Jaunākās ziņas

NĀKOTNES PASAULE

IEVADS. Pasaulē notiek daudz it kā neatkarīgu notikumu. ASV prezidenta vēlēšanas un sabiedrības sašķelšanās divās diezgan radikālās daļās, mazāk vai vairāk tas notiek…

Lasīt tālāk

Aptaujas

Vai atbalstāt Valsts prezidenta priekšlikumus?

Balsot

Notikumi Francijā – brīdinājums Latvijai

Autors: Brģen (atv.) Kārlis Krēsliņš

Likumi ir jāpilda vai jāmaina. Vienkārša īstenība, bet kā tas notiek dzīvē. Mēs pat saņemam reālus brīdinājumus, bet amatpersonu reakcija tuvu nullei. Tagad visi un visur runā par drošības jautājumiem. Runā, bet kas tiek darīts? Vērtējiet paši. Es pievedīšu tikai dažus faktus.

Latvijas pieredze. Vai dauzi zina, ka pirms traģiskajiem Zolitūdes notikumiem, bija vismaz divas reizes jumta iebrukumi Liepājā? Tie notika, par laimi, bez cilvēku bojā ejas. Vai plašsaziņas līdzekļiem nevajadzēja tam pievērst sabiedrības uzmanību un izpildvarai rīkoties, lai novērstu tādu notikumu atkārtošanos? Sagaidījām Zolitūdes traģēdiju. Daži centās bloķēt izpildvaras pārstāvju atbildību šajā traģēdijā.

 

 

 

 

Notikumi Francijā 13.11.2013. Tos var analizēt un veikt nopietnus pētījumus. Pieskaršos tikai vienam, bet būtiskam aspektam. Pievedīšu citātu no raksta Kaspars Druvaskalns: Nacionālās drošības likums – 'priekš kaķiem', ne amatpersonām 28. septembris 2012 00:14 http://www.delfi.lv/news/comment/comment/kaspars-druvaskalns-nacionalas-drosibas-likums-prieks-kakiem-ne-amatpersonam.d?id=42704984

„Nacionālās drošības likums[1] ir viens no svarīgākajiem likumiem nacionālās drošības jomā, kas cita starpā uzliek par pienākumu Ministru kabinetam sagatavot Nacionālās drošības koncepciju, kuras pamatā ir valsts apdraudējuma analīze un kurā tiek noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi, prioritātes un pasākumi.

Sagatavotā Nacionālās drošības koncepcija jāizskata Nacionālās drošības padomei un jāapstiprina Saeimai ne retāk kā reizi katrā sasaukumā līdz sava pirmā darbības gada 1.oktobrim. Turklāt šis likums uzdod Ministru prezidentam vadīt valsts apdraudējuma situāciju novēršanas un pārvarēšanas pasākumus un sniegt Saeimai gadskārtējo ziņojumu par nacionālo drošību. Premjera pienākumos arī ietilpst saskaņot ministru darbību nacionālās drošības jomā un organizēt nacionālās drošības, valsts aizsardzības un tautsaimniecības mobilizācijas koncepciju un plānu izstrādi un izpildi.

Strauji tuvojas 2012.gada 1.oktobris, bet par nacionālo drošību atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas kārtējo reizi nav izpildījušas likumā noteiktos pamatpienākumus: līdz pat šim brīdim premjers nav sniedzis Saeimai ziņojumu par nacionālo drošību, arī Nacionālās drošības koncepcijas un plāna sagatavošana un izskatīšana ir izpalikusi. Tas liek domāt, ka mūsdienu mainīgajā un ne pārāk drošajā pasaulē Latvijai nacionālā drošība nav prioritāte un atbildīgajām valsts amatpersonām likumos noteiktie pienākumi nav saistoši.

Kas tad ir tie, kuriem likuma normas paredz konkrētus un nepārprotamus pienākumus, kas diemžēl tiek ignorēti? Varbūt beidzot ir pienācis laiks nosaukt to vārdus un atbildības jomas:

- Valsts drošības iestādes (Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests, Drošības policija) ir atbildīgas par Valsts apdraudējuma analīzes sagatavošanu;

- Ministru kabinets (Ministru prezidents, ministri) ir atbildīgi par Nacionālās drošības koncepcijas sagatavošanu un iesniegšanu izskatīšanai Nacionālās drošības padomē un apstiprināšanai Saeimā, par Nacionālā drošības plāna sagatavošanu, apstiprināšanu un iesniegšanu izskatīšanai Nacionālās drošības padomē un Saeimas Nacionālās drošības komisijā, kā arī par Ministru prezidenta gadskārtējā ziņojuma par nacionālo drošību sniegšanu Saeimā;

- Saeima (Nacionālās drošības komisija, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija) ir atbildīga par parlamentārās un civilās kontroles veikšanu.

Diemžēl nākas konstatēt, ka līdz šim nav izpildīts neviens no augstāk uzskaitītajiem pienākumiem. Tiesa, par valsts drošības iestāžu (ne)paveikto nevar runāt apgalvojuma formā, jo Valsts apdraudējuma analīze ir valsts noslēpuma objekts. Patiesības labad arī jāpiemin, ka 2012.gadā divas no drošības politikas sastāvdaļām - aizsardzības (militārā) politika un ārpolitika - ir izstrādātas: Saeimā apstiprināta Valsts aizsardzības koncepcija un ārlietu ministrs Saeimai ir sniedzis ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un par paveikto un iecerēto turpmāko darbību Eiropas Savienības jautājumos. Taču jāsaprot, ka drošības politika nevar tikt veidota un īstenota šauri nozares ietvaros, tai jābūt visaptverošai, mērķtiecīgai, konsekventai un vienlaikus elastīgai.

Gribot negribot rodas secinājums, ka amatpersonu attieksme pret likuma ievērošanu un nacionālo drošību ir nožēlojama, it īpaši ja atsaucam atmiņā iepriekšējo Nacionālās drošības koncepciju un Nacionālās drošības plānu ”kvalitāti", nemaz nerunājot par to īstenošanu. Atgādināšu, ka iepriekšējo Nacionālās drošības koncepciju Saeima apstiprināja pagājušajā sasaukumā un tai tika veltīta nopietna kritika gan no pašas Saeimas deputātu, gan ekspertu, gan sabiedrības puses. Tiesa, šo koncepciju un plānu nebija iespējams izpildīt pilnā apmērā sakarā ar Saeimas ārkārtas vēlēšanām.”

Līdz 2015.gada 1. oktobrim Ministru kabinetam bija jāiesniedz un Saeimai jāapstiprina jau nākamā Nacionālās drošības koncepcijas (NDK - 2015) versija. Tas arī nav izdarīts. Daudz runājām par drošību, ka tā ir prioritāte budžetā, bet kas ir realitātē – nav ne NDK – 2012, ne NDK – 2015.

 

Likumi ir jāpilda vai jāmaina. Vai tas neattiecās uz valsts vadību? Vai Francijas notikumi nav brīdinājums Latvijai vismaz sakārtot savus drošības sistēmas dokumentus, kas neprasa lielus resursus? Labi, ka beidzot izpildvaras vadība iepazinās ar NATO ikgadējām Krīzes pārvaldes mācībām.

 

Vai nav laiks ievērot demokrātiskajās valstīs pieņemto varas sadali? Četras varas: likumdošanas, izpildvara, tiesu vara un neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem nav skaidra varas sadale starp likumdošanas varu un izpildvaru. Latvijā ir izveidota koalīcijas padome, kuru vada premjerministrs un dalību tajā ņem ministri un pozīcijas partiju pārstāvji. Domāju, tas ir tiešs veids apvienot izpildvaru ar likumdošanas varu.

 

To es esmu teicis no Saeimas tribīnes bijušajam PM Valdim Dombrovskim, vairākkārt esmu rakstījis un teicis par nepieciešamību sakārtot drošības sistēmu, piemēram, izstrādāt NDK un uz tās bāzes izstrādāt Valsts aizsardzības koncepciju, kas dotu konceptuālu pamatu Nacionālo bruņoto spēku likuma pilnveidošanai ar atsevišķu spēku veidu arī Zemessardzes vietas un uzdevumu noteikšanu valsts aizsardzības sistēmā, bet no amatpersonu puses nebija un nav nekādas reakcijas. Žēl.

Izsaku līdzjūtību Francijā iedzīvotājiem, teroraktā cietušajiem. Ceru notikumi Francijā liks Latvijas amatpersonām pildīt mūsu likumus. Ceru Latvijas iedzīvotājiem nedaudz vairāk būs skaidrības par atbildīgiem likumu nepildīšanā.

[1] Nacionālās drošības likums // http://www.likumi.lv/doc.php?id=14011

Atmiņu krātuves

Dienas citāts

Mūsu pagātnes lēmumi veido mūsu tagadni


Imants Ziedonis

Laiki nav svarīgi.Svarīgs ir cilvēks


VIENS DZELŽAINS CITĀTSNO 'DZELZS LĒDIJAS' TEČERES MUTES

Valsts bagātība ne vienmēr balstās uz tās dabas resursiem – tā ir sasniedzama par tad, ja šādu resursu nav vispār. Pats galvenais resurss ir cilvēks. Valstij ir jāizveido pamats, lai varētu uzplaukt talantīgi cilvēki. Vida Press