Simtiem uzņemamo bēgļu Latvijā - tas ir reāli, atzīst Straujuma http://www.delfi.lv/news/national/politics/simtiem-uznemamo-beglu-latvija-tas-ir-reali-atzist-straujuma.d?id=46432799
Vai augsta līmeņa amatpersonas tā var mānīt sabiedrību un mainīt savu viedokli. Sākumā neuzņemsim bēgļus, tad runā "cieti" - 250 cilvēku, tagad saka tas būs brīvprātīgi, bet jau ĀM ministrs un PM runā par papildus piespiedu bēgļu uzņemšanu. Tas būšot simti - saka PM. Vai kāds tam tic?

Tad internetā sākās minēšana un dažādu avotu meklēšana, lai noteiktu cik tad būs to bēgļu vai pareizāk emigrantu. Vai ir noteikta robeža emigrantu skaitam ES un galvenais Latvijā? Kad un kā mēs pateiksim savu stingru viedokli? Domāju ir jau citu ES valstu piemēri, kaut vai Ungārija, kas cenšas ievērot savas valsts intereses. Es rakstīju Bēgļu uzņemšana - "PAR" un "PRET" daži citāti no raksta:

Es gribētu izteikt savu viedokli un dot lasītājiem dažus argumentus diskusijām. Domāju, vajag saprast esošo situāciju un tad izteikties par vai pret bēgļu uzņemšanu Latvijā.

1. Latvijā jau ir un tiek uzņemti bēgļi. Latvijā ir izveidojies procentuāli viens no lielākajiem pirmās paaudzes imigrantu skaitiem ES valstu vidū (pēc Eurostat datiem 2008. gadā Latvijā ~14% no valsts iedzīvotājiem dzimuši ārpus ES valstīm). Tas ir ~280 000 cilvēku.

1. Esmu vairakkārt rakstījis, ka Latvijā sadzīvot savā starpā kristiešiem ir elementārā aritmētika. Sadzīvot ar musulmaņiem ir augstākā matemātika. Vai mēs esam apguvuši elementāro aritmētiku?

1. Vai nevajadzētu padomāt par cilvēku tiesībām? Ja man liktu izvēlēties doties bēgļu gaitās uz Āfriku, Tuvajiem Austrumiem vai uz Sibīriju - Amūras apgabalu, Tigdas rajonu, kur bijām 1949. gadā izsūtīti, es izvēlētos Sibīriju. Kādēļ? Klimats un vietējo cilvēku mentalitāte man ir daudz tuvāka. Es lasīju lekciju Baltijas koledžā, pasakot par musulmaņu skaita straujo pieaugumu ES, un Turcijas pulkvedis man uzdeva jautājumu:" Vai es esmu pret musulmaņiem?" Es atbildēju, ka nē, bet mēs esam dažādi. Dānijā karikatūra izsauca Dānijas vēstniecību demolēšanu daudzās musulmaņu valstīs. Nesen notikumi Francijā, piemēru ir daudz. Vienlaikus dažās valstīs tiek rādīta galvu nogriešana kristiešiem, kas pavadīta ar cūkas kviecieniem. Komentāri skan, ka tie nav ticīgi un tādēļ tas ir normāli. Domāju, mēs dažādi saprotam to, kas ir labi un kas ir slikti. Gribētos Latvijā saglabāt mūsu sapratni par labo un slikto.

1. Vai nevajadzētu palīdzēt bēgļiem iekārtoties viņiem ierastajā vidē? Āfrikā ir maz apdzīvota. Tās teritorijā var izvietot visu ES un ASV. ES, ieskaitot Latviju, vajag palīdzēt bēgļiem, tikai šie jautājumi ir detalizēti jāpēta, kā un kādā veidā palīdzēt.

1. Ir izteikti loģiski pamatoti priekšlikumi, ka vajag skatīt bēgļu rašanās iemeslus. Tas izskatās loģiski. Žēl, ka tas netiek detalizētāki apspriests ES un arī Latvijā.

Es neesmu pret vienas vai otras ticības vai tautības pārstāvjiem. Piemēram, manai vidējai māsai vīrs bija no Ukrainas, tāpat kā mana sieva. Vecākās māsas mazdēls apprecējās ar skaistu tumšādainu meiteni no Dominikas republikas un viņiem ir jauka meitiņa. Mēs redzam daudzus ļoti skaistus cilvēkus, kuru vecāki ir nākuši no dažādiem kontinentiem.

Ļoti nepareizi salīdzināt ir bēgļu problēmu ar NATO jautājumiem. Mēs, neiedalot 2% no IKP aizsardzībai, nepildām savas saistības ar NATO. To būtu vietā teikt, bet ne jau bēgļu jautājums. Tas arī ir jautājums, kas būtu detalizētāki jāpaskaidro sabiedrībai. Viens piemērs. Iekšlietu ministrija (IeM) likvidēja Policijas akadēmiju, tagad tiek atzīts, ka tā bija kļūda. Tagad IeM maksā Stradiņu universitātei (LSU) par policistu gatavošanu. LSU ir veidota un paredzēta mediķu sagatavošanai. Vai tā nauda nevarētu būt aizsardzības budžetā? Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (NAA) var izveidot fakultāti, kur mācītu policistus. Kādreiz NAA bija Robežsargu fakultāte. Tādu jautājumu ir daudz, bet par tiem vajag diskutēt un galvenais darīt.

Es jau vairāk iniciēju jautājumus, kurus varētu apspriest un izvērtēt. Šeit nav skarti daudzi citi jautājumi, kā, piemēram, bēgļu ģimeņu apvienošanās, cik ilgi tas turpināsies, jo naivi domāt, ka tas ir vienreizējs pasākums, cik tas izmaksās utt.? Šie jautājumi ir svarīgi, būtiski, kuri detalizētāki jāapspriež vismaz Saeimā un plašsaziņas līdzekļos. Vajadzības gadījumā, ja veidojas pretēji viedokļi, jāorganizē referendums, jo Latvijas iedzīvotājiem būs jārealizē šie lēmumi.

Latvijā ir problēma ar tiesību un atbildības sabalansētību. Mēs atceramies daudzus kļūdainus vai necaurspīdīgus lēmumus, kas nesuši daudzu miljonu zaudējumus Latvijai. Vai ir zināmi atbildīgie, vai viņi ir saukti pie atbildības? Panākumiem ir daudz autoru, bet kļūdas ir bārenītes. Negribētu piedzīvot jaunu kļūdu -- bārenīšu radīšanu.

Manus rakstus, kas izsaka kritiku, daudzi "brīvie" plašsaziņas līdzekļi negrib publicēt. Ar pilnu tekstu var iepazīties http://www.kreslins.lv/article/lv/begli .