Raksts:     http://www.naa.mil.lv/~/media/NAA/AZPC/Publikacijas/DSPC%20PP%2003-2014.ashx

Raksta secinājumi un mani komentāri

Secinājumi

1. Militārpersonu un policistu izglītības saturs ir krasi atšķirīgs. Militārpersonu izglītības saturā dominē inženierzinātnes, bet policistu izglītībā – tiesību zinātne.

Daudzās augstskolās gatavo dažādus speciālistus. RTU mācās ļoti dažādu specialitāšu pārstāvji un tajā skaitā arī NAA kadeti. Augstskolu absolventi vēlāk strādā dažādas ministrijās, struktūrās, organizācijās. Karavīriem un policistiem ir daudz kopējā.

Pirmkārt, uzdevumos, iedzīvotāju fiziskās drošības jautājumi. Misijās – ir miera ieviešanas operācijas, kur vairāk darbojās karavīri, bet miera uzturēšanas operācijās jau tiek iesaistīti ari policisti. Pirms II Pasaules kara Aizsargu organizācija ~60 000 cilvēkus, kurus vadīja 150 Armijas karavīri – virsnieki, ļoti palīdzēja policijai uzturēt kārtību valsti Tagad 21 gadsimtā hibrīdkara gadījumā pagaidām nav krasas robežās, kad darbojās atsevišķi un kad kopā policisti, RAS, ZS un karavīri.

Otrkārt, uniforma, ierinda, ieroči utt. Vai Jūras spēku, Gaisa spēku un SZS virsniekiem ir daudz kopēja vai nav daudz arī atšķirīgā. Vai nē? Varētu jau detalizētāki skatīt, bet katrs var sev uzdot jautājumu Vai policistiem ir vairāk kopēja ar mediķiem (Stradiņu universitātē), nekā ar karavīriem?

2. Latvijas Nacionālai aizsardzības akadēmijai nav akadēmiskā personāla (tiesību zinātņu doktoru), kas spētu īstenot policistu apmācību, jo šādi speciālisti nav nepieciešami militārpersonu izglītošanā, taču tiesību zinātne tiek attīstīta vairākās citās Latvijas augstskolās.

Kad nodibinājām NAA mēs izveidojām divas bakalauru programmas pedagoģija un tiesību zinātnēs. 1995. gadā NAA mācījās kopumā 625 cilvēki, Akadēmiskais personāls: viens LU Goda doktors, 6 habilitētie doktori un 20 doktori.

Zemessardze un Drošības dienesta karavīri sākotnēji līdz 1994. gada oktobrim nebija AM pakļautībā, bet mācījās akadēmijā un kopā ar Aizsardzības spēku karavīriem. Tajā laikā NAA mācījās arī RAS. Bija atsevišķa Robežaizsardzības fakultāte. Daudzi NAA absolventi turpināja dienestu IeM Mobilajā bataljonā.

Tajā laikā daudzi LU uz līguma pamata pasniedza arī akadēmijā. NAA spēja to organizēt ļoti īsā laika un tas jau neizmaksāja tik daudz. Paskatoties fotogrāfiju redzam neatremontētu zāli, bet bija kadeti un viņiem visiem bija parādes uniforma un bija labi pasniedzēji.

3. Militārpersonu un policistu izglītības sistēmām ir jābūt integrētām ar attiecīgajām struktūrām, kurās absolventi turpina dienestu pēc studiju beigām, līdz ar to Latvijas Nacionālās Drošības akadēmijas izveides jautājums ir pakārtots Aizsardzības un Iekšlietu ministriju apvienošanas izvērtējumam.

Nē. RTU absolventi strādā dažādās vietās. Vai LSU (Stradiņu universitāte) ir integrēta ar IeM struktūrām?

4. Ņemot vērā principiāli atšķirīgo studiju saturu, kopīga zinātniskās pētniecības centra izveide būtu mākslīga un dublētu Latvijā jau pastāvošās iestrādes tiesību zinātnes jomā. Savukārt Nacionālās aizsardzības akadēmijas zinātniskās pētniecības centra interešu lokā ir tādi jautājumi kā starptautiskā politika, militārā un aizsardzības ekonomika, stratēģiskā komunikācija, pasaules valstu militārā potenciāla un aktivitāšu monitorings, militārā vēsture un citi jautājumi, kuru izpētē saskarsme ar tiesību zinātni ir minimāla.

   Pirmkārt, es domāju, ka hibrīdkara vešanas metodes ir būtisks izpētes objekts visām drošības struktūrām. Skaidrs, ka ir atsevišķi pētījumi, kas ir būtiski atsevišķiem spēku veidiem, dažādām IeM struktūrām, atšķirsies. Nedomāju, ka vienmēr pētījumi JS, GS,SZS vai ZS interesēs sakritīs un domāju ZS iespēja sadarboties ar IeM struktūrām ir kopējās izpētes vērts.

Otrkārt, Aizsardzības ministrijas un NATO kontekstā vārds aizsardzība nosaka pasākumu kopumu cīņai ar NATO Stratēģiskajā koncepcijā noteiktajiem draudiem, riskiem un izaicinājumiem:

globālā terorisma draudi; kiberuzbrukumi; enerģijas resursu drošība; globālās klimata izmaiņas (papildus hibrīda kara draudi). Vai tad šeit nav daudz kopējo izpētes objektu visām drošības struktūrām?

   Treškārt, papildus „Zaļie cilvēciņi” un cīņa ar viņiem. Kara gadījumā RAS darbojās kopā ar NBS. Vai tad nevajag analizēt kā to sadarbību labāk un efektīvāk organizēt, kopā trenēt utt.

5. Militārpersonu un policistu mācību iestāžu apvienošanas ieguvumi ir grūti saskatāmi, taču droši var prognozēt, ka vairāku iestāžu apvienošanas process radīs virkni jaunu problēmu, kas kavēs izglītības un zinātnes attīstību abās nozarēs. Īpaši riskanta šī situācija būs Nacionālai aizsardzības akadēmijai, kura varētu piedzīvot izglītības kvalitātes kritumu augstskolu apvienošanas procesā.

   Apgalvojums, bet pamatojuma. NAA jau ir sava pieredze, kad pie mums mācījās dažādu drošības struktūru pārstāvji, kas nebija AM sastāvā. Tas bija sarežģīts laiks, kad nebija pat latviešu militārās terminoloģijas, bet viss notika. Mūsu Zinātniskie darbi guva arī NATO atbalstu. Kam ir vēlme var paskatīties arhīvu vai dažus skanētos dokumentus, kas atrodas arī manā grāmatā „Gods kalpot Latvijai”

   Tagad ir izdota grāmata „Kā nosargāt Latviju?” Rīga: Antava, 2015, 144 lpp. Autoru kolektīvs, bet ir sadaļa Militāro konfliktu būtība, kur es nedaudz vēlreiz pieskāros jautājumam par Nacionālo drošības akadēmiju.

Par ieguvumiem, ja IeM naudu, kuru samaksā civilajām augstskolām par sava personāla sagatavošanu, pieliktu aizsardzības budžetā, tad ieguvējas būtu abas ministrijas. Aizsardzības budžets nedaudz tuvotos 2% no IKP.