Jaunākās ziņas

`13. Saeimas vēlēšanas (Mans subjektīvais viedoklis)

  Pirmkārt, KF plašsaziņas līdzekļu Baltijas valstu kritika bija, ir un būs, bet mani pārsteidza Latvijas plašsaziņas līdzekļu tik liela, stipra un bieži neobjektīva…

Lasīt tālāk

Aptaujas

Vai atbalstāt Valsts prezidenta priekšlikumus?

Balsot

PAR TERORA AKTIEM BRISELĒ

Autors: Brģen. (atv.) Kārlis Krēsliņš

Pēc asiņainajiem notikumiem Briselē kārtējo reizi aktualizējies jautājums par terora aktiem. Tas nav jaunums, jo NATO savā 2010.gada Stratēģiskajā konceptā globālos terorisma draudus ir atzīmējusi, kā vienu no četriem draudiem, riskiem un izaicinājumiem. Kas jādara?

 

1.Analizēt terorisma motīvus un mērķus:

1) pievērst sev uzmanību. Terora akti notiek galvenokārt pasaulē atpazīstamās vietās. ASV 11.septembra uzbrukums augstceltnēm; Londonā – metro, Madridē – vilciens, Parīzē, Briselē utt.;

2) atriebība. Krievijā Čečenijas prezidents ģenerālis Dudajevs gribēja civilizēti iegūt valsts neatkarību, tad karš, terors, Ramzans Kadirovs, un tā atkal ir bāze jauniem terora aktiem;

3) Daesh rašanās, tās mērķi un darbība. Pirmkārt, tas daļēji ir konflikts musulmaņu starpā, bija karš starp Irānu (šiīti) un Irāku (sunniīti); otrkārt, Rietumu pasaules morāles principu degradācija; cilvēku tiesības ir labi, bet ne visatļautība; treškārt, migranti, bēgļi – laba vide Daesh idejām, iespējas nopelnīt un potenciālie Daesh cīnītāji.

 

 

 2. Meklēt terorisma atturošos faktorus: Atturošo faktoru ir maz, ja māte var priecāties, ka viņas bērns ir pašnāvnieks. Iespējams, ka var atrast, kā pārliecināt, ka teroristi (pašnāvnieki) nokļūs ne paradīzē, bet ellē.

 

3. Kas jādara:

1) kontrole: par situāciju valstī, preventīvie pasākumi;

2) treniņi un apmācība (Krīzes pārvaldības mācības, Civilās aizsardzības plānu realizācija); drošības struktūrām ir jādarbojas saskaņoti un vienoti;

3) informatīvais karš. Cilvēkiem ir jābūt informētiem, bet jāsamazina iespēja veikt cilvēku aģitāciju, iesaisti un zombēšanu dalībai teroristiskajās organizācijās. Mūsu dienās masu iznīcināšanas ieroči (MII) un papildus vēl arī masu ietekmēšanas ieroči, kopēji - masu iznīcināšanas un ietekmēšanas ieroči, saīsinājumā MIII.

 

KAS JĀDARA LATVIJAI

 

Bieži tiek izteikti kritiski viedokļi par notiekošo pasaulē, ES un Latvijā. Tikko (22.03.16. 15.11.) izskanēja informācija, ka terora aktos dalību ņēmuši pilsoņi no Baltkrievijas un Krievijas. Dabiski rodas jautājums: kas jādara Latvijai? Kā dziesmā dzied, tās ir trīs lietas: kontrolēt, trenēties un zināt.

 

Pirmkārt, kontrolēt un pārvaldīt drošības situāciju valstī. Nacionālajā drošības koncepcijā (NDK) ir vārda drošība skaidrojums. Viss valsts budžets ir drošības budžets, jo drošība skar valsts politiku, ekonomiku, sociālo jomu, un fiziskā drošība ir tikai viena no drošības jomām. Ukraina ir pamācošs piemērs tam, ka, slikti kontrolējot drošības situāciju, valstī rodas daudz un dažādu problēmu.

NDK citās valstīs sauc Nacionālā drošības stratēģija. Nosaukums jau nav primārs, galvenais ir saprast un zināt šī dokumenta vietu un lomu starp daudziem citiem valstij svarīgiem dokumentiem. NDK ir konceptuālā bāze Nacionālā drošības likuma (NDL) precizēšanai, pilnveidošanai vai jauna uzrakstīšanai. NDL savukārt ir likumīga bāze Nacionālā drošības plāna izstrādei, apstiprināšanai un realizācijai.

Tiek kontrolētas naudas plūsmas, slēgtas aizdomīgu darbību vedušās bankas utt. Tas ir solis pareizajā virzienā. Jābūt pēc iespējas pilnīgākai informācijai par nesen iebraukušo cilvēku darbību. Tas ir labi, ka tiek atklātas ieroču, kaut arī vecu, nelikumīgas glabātavas. Jābūt preventīvai informācijai par dažādām cilvēku grupu vai atsevišķu indivīdu nelikumīgam darbībām. Tālāk uzsvars vairāk uz ir fiziskās drošības un aizsardzības jautājumiem.

 

Otrkārt, sabiedrībai vajag trenēties dažādu krīžu pārvarēšanai. NATO katru gadu organizē Krīzes pārvaldes mācības. Parasti NATO valstīs izpildvaras vadītājs, Latvijā premjerministrs, ir krīzes pārvaldības vadītājs. 2003.gada rudenī, es kā NBS Apvienotā štāba (AŠ) priekšnieks ziņoju Valsts prezidentei Militārajā padomē par pārmaiņām valsts aizsardzības plānošanā un organizēšanā.

Latvijā ir Valsts aizsardzības koncepcija (VAK). Tā ir konceptuālā bāze un pamats Nacionālo bruņoto spēku likuma pilnveidošanai un precizēšanai. Likums savukārt ir bāze dažādu plānu izstrādei. Pirms iestāšanās NATO mēs izstrādājām Valsts aizsardzības operatīvo plānu (VAOP). Mēs lēmām, ka, iestājoties NATO, vajadzēs izstrādāt Krīzes pārvaldības plānu.

Tagad Saeimā 2.lasījumā tiek izskatīts Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumprojekts. Tas paredz izstrādāt valsts, reģionālos un pašvaldību civilās aizsardzības plānus. Līdzīgs dalījums ir krīzes pārvaldības plāniem.

Plāni ir dažādi, un to ir daudz, bet vai Latvijas iedzīvotāji – nodokļu maksātāji zina par to eksistenci un nozīmi valsts drošības sistēmā, par savu vietu tajos un vai ir trenēti to izpildei? Atceros komandējumu Zviedrijā, kad tika organizētas lokālās Krīzes pārvaldības mācības. Zemnieks zināja, ka viņam vajadzēs pabarot vietējo militāro vienību, smago automašīnu vietējais īpašnieks norīkoja dažas savas mašīnas Krīzes pārvaldības štāba rīcībā utt. Visi zināja, kas un kā jādara. Mēs to zinām? Mēs esam tam trenēti?

Var pieminēt dažādu valstu bēdīgos piemērus, kad valstī sākās dabas vai cilvēku radīta krīze un bieži atsevišķi cilvēki un dažreiz arī valsts nespēja to racionāli pārvarēt. Ne velti NATO organizē tādas mācības, bet vai mēs pilnībā izmantojām dotās iespējas mācīties un trenēties krīžu pārvaldībā?

 

Treškārt, Latvijas iedzīvotājiem ir jābūt informētiem. Ir zināms teiciens, ja CNN pateiks jebkurā pasaules punktā, ka tur ir krīze, tad tā arī būs tur. Ne velti demokrātiskajās valstīs ir četras neatkarīgas varas: likumdošanas, izpildvara, tiesu vara un plašsaziņas līdzekļi. Kam ir resursi, tie var ietekmēt un, pirmkārt, atsevišķu plašsaziņas līdzekļu darbu.

Propagandai ir liels spēks. Viens piemērs, kad parāda sievieti, kas pastāsta, ka Ukrainā bērns tika sists krustā, un to parāda pa Krievija centrālajiem TV kanāliem. Tad nav, ko brīnīties, ka cilvēki būs gatavi ņemt rokās ieročus un iet karot ar tiem “necilvēkiem”, kas bērnu sita krustā.

Tiek palaista informācija, ka Vācijā emigranti nolaupījuši krievu meiteni Lizu, izvarojuši utt. Par to plaši informē Krievijas sabiedrību, nikni par šo jautājumu uzstājas KF ārlietu ministrs Lavrovs, rāda vietējo krievu emigrantu demonstrācijas Vācijā. Policija noskaidro, ka tas neatbilst īstenībai. Tas jau praktiski netiek atspoguļots KF plašsaziņas līdzekļos. Vai tas nebija šķelt Vācijas sabiedrību, pasliktināt Vācijas vadības reitingu sabiedrībā?

Tagad bieži izskan informācija, ka kārtējais Latvijas iedzīvotājs ir devies uz Sīriju vai kādu citu valsti, lai atbalstītu vai piedalītos Daesh (Islāma valsts) darbībā. Daži vēlāk nožēlo tādu savu lēmumu. Cilvēkiem nevajag melot, vajag skaidrot, kas ir kas.

Neaizmirsīsim katram cilvēkam trīs galvenos vārdus: ticība un uzticība savas valsts vadībai, labklājība un drošība.

 

 

Atmiņu krātuves

Dienas citāts

Mūsu pagātnes lēmumi veido mūsu tagadni


Imants Ziedonis

Laiki nav svarīgi.Svarīgs ir cilvēks


VIENS DZELŽAINS CITĀTSNO 'DZELZS LĒDIJAS' TEČERES MUTES

Valsts bagātība ne vienmēr balstās uz tās dabas resursiem – tā ir sasniedzama par tad, ja šādu resursu nav vispār. Pats galvenais resurss ir cilvēks. Valstij ir jāizveido pamats, lai varētu uzplaukt talantīgi cilvēki. Vida Press