Pasaulē ir daudz dažādu notikumu, bet es gribētu šoreiz izteikt savu viedokli par dažiem, pēc manām domām, aktuālākiem notikumiem, kas ietekmēs mūsu nākotni. Nosaucot dažus faktus, aicinātu uz diskusijām par šīm tēmām. Tomēr sākumā gribētu izteikt savu viedokli par ASV prezidenta vēlēšanām..

Raksts portālā Delfi :”Trampa ievēlēšana var mainīt pasaules kārtību; bažas par NATO”

skat: http://www.delfi.lv/news/arzemes/trampa-ievelesana-var-mainit-pasaules-kartibu-bazas-par-nato.d?id=48145419

Nesen notika ASV prezidenta vēlēšanas. Šis notikums bija visas pasaules uzmanības centrā. Izteikti daudzi komentāri. Es skatos uz notikušo pozitīvi. Viena lieta, kas tiek teikts priekšvēlēšanu diskusijās, otra lieta, kad cilvēks stājas tik atbildīgā amatā, kam ir ierobežojumi no Kongresa un Senāta puses. Mani jautājumi pārdomām.

 1. Vai Trampa ievēlēšana nav apliecinājums demokrātijai? Gudrs cilvēks, kurš nebija politiķis, spēja nopelnīt lielu naudu, bez sevišķa politiķu atbalsta spēja sasniegt savu mērķi? 

2. Vai Trampa ievēlēšana nav apliecinājums tam, ka demokrātiskajās valstīs daudziem vēlētājiem ir pretenzijas pret politiķu pārspīlēto lojalitāti, pret politiķu nekonkrēto vispārīgo runāšanu, par viņu teiktā prognozējamību utt.? 

3.Pašreiz Sīrijā ir ļoti sarežģīta situācija. Krievija lielāko daļu savu flotes dislocējusi pie Sīrijas krastiem, gan modernus Pretgaisa aizsardzības’(PGA) kompleksus S-300 un S-400. Pret ko tie plānoti vērst? Daech jeb Islāma valstij nav lidmašīnu, tad sanāk, ka pret NATO valstu lidaparātiem.

ASV notiks prezidenta maiņa, un tas būtu labvēlīgs laiks “nejauši” notriekt “nepareizo” valstu lidaparātu. Vai Klintones ievēlēšanas gadījumā tāds scenārijs nevarētu būt? V.Putins viens no pirmajiem apsveica Trampu un Krievijas Dome aplaudēja. Tas būtiski samazina konflikta iespējamību. 

4. Trampa teiktais, ka visām NATO valstīm ir jāpilda pieņemtie lēmumi. Vai tas nav pareizi? Ja ir norunāts aizsardzībai iedalīt 2% no IKP, tad tas ir jādara. Vai ASV vēlētāji atbalstīs prezidentu, kas iedala NATO budžetā ~75% no NATO kopējā budžeta, tas ir, vairāk nekā 2% no ASV IKP, un summa sastāda vairāk nekā 600 miljardus ASV dolāru? 

Secinājumi. Pirmkārt, domāju, mēs varam apsveikt ASV tautu ar ASV prezidenta izvēli.

Otrkārt, tā ir mācību stunda daudzām valstīm, ieskaitot Latviju. Latvijas iedzīvotāju uzticības kredīts nav bezgalīgs. Daži mūsu „eksperti” atļāvās pārkāpt pieklājības robežas un rupji apvainoja, apsaukāja ASV prezidenta kandidātu. Tas nav pieļaujams ne attiecībā uz Latvijas prezidenta kandidātiem, ne uz vienu citu amatu, ne arī uz citiem ārvalstu kandidātiem.

Treškārt, liela varbūtība tam, ka izmantotas jaunas vēlēšanas tehnoloģijas. To būtība ir, kad tiek noteiktas konkrēta štata, pilsētas vai apdzīvotās vietas iedzīvotāju problēmas un vēlmes. Tas ļauj politiķiem pareizi teikt uzrunu, kas uzrunā klausītājus.

Cīņa par KNAB kontroli ir cīņa par iespējām turpināt apzagt Latviju

Ievads. Šis jautājums ir daudz nopietnāks, nekā tas tiek pasniegts sabiedrībai. Latvijā ir liela ēnu ekonomika. Tas ietekmē mūsu visu ticību (tai skaitā valsts pārvaldei), labklājību un drošību. Piemēram, Latvijas budžets šogad ir ~28% no IKP. Igaunijā tas ir ~35% no IKP. Rezultātā mūsu kaimiņiem budžetā ir vairāk naudas, ko dalīt. Tas nozīmē, ka ~7% no IKP vai ~ 2miljardi eiro nav ienākuši mūsu budžetā, bet aizgājuši citus ceļus. Labi strādājot KNAB, varētu būtiski mazināt šos zaudējumus. 

Kas un kā grauj KNAB darbu?

Raksts Delfos:”Strīķe: Streļčenoks piecus gadus strādājis oligarhu lietā minēto labā ” http://www.delfi.lv/news/national/criminal/strike-strelcenoks-piecus-gadus-stradajis-oligarhu-lieta-mineto-laba.d?id=48150085 

Raksts ir neloģiskuma paraugs. Izlasot šo rakstu, rodas daži jautājumi:

1. Kad sākās tā dēvētā oligarhu lieta? Kas to rosināja? Kas praktiski to pat neuzsāka, izņemot skaļus populistiskus paziņojumus? Vai tā nebija šī raksta citāta autore? Streļčonoks pat tajā laikā nebija KNAB vadītājs. 

2. Nedaudz palūkosimies KNAB vēsturē. Alekseja Loskutova laikā no KNAB pazūd liela naudas summa. Kā atbildībā un uzraudzībā atradās šī nauda? Vai tā nebija šī raksta citāta autores uzraudzībā? Aleksejs - “aizgāja”. 

3. Tika veidota nopietna KNAB vadītāja atlases komisija un atrasts jauns KNAB vadītājs - Vilnītis. Cik pagāja laika, kad KNAB “profesionāļi” atzina, ka Vilnītis ir slikts? Kāda nomelnošanas kampaņa bija izvērsta plašsaziņas līdzekļos pret “slikto” KNAB vadītāju. Rezultātā KNAB vadītāju noņēma no amata. Kas vainīgs pie tā, ka tāds “slikts” vadītājs bija apstiprināts KNAB vadītāja amatā? Vai atlases komisijas slikts darbs? Formāli jau vainīga Saeima, kas apstiprināja viņu amatā. Vai KNAB vadītājs nepakļāvās vadošās partijas norādēm? 

4. Kļūdas gadās visiem. Pieņemsim, ka atlases komisija kļūdījās. Kārtējo reizi komisija izvērtēja un atlasīja labāko KNAB vadītāja kandidātu, kuru Saeima vienbalsīgi apstiprina. Vienbalsīgi! Šoreiz cilvēks nāca no KNAB darbiniekiem un likās, ka viss būs labi. Bet – nekā. 

5. No sākuma bija it kā klusums, bet tad atkal tika izvērsta kampaņa pret KNAB vadītāju, un tagad viņu savādākā veidā noņem no distances. Kādēļ? Vai atkal komisija kļūdījās un izvēlējās nekompetentu cilvēku? Ja tas tā ir, tad tāda atlases komisija ir jāmaina. Vai atkal KNAB vadītājs izrādījās nepaklausīgs? 

6. Vai Jutas Strīķes identitāte ir noskaidrota? Daudziem sociālajos tīklos vēl joprojām rodas jautājums, kā sauc Strīķi(Potapova) - Anna vai Juta? 

Vēl varu piebilst:

1. Saeimā ir Korupcijas novēršanas apakškomisija, kuru vada Aleksejs Loskutovs, kas kā bijušais KNAB vadītājs labi pārzina šo darbības lauku. Šī apakškomisija regulāri kontrolēja KNAB darbību ar sabiedrisko organizāciju līdzdalību.

Interesanti, ka rotas (150cilvēku) lielā organizācijā ir (vismaz bija) arodbiedrība, kas ļāva dažiem KNAB darbiniekiem veikt ilgstošus tiesas procesus ar KNAB vadību. Papildus sociālajos tīklos izvērsta negatīva kampaņa pret KNAB vadītāju. Mani pārsteidza tas, ka KNAB spēj daudz ko izdarīt un objektīvie KNAB darbības rādītāji uzlabojās. Es neatceros gadījumu, kad komisija konstatēja sliktu KNAB vadītāja darbu.

2. Tagad tiek organizēts jauns konkurss uz KNAB vadītāja amatu. Vai atlases komisijai nevajadzētu painteresēties par esošā vadītāja darbu, kas izdarīts, kas neizdarīts Saeimas apakškomisijā? Tā nebūs politiskā ietekme uz atlases procesu, jo apakškomisijā ir pozīcijas un opozīcijas partiju deputāti un finālā tomēr Saeima vērtēs, un apstiprinās KNAB vadītāju amatā.

3. Vai Saeimas apakškomisijas viedokļa ignorēšana ir pieļaujama parlamentārā valstī? Vai daži atlases komisijas locekļi nesaņem no citiem politiķiem, personām vajadzīgo informāciju, kā rīkoties komisijā? Jautājumu daudz. Domāju, katrs var padomāt un rast savas atbildes.

Pārdomas par 2017.gadaLatvijas budžetu 

Ievads. Budžeta veidošanas loģiskums, pamatotība un tā pareiza izskaidrošana nodokļu maksātajiem vairo Latvijas iedzīvotāju t i c ī b u valsts pārvaldei – Saeimai un Ministru kabinetam. Valsts budžets nosaka Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeni un drošību. Vēlētāji un daudzi komentētāji sociālajos tīklos man ir lūguši izteikt savu viedokli par budžetu, par budžeta veidošanas procedūrām. Izteikšu savu viedokli par principiem, kurus vajadzētu ievērot, veidojot budžetu. 

Pirmkārt, mums vajadzētu būt valsts ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plāniem, uz kuriem balstās Ministru kabinets (MK), veidojot budžetu, un Saeima, apstiprinot budžetu. Pretējā gadījumā šie plāni ir jāpārstrādā. Vidēja termiņa plāns ir uz Valdības deklarāciju bāzēts plāns jeb var teikt - tas ir Valdības rīcības plāns. 

Otrkārt, jāveic analīze, kā palielināt budžeta ienākumus. Latvijai vajag sasniegt vismaz vidējo ES valstu budžetu līmeni procentuāli no IKP. Labāk jau būtu virs vidējā līmeņa. Piemēram, 2016.gadā mēs iegūstam budžetā ~27% no IKP, bet Igaunija ~35%. Tas nozīmē, ka Igaunijai ir par ~8% no IKP budžetā vairāk, ko sadalīt starp ministrijām.

2016.gada 28.oktobrī Igaunijas pārstāvis Baltijas asamblejā teica, ka Igaunijas budžets 2017. gadam tiek prognozēts virs 10 miljardiem eiro, IKP Latvijā, pēc prognozēm, būs lielāks nekā Igaunijā. Tomēr vajag atzīmēt pozitīvo tendenci, ka 2017.gadā Latvijas budžets būs 8,066 miljardi eiro vai 30,5% no IKP (26,4 miljardi eiro).

Latvijā pirms “veiksmes stāsta” budžets bija ~35% no IKP. Kādēļ tas ir tā samazinājies? Liela ēnu ekonomika. Jā, varbūt, bet šie jautājumi ir nopietni jāanalizē, jāsaprot un jāizstrādā stratēģija, kā šo situāciju uzlabot. Tas ir daudzu pasākumu kopums: nodokļu politika, labvēlīga biznesa vide, saprotami, caurspīdīgi normatīvi dokumenti, kas skar biznesu, dokumentu prognozējamība un citi. 

Treškārt, pamatota un racionāla budžeta izmantošana. Vajadzētu analizēt, cik mēs beidzamos gados esam tērējuši, vairāk nekā nopelnījuši? Neiedziļinoties lietu būtībā, daudzi teiks, ka Latvija pildīja un pilda Māstrihtas kritērijus. Formāli, jā. 

1. Ja Latvijas parāds pēdējos gados ir pieaudzis vairākkārt, tad, dabīgi, rodas jautājums, vai, audzējot parādu (pirms desmit gadiem tas bija ap miljardu eiro, tagad tas ir lielāks nekā 2016.gada valsts budžets - ~10 miljardi eiro), mēs netērējam daudz vairāk, nekā nopelnām un kā tas ir noteikts - 2-3% no IKP? Papildus mēs dāsni saņemam dažādu ES fondu naudu, kas arī ir mērāma miljardos. Tad cik Latvija ir tērējusi vairāk nekā nopelnījusi beidzamajos „veiksmes” gados? Tāda analīze ir vajadzīga, lai novērstu nelietderīgus naudas tēriņus. 

2. Vajag analizēt valsts pārvaldes struktūras efektivitāti. Cik izmaksā valsts pārvaldes uzturēšana vienam Latvijas iedzīvotājam – nodokļu maksātājam? Pēc internetā esošās informācijas šajā jomā, mēs esam tie, kas tērē vairāk nekā daudzas citas valstis, ieskaitot ASV, Krieviju un citas valstis. Tas atkal ir nopietns jautājums analīzei un stratēģisku lēmumu pieņemšanai. 

Piedāvāju dažas tēmas diskusijām: cik Latvijai vajag ministriju? Tagad pozīcijas politiskās partijas ir ieinteresētas ministriju skaitu nesamazināt, jo tad jau partijām samazināsies ministru portfeļu skaits. Vai daudzpartiju sistēmā nevajadzētu veidot profesionālu MK? Valsts prezidents nominētu premjerministra kandidātu, kas veidotu MK, kura vadībā ministru kandidāti izstrādātu Valdības deklarāciju, Rīcības vai valsts vidēja termiņa attīstības plānu. Tad premjerministra kandidāts iesniegtu to Saeimā, kur tas tiktu apspriests un kopā ar MK apstiprināts.

 Premjerministrs pilnā mērā atbildētu par izpildvaras darbu un sniegtu pārskatu Saeimai par padarīto. MK veidotu budžeta projektu, kas balstās uz Saeimas apstiprinātiem plāniem. Saeima to detalizēti vērtētu, diskutētu, un politiskās partijas diskusijās parādītu vēlētājiem savu pozīciju solījumu izpildē. Tās būtu nopietnas diskusijas, pēc kurām Saeima pieņemtu un apstiprinātu budžetu. 

Premjerministram būtu atbild par budžeta izpildi. Tad izpildvara censtos optimizēt savas struktūras efektīvākam darbam, kā to dara bizness. Tad samazinātos augsne korupcijai, jo biznesam ziedot politiskajām partijām, sagaidot palīdzību savām interesēm ministriju konkursos, vairs nebūs pamata. 

3. Par atalgojuma sistēmu. Tagad tas viss ir haotiski. Vēlas streikot un streiko mediķi, skolotāji, pat Tieslietu ministrijas darbinieki, jo viņiem ir mazas algas. Tas atbilst īstenībai. Tikai nav labi, ja vairāk saņems tas, kurš skaļāk kliedz. Daudz paštaisnību ir dažādu protestētāju runās. Piemēram, salīdzinot kādai ministrijai iedalīto naudu % no IKP ar vidējo ES vai Igaunijā, netiek ņemts vērā, ka mūsu budžets kopumā zaudē vai 8% no IKP, par ko minēju iepriekš. Vajadzētu paralēli dot informāciju, cik daudz procentuāli ministrija saņem no valsts budžeta. Tas neattiecas uz aizsardzības budžeta 2% no IKP, jo tā ir NATO prasība. 

Domāju, ka vajag veidot – pilnveidot vienotu valsts pārvaldē strādājošo atalgojuma sistēmu. Tas jau ne vienreiz vien darīts, bet aizmirsts, jo atsevišķiem ierēdņiem celtas algas neievērojot šo sistēmas utt. Tagad šis jautājums kārtējo reizi aktualizējies, izsludinot VID vadītāja un KNAB priekšnieka amatu konkursus.

Katram amatam ir divas sadaļas: prestižs jeb morālais aspekts un materiālais (alga, sociālais nodrošinājums). Tad nāk faktiskā amata daba: atbildība, riski, ietekme uz valsts drošības sistēmu utt. Tas būtu pamats veidot vienoto valsts ierēdņu atalgojuma sistēmu.

Tie ir nopietni jautājumi, kuri ir jāvērtē speciālistiem, kas sniedz priekšlikumus izpildvarai un Saeimai atbilstošu normatīvu aktu izstrādei un pieņemšanai.

21.11.2016.