Jaunākās ziņas

NĀKOTNES PASAULE

IEVADS. Pasaulē notiek daudz it kā neatkarīgu notikumu. ASV prezidenta vēlēšanas un sabiedrības sašķelšanās divās diezgan radikālās daļās, mazāk vai vairāk tas notiek…

Lasīt tālāk

Aptaujas

Vai atbalstāt Valsts prezidenta priekšlikumus?

Balsot

Raksts portālā Delfi : "Kā aizsargāt Latviju?"

Autors: Kārlis Krēsliņš

Viss raksts: Brģen (3).docx

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/karlis-kreslins-ka-aizsargat-latviju.d?id=46686601

Pasaulē nav mierīgi. Grūti atrast kādu dienu pasaules vēsturē, kad nekur nebūtu militāro konfliktu, karavīri nekarotu un nenogalinātu cilvēkus. Mēs nesekojam visiem militārajiem konfliktiem, kas neskar mūsu reģionu vai ES. Tagad situācija ir būtiski mainījusies. Notikumi mūsu kaimiņvalstīs, pirmkārt, Ukrainā. Islama un krievu pasaules filozofijas izplatīšanās. Notikumi Tuvajos Austrumos un Āfrikā. Lielās bēgļu plūsmas, pirmkārt, ES un arī Latvijā.

 

Kārlis Krēsliņš
12.Saeimas deputāts
 

Foto: LETA
 

Vajag vienoties par vārdu drošība un aizsardzība vienotu sapratni. Bija likums "Par valsts aizsardzību", 04.11.1992., 1. pants. Latvijas Republikas aizsardzība ir valsts politisko, militāro, ekonomisko un sociāli tiesisko pasākumu sistēma, ko izveido, lai garantētu valsts drošību un iedzīvotāju aizsardzību.

Tagad Latvijas Nacionālās drošības koncepcijas (NDK) kontekstā DROŠĪBA ir valsts politisko, ekonomisko, militāro (fiziskās drošības - aizsardzības) un sociāli tiesisko pasākumu sistēma, ko izveido, lai garantētu valsts drošību un iedzīvotāju aizsardzību.

Esmu vairākkārt piedāvājis, ka Aizsardzības ministrijas un NATO kontekstā vārds AIZSARDZĪBA nosaka pasākumu kopumu cīņai ar NATO Stratēģiskajā koncepcijā noteiktajiem draudiem, riskiem un izaicinājumiem: globālā terorisma draudi; kiberuzbrukumi; enerģijas resursu drošība; globālās klimata maiņas (papildu hibrīda kara draudi).

Tēma ir kompleksa. Iezīmēšu tikai dažus momentus. Drošība ir cieši korelēta, saistīta ar ekonomisko situāciju valstī ar sabiedrības saliedētību. Ukrainas notikumu analīze norāda, ka "zaļie cilvēciņi" nevar būt Somijā vai Šveicē un citās demokrātiskajās valstīs, bet Latvijā? Daļēji atbilde ir Otto Ozola rakstā.

Ļoti labs un pareizs raksts. Visu cieņu autoram. Vairāk atklātības, un mums rodas cerības sakārtot savu valsti. Vēl jau vajadzētu uzrakstīt un rast paskaidrojumu, ka daudzkārt kritizētajā Aivara Kalvīša laikā 2007. gadā bija zemākais valsts parāds - 7% no IKP vai 1468 milj. eiro.

Latvijas "veiksmes stāsta" gados parāds ir izaudzis līdz 35% no IKP 2015.gadā un plānots 40% no IKP 2016.gadā vai 10 358 miljoni eiro. Kā teica Latvijas bankas prezidents "Panorāmā" ~300 milj. eiro mēs maksājām katru gadu parādu apkalpošanai. Mums daudz kas ir stāstīts no Vienotības viedokļa par to, kas ir labi un kas ir slikti. Patiešām, kā es rakstīju.

1) SVARĪGI, KĀ TIEK VEIDOTS PRIEKŠSTATS PAR REALITĀTI, BET NE PATI REALITĀTE;

2) JEBKURA TAISNĪBA IR TIKAI VIENA ĪSTENĪBAS PLAKNE.

Pareizi ir darīts, ka Latvija tiek rādīta pozitīvajā gaisotnē, jo tas uzlabo investīciju vidi Latvijā. Bet pretējo efektu mēs sasniegsim, radot nepamatotu draudu gaisotni Latvijā un Baltijas reģionā. Nepamatotu psihozi par kara draudiem. Tas neveicinās investoru ienākšanu Latvijā, darbavietu radīšanu un ekonomikas izaugsmi. Jābūt pamatoti modriem. Tagad vairāk par aizsardzības jautājumiem.

Kas un kā jādara?

Pirmkārt, vajag vēlreiz papētīt, kā to dara citas mūsu reģiona valstis. Piemēram, Lietuvā ir izveidota pakete bāzes dokumentu: Nacionālā drošības stratēģija, Nacionālā militārā stratēģija un Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns. Latvijā, atšķirībā no citām NATO valstīm, mēs saucam Nacionālā drošības koncepcija (NDK) un Valsts aizsardzības koncepcija (VAK).

Latvijas Nacionālā drošības likuma (NDL) 11.pants. Aizsardzības ministrijas kompetence (1) Aizsardzības ministrija: 1) izstrādā un īsteno valsts aizsardzības politiku; 2) plāno valsts aizsardzībai nepieciešamos līdzekļus un iesniedz Ministru kabinetam ar to saistītos priekšlikumus; 3) nodrošina valsts aizsardzībā iesaistītā personāla pārvaldi un militāro izglītību. (Nekas nav teikts par iekšējo drošību, likumu ievērošanu un kārtību valstī).

Valsts aizsardzības politika, kā tas izriet no NATO valstu statusa un kā to skaidri formulēja aizsardzības ministrs, ir kolektīvā aizsardzība, kas veidota pēc viedās (gudrās) aizsardzības principiem. Pirms iestāšanās NATO Baltijas valstis izmantoja totālās un teritoriālās aizsardzības politiku. Atšķirību starp šīm aizsardzības politikām skaidri formulēja Lietuvas NBS komandieris ģenerālis Jons Kronkraitis, kas ieguvis militāro izglītību ASV. Es viņam piekrītu. Mans tulkojums dažiem viņa vārdiem un secinājumam.

Likumi ir jāpilda vai jāmaina. Valsts vadība nepilda NDL likumu. Vajadzēja 11. Saeimas laikā līdz 01.10.2012. apstiprināt MK izstrādāto Nacionālo drošības koncepciju (NDK) - nav izdarīts!!! Tas turpinās arī tagad, jo vajadzēja:

  • līdz 01.10.2015 apstiprināt MK izstrādāto Nacionālo drošības koncepciju (NDK-2015);
  • uz tās bāzes MK jāizstrādā VAK, kas jāapstiprina līdz 01.10.2016. Saeimā;
Daudzus gadus izpildvara nevar pieņemt lēmumu par kopējo aizsardzības speciālistu sagatavošanas akadēmiju. Piemēram, NAA atjaunot Robežaizsardzības fakultāti, kas bija līdz 1997.gadam, izveidot papildu fakultāti policijas darbinieku sagatavošanai un finansēt no aizsardzības budžeta. Tagad IeM no sava budžeta maksā civilajām augstskolām par savu darbinieku apmācību.

Par šiem jautājumiem vajag vismaz atklāti un loģiski pamatoti diskutēt. Nevajag savu negribēšanu vai nezināšanu slēpt aiz slepenības plīvura. Valsts drošības un aizsardzības jautājumi ir pārāk nopietni jautājumi. Ceru, ka Zolitūdes un Citadeles komisiju darbs visiem vadītājiem dos signālu par tiesību un atbildības balansu. Par savu pienākumu nepildīšanu vai to sliktu izpildi būs jāatbild.

Atmiņu krātuves

Dienas citāts

Mūsu pagātnes lēmumi veido mūsu tagadni


Imants Ziedonis

Laiki nav svarīgi.Svarīgs ir cilvēks


VIENS DZELŽAINS CITĀTSNO 'DZELZS LĒDIJAS' TEČERES MUTES

Valsts bagātība ne vienmēr balstās uz tās dabas resursiem – tā ir sasniedzama par tad, ja šādu resursu nav vispār. Pats galvenais resurss ir cilvēks. Valstij ir jāizveido pamats, lai varētu uzplaukt talantīgi cilvēki. Vida Press