IEVADS. “Neiespējamā misija”, jo es cenšos saprast notiekošo pasaulē un prognozēt vismaz savas valsts nākotni. Tagad plašsaziņas līdzekļos jeb masu  medijos (MM) detalizēti analizē situāciju Tuvajos Austrumos un Ukrainā. Dabiskitie k izmantoti ekspertu viedokļi. Par nožēlu loģiski, pamatotu nākotnes scenāriju neviens nespēj dot. Pirms ~20 gadiem NATO izveidoja spēcīgu zinātnieku grupu, kas veica nopietnu pētījumu “Kompleksā nākotne - 2030”. Tas bija pamats izveidot NATO speciālo transformācijas štābu un veikt NATO valstu Bruņoto spēku (BS) transformāciju jeb pārveidošanu.

       Liekas loģiski būtu turpināt šāda veida pētījumus, bet pasaule ir mainījusies,

jo tagad praktiski nedarbojas ne starptautiskās organizācijas, piemēram, ANO, ne

starptautiskie normatīvie akti, piemēram, 1994.gada Budapeštas vienošanās par

Ukrainas valsts robežām.

          ASV prezidents ir nedaudz pavēris durvis reālpolitikas jomā. Rietumvalstu

un, pirmkārt, ES valstu cilvēki var pārliecināties par bijušā Lielbritānijas  premjerministra Čerčila teiktā patiesību, ka demokrātija ir slikta lieta, bet nekā labāka nav. Tomēr ir iespēja par to, izteikt savu viedokli ko un kā darīt, bez stingra juridiska pamatojuma.

EKONOMISKAJĀ UN NORMATĪVO AKTU JOMĀ. ES ir lielvalstu topā  ekonomikā kopā ar ASV un Ķīnu. Karš Tuvajos Austrumos tikai īslaicīgi ietekmēs ES, kā arī Latvijas, ekonomiku, bet ES ir nopietni jāpārskata, jāpilnveido lēmumu pieņemšanas un normatīvo aktu sistēma. Viens piemērs.

        Rietumu pasaule, kas nosoda Krievijas agresiju Ukrainā, visus agresorvalsts

un tās atbalstītāju līdzekļus (naudu un īpašumus) ne tikai iesaldē, bet konfiscē un

nodod kara seku likvidēšanai Ukrainā. Tas būtu nosacītais “Maršala plāns Ukrainai.” Papildus reālas sankcijas visās jomās ne vārdos, bet darbos, ieskaitot ēnu floti, kas strādā agresorvalsts interesēs.

MILITĀRAJĀ JOMĀ. Pirmkārt, lai pildītu ES vienošanos (Lisabonas līgums (42. panta 7. punkts), - Stratēģiskais kompass un Baltā grāmata), ES valstis, kas lielākā daļa ir arī NATO valstis, vienojās iedalīt aizsardzībai vismaz 5% no savas valsts IKP. Tas dotu kopējo ES aizsardzības budžetu ~vienu triljonu eiro, kas tuvotos ASV militārajam budžetam.

        Otrkārt, tas aktualizēs jautājumu par ES kopējo Bruņoto spēku (BS) izveidi,

kas būtu, līdzīgi ASV BS, viens no NATO balstiem. ASV štati daudzos jautājumos ir daudz neatkarīgāki par atsevišķu ES valsti, bet militārajā jomā štati atbild par sava štata iekšējo fizisko drošību (policija un štata gvarde), bet ASV aizsardzībai ir izveidoti kopējie BS, kas veido NATO pamatu.

ES pagaidām nav Eiropas savienotās valstis (ESV) ka ASV, bet vienājautājumā savas teritorijas aizsardzībai vajadzētu vienoties. Kā vienmēr, ir daudzi iebildumi, bet gan Latvijas, gan ES līmenī ir jārod risinājumi. Savā grāmatā “Mūsu nākotne” es plānoju, ka ES būs savi BS un ES spēs kļūt par ESV (~2050. gads).

3) pārvaldīt informatīvo lauku, rast iespēju neitralizēt agresorvalsts(u) melus, prast pamatoti pateikt saviem iedzīvotājiem, kas ir labi un kas ir slikti. Kļūstot ES par lielvalsti, gan ekonomikā INFORMĀCIJAS JOMĀ. Krievija ir sasniegusi lielus  panākumus sev vajadzīgās informācijas izplatīšanā pasaulē. Plašsaziņas līdzekļus jeb MM, kā kādreiz tika piedāvāts Londonā starptautiskajā Vispasaules miera federācijas

(UPF) konferencē, pieskaitīt pie masu iznīcināšanas ieročiem (MII) – kodol, ķīmiskiem un bioloģiskiem, kas iznīcina cilvēku fiziski, bet MM var zombēt

cilvēkus. Praksē mēs to redzam gan valsts līmenī, piemēram, Ziemeļkoreja, gan atsevišķas cilvēku grupas pat ES un NATO valstīs. Tā ir bīstama tendence jebkurā ES valstī un ES kopumā. Demokrātiskajām valstīm jāprot paskaidrot cilvēkiem, kas ir labi un kas ir slikti. Tas ir ļoti būtiski demokrātiskajās valstīs, kad notiek vēlēšanas. Dabiski šie varianti neizslēdz viens otru, bet tikai viens otru pastiprina. 

SECINĀJUMS. Starptautiskie normatīvie akti un organizācijas, ieskaitot

ANO, nepilda savus uzdevumus. ES jāsamazina birokrātija un jāpalielina lēmumu

pieņemšanas ātrums. Piemēram:

1) rast iespēju ne iesaldēt, bet konfiscēt agresorvalsts un tās atbalstītāju

naudu un īpašumus;

2) noteikt visām ES valstīm, jo 24 no tām ir arī NATO valstis, obligāto 5%

no IKP aizsardzības budžetus - kopumā tas būtu ap triljonu eiro. Tas būtu pirmais

solis ES BS izveidei NATO sastāvā; , gan militārajā jomā, domāju, ka ES papildus iestāsies daudzas valstis.