IEVADS.

Budžeta veidošanas laikā, diskusijas bieži aiziet tikai par atsevišķām nozarēm. Pirms budžetu apstiprina Saeimā, deputāti cenšas paaugstināt savu popularitāti un piedāvā atsevišķus priekšlikumus, kuriem ir tikai lokāla nozīme.

Sākotnēji vajadzētu noteikt budžeta veidošanas konceptuālas lietas. Piemēram, Premjerministre noteica “sarkano līniju” – budžeta deficīts <1% no IKP. Labi. Tikai vajag paskaidrot kādēļ? Vai ES tas ir strikti noteikts? Kādēļ tikpat strikti netiek ievērotas NATO prasības vai rekomendācijas?

Es piedāvāju pārdomām un diskusijām tikai dažas konceptuālas lietas. Par budžeta sadales principiem es izteicu savu viedokli rakstā[1] Par budžeta veidošanas principiem.Sākotnēji vajadzēja sadalīt budžeta veidošanas jautājumu divos pamatuzdevumos:

1)    veidot ilgtermiņā budžeta maksimālo iespējamo ieņēmuma daļu. Tas ir, veidot pareizu nodokļu politiku, samazināt ēnu ekonomiku, bezdarbu, iniciēt investīcijas utt.;

2)    pareizi sadalīt budžetu. Pirmkārt, noteikt principus, kā sadala budžetu, kā noteiktas valsts prioritātes un kā tiek izmantoti valsts attīstības plāni: MK Rīcības plāns, Nacionālais attīstības plāns (NAP) un citi dokumenti.

 Visu rakstu lasīt pielikumā: Pārdomas par budžetu- 2016.pdf