir 2008., 2013.gadu ES Drošības stratēģijas, kas tagad tiek atjaunināta. 2010.gada rudenī tika pieņemta NATO Stratēģiskā koncepcija. Latvijā tika pieņemta Nacionālā drošības koncepcija (NDK). Tie ir oficiālie un galvenie dokumenti, kas dod drošības, draudu, risku un izaicinājumu analīzi. Šie dokumenti ļauj ar lielāku varbūtību plānot nākotni.

Secinājumi.

1) Kā minēju ievadā, es piedāvāju diskusijas par šajā rakstā minētiem faktiem;

2) Plānojot savas valsts ilgtermiņa attīstības mērķu, plānus vajag vienoties par apkārtējās pasaules attīstības virzieniem. Daži piemēri:

 a) ES attīstības virzieni:

Pirmkārt, ciešāka integrācija, pārejot uz Eiropas savienotām valstīm (ESV), līdzīgi ASV, kur ir štatu un ir federālie normatīvie akti. Štatu normatīvie akti var būtiski atšķirties no federāliem, piemēram, dažos štatos ir nāves sods. Man liekās, ES kopējais regulējums ir daudz stingrāks.

Otrkārt, ES valstu lielāka pastāvība līdz pat kopēju pārvaldes struktūru samazināšanu vai pat likvidēšana. Jāatceras, ka pasaule kļūst daudz polāra. Pasaules politiku, dienas kārtību noteiks ekonomiski spēcīgas valstis (ASV, Ķīna, Japāna) vai valstu kopums – tā vismaz pagaidām ir ES.

 b) Migrantu un bēgļu problēma. Es savu viedokli izteicu, uzstājoties Lielbritānijas parlamentā. Ar teikto var iepazīties manā mājas lapā www.kreslins.lv .

3) Piedāvāts ir diskutēt, bet man ir savs redzējums par mūsu Tēvzemes nākotni. Par valsts attīstības mērķi varētu būt Latvija – Baltijas reģiona Šveice. Tas attiecās uz darbību banku sektorā, pilsonības piešķiršanu, dabas resursu izmantošana, tūrisma biznesa attīstība, valsts pārvaldes jautājumu risināšana utt. Šveicē jebkurā apdzīvotā vietā ir trīs lietas: baznīca, ēstuve un šautuve. Es to formulēju, ka katram cilvēkam ir svarīgas trīs lietas: Ticība vai uzticība savas valsts pārvaldei, labklājība un drošība (politiskā, ekonomiskā, sociālā un dabīgi fiziskā drošība vai aizsardzība)

Laimīgu un Veiksmīgu Jauno gadu!

26.12.2016. 17.33.