Jaunākās ziņas

NĀKOTNES PASAULE

IEVADS. Pasaulē notiek daudz it kā neatkarīgu notikumu. ASV prezidenta vēlēšanas un sabiedrības sašķelšanās divās diezgan radikālās daļās, mazāk vai vairāk tas notiek…

Lasīt tālāk

Aptaujas

Vai atbalstāt Valsts prezidenta priekšlikumus?

Balsot

Santas Pakalnas, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas absolventes, RSU 1.kursa studentes jautājumi.

Autors: Kārlis Krēsliņš

1) Kā zināms tuvojas Latvijas prezidenta vēlēšanas un portāls manabalss.lv ir izveidojis iespēju nobalstot iedzīvotājiem par sev tīkamāko kandidātu.

Kā Jūs vērtējat šo iniciatīvu un cik lielā mērā politiķi ņems vērā daļas sabiedrības izteikto viedokli, ievēlot nākamo valsts prezidentu?

 

Vajadzētu ņemt vērā, bet domāju, ka politisko partiju vadība neņems vērā. Tagad politiskās partijas pašas izvirza savus kandidātus. Paralēli notiek politisko partiju vadošo politiķu sarunas par savu partiju darbības saskaņošanu. Sarunu saturs nebūs zināms pat visiem partiju Saeimas deputātiem.

 

Man tas nepatīk. Mans viedoklis ir, ka Valsts prezidentu vajadzētu vēlēt visiem Latvijas pilsoņiem, kā to dara, piemēram, Lietuva vai Somija. Ja Saeimas reitings vai Latvijas iedzīvotāju uzticība Saeimai būtu augsta, tad varētu vēlēt arī Saeima, bet tas tā nav. Ja uzticība Saeimai ir zema, tad Saeimas vēlētam VP uzticība nebūs augsta, vismaz sākotnēji.

 

 

2) Aktualizējoties Ukrainas krīzei arī ES Komisijas prezidents Jukers ir izteicies, ka būtu nepieciešama Eiropas armijas formēšana, lai gan pastāv dažādu dalībvalstu militāri formētas un Eiropas pārstāvēšanas armijas vienības, kas veic dažādas humānās operācijas.

Kādas ir iespējas tādas izveidei, ja lielvalstu vadītāji, atšķirībā no mazajām valstīm, kurām vairākumā gadījumu ir zema militārā kapacitāte, ir noskaņoti pret šādu instrumentu kārtības nodrošināšanai kontinentā un ārpus tā?

 

Daži fakti. Vēl daudzu gadus atpakaļ (~2008.gads) vienā starptautiskajā konferencē mans draugs un labs paziņa Vācijas ģenerālis man jautāja: “Kā Tu domā, Kārli, vai Baltijas jūrā ir racionāli uzturēt Latvijas, Polijas, Vācijas utt., flotes? Vai nevarētu būt ES Baltijas jūras flote, kas tiktu veidota no dažādu ES valstu kuģiem, bet, piemēram, uz Polijas Jūras spēku bāzes?”

Vēl dažus gadus atpakaļ Itālijas augstākais virsnieks rakstīja, ka ASV ņem dalību starptautiskajās operācijās NATO sastāvā ar lielām Bruņoto spēku (BS) vienībām, piemēram, brigādes utt. Tā vajadzētu darīt arī ES valstīm, veidojot kopējās vienības.

 

Par nepieciešamību veidot ES BS es rakstīju gan žurnālos Militārais Apskats, Militārā Zinātne, gan savā grāmatā “Gods kalpot Latvijai”. To var atrast http://www.kreslins.lv/article/lv/mana-gramata-gods-kalpot-latvijai .

 

Tam loģiskais pamatojums ir sekojošs. ANO pieņem dažādus lēmumus un to realizācijai vajadzīgi resursi un, pirmkārt, militārie spēki. NATO arvien vairāk pārtop par ANO militāro struktūru, kas darbojās pamatojoties uz ANO pieņemtajiem lēmumiem, piemēram, darbība Afganistānā.

Daudzas valstis piedalās starptautiskajās operācijās kopā ar NATO, piemēram, Afganistānā miera ieviešanas un uzturēšanas operācijās dalību ņēma ~50 valstis, kas potenciāli ir gatavas iekļauties NATO. Tajā skaitā bija diskusijas par KF velmi kļūt par NATO asociēto locekli.

 

Šajā situācijā loģiski būtu veidot ES BS. Tagad ir ES Kaujas grupa. ES varētu, līdzīgi ASV, sūtīt dalībai ANO akceptētajās starptautiskajās operācijās NATO sastāva savas vienības. Tad arī nelielu valstu iedzīvotājiem būtu iespēja dienēt mūsdienīgos karavīru amatos, piemēram, Gaisa spēkos lidot uz mūsdienīgiem lidaparātiem, kā arī dienēt citās vienībās, ko nav iespējams izdarīt tagad.

Vēl viens aspekts. ES, es domāju, ar laiku kļūs par Eiropas savienotajām valstīm (ESV) līdzīgi ASV, tad ESV savu BS vajadzība ir acīm redzama.

 

 

3) Tuvākajā laikā tiks pārskatīta 2003.gadā izveidotā Eiropas drošības stratēģija.

Kādus jauninājumus vajadzētu ieviest un kādus draudus uzskatīt par prioritāriem šajā stratēģijā?

 

Esošie starptautiskie normatīvie akti pietiekoši labi darbojās pagājušajā gadsimtā un slikti darbojās 21.gadsimtā. Tā ir bīstama tendence. Pēc I pasaules kara tika izveidota Nāciju līga un darbojās dažādi starptautiskie normatīvie akti. Trīsdesmito gadu otrajā pusē tie tika pārkāpti no Vācijas (Austrija, Čehoslovākijas Sudeti), no PSRS puses Somija, Baltijas valstis un kopā darbība Polijā. Praktiski Nāciju līga zaudēja savu lomu un starptautiskos līgumus ignorēja.

Tagad ir daudz līdzību. Moldova – Piedņestras, Gruzija – Osetija, Abhāzija, tagad Krima un Austrumu Ukraina. ANO ietekme maza, starptautiskie līgumi tiek pārkāpti. Šodienas draudi, riski un izaicinājumi ES:

Pirmkārt, ES Drošības stratēģijai vajadzētu iezīmēt, vismaz konceptuāli, konfliktu, pirmkārt, militāro, samazināšanas iespējas Eiropā. Otrkārt, parādīt ES nostāju islāma un krievu pasaules jautājumos. Tās ir kustības, kas neatzīst valstu robežas. Treškārt, lielais bēgļu pieplūdums ES. Kā un cik viņus integrēt ES sabiedrībā?

 

4) EDSO tiek uzskatīta par vienīgo organizāciju, kas spēj vienkopus apvienot gan Krievijas Federāciju, gan Eiropas Savienības dalībvalstis, gan citas valstis.

Cik lielā mērā un kā šīs organizācijas darbība spēju efektīvāk veicināt mieru Ukrainas krīzes kontekstā?

 

KF darbībai arī EDSO ir radušās problēmas. KF delegācijai tika atņemtas balss tiesības utt. Tur arī bija problēmas. Tomēr tā ir vēl viena iespēja slāpēt konfliktus. EDSO pārstāvji daudz labu darbu dara, bet, piemēram, Austrumukrainā viņiem sākotnēji nedeva iespēju strādāt, vēlāk dažādos plašsaziņas līdzekļos sniedz tikai daļu informācijas par EDSO darbu.

 

Paldies par jautājumiem. Vienmēr gatavs atbildēt, savu kompetenču robežās.

Cieņā,

Kārlis Krēsliņš, 12 Saeimas deputāts

 

 

Paldies par jautājumiem veltīto laiku. 
Ar cieņu,
Kārlis Krēsliņš

Atmiņu krātuves

Dienas citāts

Mūsu pagātnes lēmumi veido mūsu tagadni


Imants Ziedonis

Laiki nav svarīgi.Svarīgs ir cilvēks


VIENS DZELŽAINS CITĀTSNO 'DZELZS LĒDIJAS' TEČERES MUTES

Valsts bagātība ne vienmēr balstās uz tās dabas resursiem – tā ir sasniedzama par tad, ja šādu resursu nav vispār. Pats galvenais resurss ir cilvēks. Valstij ir jāizveido pamats, lai varētu uzplaukt talantīgi cilvēki. Vida Press